Gada nogalē inflācija var sarukt pat līdz 1%

© Raitis Plauks/F64

Inflācija Latvijā turpinās samazināties, uzskata “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomikas eksperti, un pastāv iespēja, ka šā gada beigās salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn patēriņa cenu indeksa kāpums būs sarucis pat līdz 1%. Salīdzinājumam – pērnā gada izskaņā šis pieauguma temps bija ap 20%.

Komentējot Latvijas cenu izmaiņu tendences, šādu secinājumu pauž “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, gada beigās inflācija varētu sarukt līdz 1-2% līmenim, turklāt nākamajā gadā patēriņa cenu pieauguma temps varētu samazināties vēl vairāk. To, ka inflācija saruks, uzskata arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš kopējo situācijas virzību vērtē diezgan līdzīgi kā P. Strautiņš, turklāt arī ar piebildi, ka nākamgad inflācija varētu turpināt sarukt. Attiecībā uz šā gada beigām SEB eksperts neizslēdz, ka inflācijas rādītājs varētu kristies līdz kādiem 2%, bet potenciāli zemāko cenu pieauguma rādītāju mēs, pēc viņa domām, varētu piedzīvot nākamā gada aprīlī vai maijā. Runājot par jau pārredzamu periodu, D. Gašpuitis izsaka viedokli, ka gada inflācijai septembrī vajadzētu sarukt līdz apmēram 3%. Salīdzinājumam - augustā tā bija 5,4%. Runājot par kopējiem inflācijas dzinējspēkiem, P. Strautiņš vērš uzmanību, ka viena no lielākajām sāpēm Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir vietējās elektroenerģijas cenas. Taču nākotnē, pēc eksperta domām, “tās vilks uz leju” vietējo atjaunojamo elektroenerģijas resursu jaudu palielināšanās. Arī šogad pēc pērnā gada lēciena elektroenerģijas cenas ir slīdējušas lejup. Iedzīvotājiem gan nākas maksāt vairāk saistībā ar sadales tarifu sadārdzinājumu. Tomēr inflācijas kontekstā ir vēl kāds aspekts. Daudziem uzņēmumiem tieši pretēji ar elektrību saistītās izmaksas ir samazinājušās, bet, tām sarūkot, zemāka kļūst arī produkcijas pašizmaksa, kas pastarpināti inflācijas rādītāju spiež lejup.

Lētāka pārtika

Eksperts uzskata, ka ir pamats gaidīt arī pārtikas cenu tālāku krišanos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada augustā salīdzinājumā ar jūliju pārtikas cenas kopumā ir samazinājušās par 1,8%. Runājot par konkrētiem produktiem, sezonālu faktoru ietekmē straujš cenu kritums bija svaigiem dārzeņiem un kartupeļiem, kuriem cenas attiecīgi samazinājās par 17,1% un 15,1%. Mēneša deflācija šajā preču segmentā augustā ir tradicionāla un saistīta ar aizvien izteiktāku jaunās ražas nonākšanu tirdzniecībā. Tomēr atšķirībā no citiem gadiem šoreiz pārtikas cenu samazinājumam augustā ir daudz dziļākas saknes. Tā, piemēram, pienam cena sarukusi caurmērā par 12,4%, bet piena produkti salīdzinājumā ar jūliju kļuva par 3,2% lētāki. Tāpat uzmanības vērts ir 3,4% vērts kritums olām. Samazinājumi ir vēl vairākām pārtikas preču grupām, un tas norāda uz jaunu iespējamo tendenci pārtikas cenu virzībā. “Kopējais izmaksu līmenis daudziem ražotājiem šobrīd ir ļoti tālu zem pagājušā gada vidējā līmeņa. Mediju telpā gan izskan dažādi viedokļi, ka nekas nav kļuvis lētāks un negaidiet, ka cenas kritīsies, taču to mēs dzirdam katru reizi, kad cenām būtu pamats samazināties,” komentē eksperts. Viņaprāt, ekonomiskā realitāte par sevi atgādinās un daudziem produktiem vēl cenas kritīsies. “Nav ilgstoši iespējams bizness pasaulē, kad relatīvi vienkāršu produktu ražošanā tiek strādāts ar desmitiem procentu vērtu peļņas maržu. Agri vai vēlu atradīsies kāds, kas minētos produktus būs gatavs piegādāt lētāk,” uzskata P. Strautiņš. Viņš gan piebilst, ka nav tā, ka viss kļūst lētāks izejvielu tirgos, un nebūs tā, ka viss kļūs lētāks veikalos. Runājot par produktiem, kuriem cenas pasaules tirgū ir kritušās, eksperts min piena produktus un graudus, taču tajā pašā laikā ir pieaugušas gaļas produktu cenas. Tomēr viņš pieļauj, ka arī gaļas cenas laika gaitā kritīsies. Eksperts to saista ar ekonomisko procesu cikliskumu. Proti, laikā, kad izmaksas pieaug un zemniekiem kļūst grūtāk izdzīvot, tiek samazināti ganāmpulki. Līdz ar to nākas saskarties ar piedāvājuma kritumu, un tāpēc cenas šobrīd ir augstas, lai gan ar izejvielām saistītās izmaksas ir samazinājušās. Līdz ar to, ja gaļas cenas veikalos aug, nevajagot ļauties teorijām, ka “kāds tagad cenšas papildus kaut ko nopelnīt”. Runājot par pārtikas cenām kopā, P. Strautiņš izsaka viedokli, ka to, kas ir noticis realitātē, mēs agri vai vēlu ieraugām arī veikalu plauktu cenrāžos.

Ekonomika un nafta

Savos komentāros eksperti norāda, ka ļoti būtiska loma kopējā inflācijas kritumā var būt arī lēnajam pasaules ekonomikas izaugsmes ātrumam. D. Gašpuitis uzskata, ka tā ir vāja. Ja, tuvojoties gada beigām, lēnīgums kļūs izteiktāks, tad, pēc ekonomista domām, uz deflāciju vērstajām tendencēm vajadzētu pastiprināties. “Tas primāri skartu plaša patēriņa preces, taču mazāk vai nemaz pakalpojumu cenas,” spriež “SEB bankas” eksperts. Vienlaikus viņš brīdina par augošajām naftas cenām. Tās patlaban sasniegušas augstāko punktu kopš pagājušā gada rudens. Pēc D. Gašpuiša domām, nelabvēlīgi laika apstākļi vai kādi piegādes traucējoši incidenti varētu likt “melnā zelta” cenām turpināt kāpumu un tādējādi bremzēt inflācijas kritumu. Tiesa, eksperts mierina, ka enerģijas resursu cenu sadārdzinājumam, ja tāds notiks, nevajadzētu būt tik sāpīgam kā pagājušajā gadā.

Ekonomika

Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.

Svarīgākais