Neraugoties uz visai neizdevīgo ārējo fonu, kad augsto procentu likmju ietekmē samazinās patērētāju aktivitāte Latvijas preču eksporta tirgos, valsts tautsaimniecība šo gadu noslēgs bez krīzes. Ekonomistu vidū vien dalās viedoklis, vai šis gads kopumā Latvijai noslēgsies ar pieticīgu izaugsmi, nulli, vai nelielu kritumu.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš vērš uzmanību uz to, ka situācija dažādās ekonomikas jomās kardināli atšķiras. Proti, patlaban ir vērojamas problēmas ar Latvijas preču eksportu, tajā pašā laikā pakalpojumu eksports ir ar izaugsmi. Kā labu piemēru ekonomists min aviāciju, kur šogad īslaicīgi pat izdevies tikt pie apjoma divkāršošanās, ja salīdzina situāciju ar laika periodu gadu iepriekš. Ja šajās jomās notiekošo attiecinām uz vienkāršu strādājošo dzīvi, tad minētās tendences var ietekmēt izmaiņas nodarbinātības jomā. Tās būtu atšķirīgas Rīgā un reģionos. Galvaspilsēta pamatā savu ekonomisko pienesumu rada, orientējoties uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kamēr reģionu labklājība ir atkarīga tieši no preču eksporta. Līdz ar to eksporta krituma ietekmē kādā reģionā var pieaugt bezdarba līmenis. Savukārt labā ziņa ir, ka kopējs algu pieaugums un vienlaikus inflācijas atkāpšanās var veicināt patēriņa pieaugumu, bet tas savukārt rada jaunas ekonomiskās iespējas ne tikai valsts, bet arī individuālu mājsaimniecību līmenī.
Summējot ekonomiskos “par” un “pret”, P. Strautiņš izvirza prognozi par to, ka šo gadu Latvijas ekonomika noslēgs ar pieaugumu. Tiesa, tas būs niecīgs. Saskaņā ar “Luminor” prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 0,6%, ko zināmā mērā varētu veicināt aktīvāki iedzīvotāju tēriņi. Tikmēr bankas “Citadele” ekonomista Mārtiņa Āboliņa skatījums ir skeptiskāks. Viņaprāt, neskatoties uz patēriņu veicinošo straujo inflācijas kritumu un enerģētikas cenu normalizēšanos, jūtami uzlabojumi Latvijas ekonomikas rādītājos pagaidām nav redzami un šogad kopumā Latvijas IKP varētu palikt pagājušā gada līmenī vai pat nedaudz samazināties. “Īstermiņa ekonomikas rādītāji liek domāt, ka Latvijas IKP kritums trešajā ceturksnī varētu būt lielāks nekā otrajā ceturksnī, par ko liecina krītoši tirdzniecības, rūpniecības un eksporta rādītāji. Labā ziņa gan ir tā, ka ienākumi turpina augt un šobrīd atkal uzlabojas pirktspēja, tomēr rūpniecībā kritums turpinās un straujais procentu likmju kāpums ir atdzesējis mājokļu tirgus. Visbeidzot, pakalpojumu nozarēs, kur atkopšanās no pandēmijas un izaugsme pēdējā pusotra gada laikā noturēja ekonomiku virs nulles, ir sācis pasliktināties uzņēmēju noskaņojums,” faktoru kopsummu ieskicē M. Āboliņš.
Pēc P. Strautiņa domām, šobrīd vēl nav skaidrības, vai patlaban jau būtu sasniegts ekonomiskā krituma zemākais punkts. Šeit darbojas vairāki pretēji vērsti spēki, tautsaimniecību lejup velkot preču eksportam, taču tajā pašā laikā pretēju virzību iespējams panākt uz pakalpojumu eksporta rēķina un atsevišķu sfēru kāpuma, kuras ir saistītas ar vietējo patēriņu. Jautāts, kuras tautsaimniecības sfēras šogad var pretendēt uz izaugsmi, bet kurām ir jārēķinās ar kritumu, ekonomists pie pirmajām nosauc informācijas un komunikāciju nozari, komercpakalpojumus, izklaidi un atpūtu, kā arī viesnīcu un restorānu industriju. Arī izglītība un būvniecība varētu būt augošo ekonomikas nozaru vidū. Savukārt kritums varētu piemeklēt tirdzniecību, lielā mērā saistībā ar vairumtirdzniecības apjomu sarukšanu. Krītošo nozaru vidū ir arī rūpniecība, kuru kavē eksporta tirgu sašaurināšanās. Mazākas eksporta iespējas ietekmē arī mežsaimniecības darbus. Tādējādi apjomu samazināšanās varētu ietekmēt arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari, kur ekonomista ieskatā problēmas rada sausums un daļēji arī produkcijas cenu kritums. Vērtējot ekonomiku kopumā, diezgan līdzīgas atziņas ir arī M. Āboliņam. Viņaprāt, plusos šogad būs pārsvarā pakalpojumu nozares. “Ar tūrismu un izklaidi saistītas nozares atkopjas no pandēmijas, savukārt IT un profesionālo biznesa pakalpojumu nozares turpina augt uz eksporta rēķina. Vienlaikus mīnusos ir pārsvarā preču nozares - rūpniecība, tirdzniecība un loģistika. Pieprasījums šajās nozarēs ir vājš ne tikai Latvijā, un tas lielā mērā ir augstās inflācijas un pieprasījuma pieauguma dēļ pakalpojumu nozarēs kopš pandēmijas beigām,” secina “Citadeles” ekonomikas eksperts.
Vienlaikus ir jāvērš uzmanība, ka šobrīd situācija var būt ļoti atšķirīga pat vienā ekonomikas nozarē. Tas attiecas arī uz Latvijas eksporta lielāko balstu kokapstrādi, kurai gada septiņos mēnešos pret šo periodu pērn produkcijas izlaide ir kritusies par 10,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēc P. Strautiņa teiktā, šobrīd ļoti sliktā situācijā ir nonākušas kokzāģētavas. Tur ražošanas apjomi šogad varētu būt kritušies apmēram par piektdaļu. Vienlaikus daudz labāk klājas saplākšņa ražotājiem, lielā mērā tāpēc, ka tirgus vārti ir aizvērti attiecīgajai Krievijas un Baltkrievijas produkcijai saistībā ar ieviestajām sankcijām par karu Ukrainā. Vēl vairāk pieprasījums pēc saplākšņa aug arī saistībā ar atteikšanos no Krievijas gāzes un Eiropas pāriešanu uz sašķidrināto zilo kurināmo. Tā rezultātā aug nepieciešamība pēc jauniem LNG kuģiem, līdz ar to arī pēc Latvijā ražotā saplākšņa, skaidro P. Strautiņš. Zināmu pamatu optimismam vieš arī M. Āboliņš. “Dati jau šobrīd ir slikti, taču domāju, ka eksportā un rūpniecībā mēs esam jau tuvu zemākajam punktam. Līdz gada beigām mīnusi saglabāsies, taču nākamā gada pirmajā ceturksnī es gaidu uzlabojumus un rūpniecība, visticamāk, atgriezīsies pie izaugsmes,” vērtē “Citadeles” eksperts. Viņš to lielā mērā saista ar ekonomikas cikliskumu un attiecina arī uz preču krājumiem. “Pandēmijas laikā pieprasījuma svārstības bija netipiski lielas, bet kopš tās beigām pieprasījums pēc precēm noplaka, kā rezultātā ievērojami pieauga krājumu līmenis daudzās nozarēs. Loģiski, ka tam sekoja jauno pasūtījumu kritums rūpniecībā un mīnusi, ko redzam šobrīd mūsu eksporta datos. Labā ziņa ir tā, ka krājumi ir sākuši sarukt, un ar laiku tas nozīmēs atkal lielāku pieprasījumu un pasūtījumus,” skaidro M. Āboliņš. Abi ekonomisti uzskata, ka nav pamata pārāk lielam optimismam, jo procentu likmju kāpums ir ļoti būtiski samazinājis būvniecības aktivitāti mūsu lielākajos eksporta tirgos. Saistībā ar to varētu kristies gan būvniecības pakalpojumu, gan saražotās būvmateriālu produkcijas eksports uz ārvalstu tirgiem. Vienlaikus atsevišķi ne pārāk labi signāli ir vērojami mūsu valsts mašīnbūvē. Proti, autobūvē līdz ar augošo elektroauto popularitāti Ķīnas autoražotāji ir negaidīti kļuvuši par ļoti spēcīgiem konkurentiem Eiropas uzņēmumiem. Savukārt Latvijas mašīnbūve zināmā mērā orientējas uz Eiropas autobūves uzņēmumu vajadzību apkalpošanu. Varam lepoties ar to, ka tagad, nopērkot jaunu auto, pastāv iespēja, ka kāda tā sastāvdaļa ir ražota Latvijā, bet sliktā ziņa ir Ķīnas uzņēmumu aizvien pieaugošā konkurence, turklāt ar zemākām izmaksām nekā Eiropā.
