Aizdevuma likmju kāpums spēlē savu beigu akordus

© Depositphotos.com

Eiropas Centrālās bankas padomes sēdē ceturtdien pieņemtais lēmums par procentu likmju paaugstināšanu, visticamāk, nozīmē vēl pēdējo vispārējo aizdevumu sadārdzināšanos pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros. Tā ir priecīga ziņa no aizdevuma sadārdzināšanās nogurušajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tomēr sliktā ziņa ir tā, ka ECB dod samērā nepārprotamu mājienu, ka uz drīzu likmju samazināšanos nevajag cerēt.

Šobrīd centrālās bankas galvenā refinansēšanas likme ir pieaugusi līdz 4,5%, bet tā dēvētā likme uz nakti, kura tiek piemērota komercbanku noguldījumiem pašā ECB, kāpusi līdz 4%. Abu likmju pieaugums vakar izziņotā lēmuma ietvaros ir 25 bāzes punkti jeb 0,25 procentpunkti. Saskaņā ar pašreizējām finanšu tirgus ievirzēm kredītu cenošanā izmantotā starpbanku likme “Euribor” lielā mērā korelē ar ienesīgumu, kādu komercbankas gūst no naudas glabāšanas ECB, jeb jau minēto likmi uz nakti. Kredītņēmēja makam tas varētu nozīmēt, ka trīs vai sešu mēnešu “Euribor” likme būs ap minētajiem 4% vai to nedaudz pārsniegs. Tātad procenta desmitdaļu punktu attālumā no iepriekšējiem līmeņiem, kas, raugoties uz iepriekšējā fona, kredītņēmējam pie līdzšinējiem ikmēneša maksājumiem nozīmētu sadārdzinājumu par kādiem 10 eiro vai nedaudz vairāk vai mazāk, atkarībā no aizdevuma nosacījumiem. Nosacīti labā ziņā ir tā, ka vismaz ECB īstenotās kampaņas ietvaros šī, visticamāk, bijusi pēdējā centralizēti organizētā naudas izsūkšanas kampaņa no aizdevumu ņēmēju makiem vismaz uz tuvākajiem dažiem gadiem.

Apstākļi ļauj vai piespiež

Iemesls, kādēļ ECB, visticamāk, vairs tuvākajos gados necels procentu likmes, ir saistīts ar valūtas zonas ekonomisko situāciju. Savā paziņojumā centrālā banka atzīst, ka galvenās procentu likmes šobrīd ir sasniegušas tādu līmeni, kuru saglabājot ilgstoši ir pamats domāt par inflācijas atgriešanos pie ECB noteiktajiem mērķa līmeņiem. Līdzīgi kā ASV arī ECB pēc iepriekšējās 2008. gada finanšu krīzes paziņoja, ka monetārajai politikai jābūt orientētai uz pasākumiem, lai ilgtermiņā Eiropas monetārās savienības gada inflācijas rādītājs būtu ap 2%. Patlaban mēs vēl esam visai tālu no šī rādītāja, jo augustā valūtas zonas kopējais gada inflācijas rādītājs bija 5,3%. Lai arī inflācijai vēl būtu kur krist, lai nonāktu līdz mērķim, ir jāņem vērā patēriņa cenu izmaiņu līdzšinējā dinamika, jo pērn rudenī gada inflācijas rādītājs atradās divtik augstākā līmenī. Turklāt arī pati ECB apzinās, ka tālāks likmju kāpums varētu kļūt par graujošu ekonomiskajai izaugsmei. Jau tagad centrālās bankas ekspertu prognozes paredz to, ka valūtas zonas ekonomika tuvākajos gados nīkuļos. Proti, ECB aplēsēs šogad eirozonas ekonomika kopumā pieaugs par 0,7%, nākamgad - par 1%, bet aiznākamajā gadā - par 1,5%. Tomēr, kā var noprast, 2% vērtās gada inflācijas faktors centrālās bankas skatījumā ir svarīgāks par ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos. Latvijas kredītņēmējam tas nozīmē to, ka viņa aizdevuma ikmēneša maksājuma apjoms, kas ir saistīts tieši ar starpbanku tirgus likmēm, tuvākajā laikā tiks pārrēķināts vēl nedaudz augstāks nekā līdz šim un droši vien tāds paliks līdz gada beigām vai nākamā gada pavasarim. Pēc tam nākamā gada gaitā tas varētu sākt samazināties, taču samērā lēni un nedaudz. Te gan ir jāņem vērā, ka šis ir scenārijs, kas balstīts uz pašreizējiem ekonomikas datiem. Ja atgadās kaut kas šokējošs inflācijas un pašas ekonomikas pieauguma jomā, tad situācija var mainīties. Piemēram, ja ekonomika pieticīgās izaugsmes vietā sāks demonstrēt ļoti pamanāmu kritumu, tad ECB varētu veikt arī kādu šobrīd neplānotu ātrāku procentu likmju samazinājumu, kas var likt samazināties arī summām, kas tiek tērētas aizdevumu apmaksai. Taču inflācijas kontekstā ECB padome arī norāda, ka procentu likmēm būs ierobežojošs raksturs tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs. Patlaban to var tulkot kā augstu likmju saglabāšanos tuvākajā laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, kopumā Latvijas iedzīvotājam nākamgad jārēķinās ar lēni augošu ekonomiku, potenciāli mazu darba samaksas kāpumu, jo inflācija izzudīs, un vienlaikus samērā augstiem procentu maksājumiem par aizdevumiem.

Meklējot ieguvumus

Iepriekš minētais ECB lēmumu kontekstā neieskicē neko daudzsološu, taču centrālās bankas lēmums zināmā mērā ir saistīts arī ar finanšu uzlabojumiem. Tradicionāli tā valūta, kurai tiek piemērots procentu likmes pieaugums, piedzīvo kāpumu pret citām. Protams, ne vienmēr tas nostrādā, piemēram, vakar eiro vērtība pret ASV dolāru samazinājās. Līdz ar to mēs vakardienas kontekstā nevaram runāt par to, ka samazinās maksājumi par dolāros kotētajām izejvielām, piemēram, naftu un mums radusies iespēja tikt pie eiro izteiksmē lētākiem naftas produktiem. Ceturtdien ap plkst. 17 pēc Latvijas laika eiro vērtība salīdzinājumā ar trešdienu bija kritusies apmēram par 0,65% un viens eiro bija apmēram 1,065 dolārus vērts. Tomēr, ja likme nebūtu pacelta, visticamāk, dolāra vērtība pret eiro būtu pieaugusi vēl straujāk un tādējādi izejvielu sadārdzinājums uz valūtas tirgus notikumu rēķina kļūtu vēl straujāks. Cits ieguvums saistās ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Komercbankas mums nepiedāvā “peldošās” noguldījumu likmes, vismaz ne masveidā. Taču jaunajiem noguldītājiem naudas nešana uz banku tuvākajās nedēļās var solīt lielākus atdeves procentus nekā šobrīd. Ne pārāk daudz, taču pāris procentu desmitdaļas varētu nākt klāt. Arī valsts krājobligācijas, par kuru procentu ienākumiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ienesīguma ziņā varētu kļūt pievilcīgākas. Piemēram, ceturtdien 12 mēnešu krājobligāciju ienesīgums bija 3,9% gadā, taču pastāv iespēja, ka gadījumā, ja valstij radīsies vajadzība pēc aktīvākas naudas piesaistes, tas varētu pieaugt, atgriežoties virs 4% atzīmes.

Ekonomika

Statistiķu apliecinātais Latvijas rūpniecības apjoma samazinājums aprīlī par 7,7% pievērš uzmanību rūpniecības rādītāju lejupejai mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada līdz pat apgalvojumam no Krievijas propagandistu repertuāra, ka Latvijā nekādas rūpniecības vispār vairs neesot.

Svarīgākais