Pēdējās ziņas no vadošās Eiropas ekonomikas Vācijas nav patīkamas un aizvien skaidrāk vēsta, ka iepriekšējās prognozes par šīs valsts ekonomisko lejupslīdi sāk piepildīties. Šie procesi nemetīs līkumu arī Latvijai un var izraisīt veselu negatīvu un atsevišķos gadījumos arī pozitīvu ekonomisko procesu virknējumu veidošanos.
Jāpiebilst, ka Vācijas ekonomiskais lēnīgums nav nekas negaidīts. To jau iepriekš prognozēja gan liela mēroga organizācijas, kā Starptautiskais valūtas fonds, gan analītiķi no mazākām organizācijām un finanšu iestādēm. Aptuvenais kopējais verdikts bija, ka šogad Eiropas varenākā tautsaimniecība saruks par dažām procentu desmitdaļām. It kā smieklīgs kritums, taču šajā gadījumā ir svarīgi, kā šis niecīgais samazinājums iederas jau šobrīd esošajā pasaules ekonomisko procesu kopvirknējumā un uzkrāto problēmu nastā. Piemēram, strauji rūkošā inflācija, kas aizvien izteiktāk jau šobrīd uzņem kursu uz deflāciju, var šķist ļoti laba mājsaimniecībai, kamēr tai izdodas saglabāt ienākumus jau esošajā līmenī vai - vēl labāk - tos palielināt. Tikmēr korporatīvajam sektoram un valsts budžetam deflācijas ierašanos reizēm var pielīdzināt apokalipses jātnieku vizītei, kā no ekonomikas viedokļa tas bija 2008.-2009. gadā. Tad ļoti augstu inflāciju visai drīz nomainīja deflācija, no kuras pasaules ekonomika nevarēja izrauties gadiem, tādējādi samazinot ekonomikā naudas apriti un radot problēmas kārtot finansiālās saistības, nemaz nerunājot par to, ka varētu tikt piedzīvots masveida peļņas vai algu pieaugums. Tāpat būtiska problēma ir pasaulē pieaugušais parādu apjoms. Jo lielāki ir parādi, jo vairāk naudas jānovirza to apmaksai, un tas potenciāli samazina iespējas pirkt jaunas rūpniecības preces, uz kurām lielā mērā balstās visa Vācijas tautsaimniecība.
Krīt piekto mēnesi pēc kārtas
Tāpat arī pieminētā deflācija ir ārkārtīgi slikts signāls Vācijas rūpniecībai, jo tā liecina, ka globālajā ekonomikā krītas pieprasījums un var nākties samazināt ražošanas apjomus. Šis process jau ir sācies, un jaunākās ziņas liecina, ka oktobris bija jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad rūpnieciskās ražošanas apjoms Vāczemē salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sarucis par četrām procentu desmitdaļām, lai gan analītiķi iepriekš bija gaidījuši 0,2% vērtu izaugsmi. Kritumu oktobrī veicināja galvenokārt iekārtu un aprīkojuma ražošanas apjoma samazināšanās par 6,3%. Gada griezumā skaitļi izskatās jau krietni vien nepatīkamām un norāda uz to, ka gan Vācijas ražošanas sektoru, gan ekonomiku kopumā drīzumā var piemeklēt arī lielākas problēmas. Oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmito mēnesi ražošanas nozīmīgākās sadaļas - apstrādes rūpniecības - apjomi ir kritušies par 3,5%. Pēc “Tradingeconomics.com” apkopotās informācijas var secināt, ka arī šeit kritums ir bijis piecus mēnešus pēc kārtas. Turklāt gan septembra, gan oktobra dati bijuši ievērojami sliktāki par to, ko Vācijas apstrādes rūpniecības sektors bija demonstrējis šā gada vasarā.
Līdztekus sliktajiem rūpniecības datiem tādi ir arī par Vācijas eksportu. Arī eksporta apjoms oktobrī esot negaidīti samazinājies, tādējādi tas esot bijis otrais mēnesis pēc kārtas, kad no valsts izvesto preču apjoms ir krities. Lai arī ekspertu skatījumā oktobrī Vācijas eksportam vajadzēja pieaugt par 1,1%, realitātē tas sarucis par 0,2 procentiem.
To, ka iepriekš aprakstītie procesi atsaucas negatīvi ne tikai uz makroekonomikas statistiku, bet arī uz konkrētiem uzņēmumiem, liecina arī autobūves giganta “Volkswagen” paziņojums par plāniem tuvākajos gados samazināt strādājošo skaitu. Minētais nepārprotami liecina par ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanos un nepieciešamību samazināt izmaksas. Konkrētajā gadījumā uzņēmums plāno tās samazināt par piektdaļu, taču tas nenozīmējot, ka šādā apjomā tiks samazināts darbinieku skaits, jo vienlaikus tiek plānots ieviest darbības efektivizācijas pasākumus.
Liks sarukt Latvijas rūpniecībai
Jāpiebilst, ka Vācija ir trešais lielākais eksporta partneris, turklāt tādām precēm, kuru patēriņš ir ar lieliem kapitāla ieguldījumiem vietējā tirgū vai augstu korporatīvo aktivitāti. Attiecībā par eksportu uz Vāciju runa ir par piegādēm tādām nozarēm kā būvniecība un mašīnbūve. Ja Vācijas ekonomiskais stāvoklis pasliktinās, tad aizvien sarežģītākā situācijā nonāk Latvijas lielākā eksportējošā nozare - kokapstrāde, kuras eksporta portfelis saistīts arī ar piegādēm Vācijas celtniecības sektoram. Ja pasaules ekonomika turpinās stagnēt, tā vienlaikus būs norāde, ka arī Vācijas autobūvētājiem būs aizvien grūtāk saglabāt iepriekšējos pārdošanas apjomus, drīzāk gan pat var nākties rēķināties ar kritumu. Tas ietekmēs Latvijas mašīnbūves sektoru, kas Vācijas autobūvei piegādā dažādas detaļas un komplektējošās daļas. Kopumā Vācija ir trešais lielākais Latvijas eksporta partneris, kur nonāk apmēram 7-8% no mūsu valsts preču kopējā apjoma. Tas gan nenozīmē, ka, turpinoties ekonomikas problēmām, viss eksports uz Vāciju tiks zaudēts. Taču šāds un pat lielāks eksporta kritums var notikt tāpēc, ka ekonomiskās problēmas Vācijā pēc ķēdes reakcijas principa nozīmē problēmas arī citviet Eiropā, kur sliktākas finanšu situācijas dēļ radīsies grūtības piedāvāt Latvijas preces un pakalpojumus. Tomēr pastāv iespēja, ka no pašreizējām nedienām lielākajā Eiropas tautsaimniecībā Latvijas iedzīvotājiem, proti, tai daļai, kas paņēmuši banku kredītus vai grasās to darīt, radīsies kāds ieguvums. Sarežģījumi Eiropas vadošajās ekonomikās nozīmē centrālo banku soļus maigākas monetārās politikas virzienā, proti, samazināt procentu likmes. Ja tā notiks, tad līdzīgi kā pirms aptuveni desmitgades arī šoreiz aizdevumu likmes samazināsies un ar mainīgām procentu likmēm paņemto kredītu maksājumi kļūs mazāki.
