Ja bankas mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedāvā dārgākus kredītus nekā citviet Eiropā, tad, manuprāt, ir pilnīgi leģitīmi, ka valsts no banku sektora nodokļos iekasē vairāk, intervijā “Neatkarīgajai” pauž Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, atbildot uz jautājumu vai solidaritātes nodoklis palīdzētu sabalansēt banku kredītu un noguldījumu likmes.
Pēc centrālās bankas vadības pārstāvja domām, šis ceļš ir apsverams, it īpaši pašreizējos apstākļos, kad bankas papildus gūst lielus ienākumus, nepalielinot savu biznesa apjomu, bet gan cenojuma dēļ. Taču ir svarīgs mehānisms, kā to izdarīt, lai tas neradītu tiesvedības un reputācijas riskus. Tas ir īpaši svarīgi arī no mūsu uzņēmumu konkurētspējas viedokļa Eiropas Savienībā.
Runājot par iespējām veicināt kreditēšanas aktivitāti U. Rutkaste norāda uz konkurences vidi banku sektorā. Proti, bankas esot atradušas savas tirgus nišas un tajās jūtas komfortabli, viena otru neizaicinot un neņemot nost klientus. “Tās lielā mērā izvairās no riskiem, strādā ar esošajiem klientiem un jaunus īpaši aktīvi nepiesaista. Tā ir problēma, ko ir ļoti grūti risināt, jo valsts nevar privātā sektora vietā konkurenci sakārtot. Bieži dzirdam: piesaistiet jaunus klientus. Cik man zināms, šādi mēģinājumi ir veikti, taču pagaidām neviens jauns spēlētājs nav ienācis. Kāpēc tā? Es varu izvirzīt vienīgi hipotēzes. Tepat netālu notiek karš, un nostrādā ģeopolitiskais faktors. Lai ieguldītu naudu, potenciālais tirgus dalībnieks, iespējams, gribētu sagaidīt, kad karš beidzas un Krievija vairs nerada draudus mūsu reģionam. Cita starpā mēs redzam arī, ka attiecībā uz valsts parādu mūsu parādzīmju cenojumā ir liela neizskaidrota riska prēmija, kas varētu būt saistīta tieši ar ģeopolitisko faktoru,” spriež U. Rutkaste. Viņaprāt vēl viens būtisks factors ir vietējā tirgus apmērs. “Latvijas un visas Baltijas tirgus liela mēroga Eiropas bankām ir ļoti mazs tirgus. Esošajā situācijā konkurence ar tirgū jau esošajām Ziemeļvalstu bankām jaunajam tirgus dalībniekam izmaksās ļoti dārgi,” spriež centrālās bankas eksperts.
Pilnu intervijas tekstu var lasīt šeit.
