Krīžu laikā valdība ir sniegusi būtisku atbalstu ekonomikai, kas ir bijis saistīts ar izdevumu palielināšanu, bet vienlaikus parāda apjoms pret ekonomiku nav būtiski pieaudzis. Šobrīd ir apmēram 40% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vērtējams kā salīdzinoši zems un drošs valsts parāda līmenis, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Jautāts, par inflācijas ietekmi uz valsts parādu, U. Rutkaste norāda, ka inflācija nesamazina pašu parādu, taču tā palielina ienākumus un ekonomikas apjomu, pret kuru procentuālā izteiksmē parāds samazinās. “Tīri no valsts finanšu viedokļa parādsaistības ir vieglāk kārtot, ja ienākumi ir pieauguši. Tomēr tas ir brīdī, kad inflācijas tendence sākas. Taču, kā jau iepriekš minēju, pēc tam indeksējas arī valdības izdevumu pozīcijas un budžeta izdevumi ir jāpalielina. Vienlaikus inflācijas laikā pieaug procentu likmes. Centrālās bankas tās palielina, lai bremzētu inflāciju, bet tas savukārt ietekmē valdības procentu maksājumus par uzņemtajām saistībām. Inflācija nav universāls rīks parādu samazināšanai, taču sākotnēji tā palīdz,” teic centrālās bankas monetārās pārvaldes vadītājs.
Sniedzot atbildi uz jautājumu, vai varam uzskatīt, ka no parāda viedokļa valsts ekonomiskā un finanšu stabilitāte ir drošībā, U. Rutkaste atbild apstiprinoši. “Jā. Šobrīd mēs tā viennozīmīgi varam teikt. Tiesa, ar piebildi. Ja saka, ka mēs šobrīd esam drošībā, tas vēl nenozīmē, ka pēc pieciem vai desmit gadiem šī drošības sajūta saglabāsies. Jo ir svarīgi, lai gadu no gada, veidojot budžetu, fiskālā stabilitāte tiek ievērota. Citu valstu pieredze rāda, ka faktiski vienas vai divu krīžu laikā valsts parāds no ilgtspējīga līmeņa var pieaugt līdz neilgtspējīgam,” brīdina centrālās bankas vadības pārstāvis.
Pilnu intervijas tekstu var lasīt šeit.
