Algu pieaugums uz rūpniecības naža asmens

© Depositphotos.com

Apstrādes rūpniecības sektoram dzīvojot stabilos produkcijas izlaides mīnusos, rodas arvien vairāk bažu, vai pēdējā laikā publicētajai statistikai par strādājošo ienākumu palielināšanos būs turpinājums.

Šobrīd šajā ziņā staigājam pa naža asmeni, jo ir skaidrs, ka, ilgstoši krītoties ražošanai un eksporta ieņēmumiem, vairs nebūs ar ko uzturēt vispārēju algu pieaugumu.

Nav skaidrs, kurp dodamies

Centrālās statistikas pārvaldes publicētās ražošanas apjomu izmaiņas liecina gan par ekonomiskiem faktoriem, kas vēl ir gaidāmi, gan par tādiem, kas jau kļuvuši par pagātni. Piemēram, mūsu lielākās nozares - kokrūpniecības - ražošanas apjomu samazināšanās norāda uz visai pamatīgu globālās ekonomiskās aktivitātes atslābumu. Gada septiņos mēnešos notikušo 10,7% apjoma samazināšanos pret attiecīgo periodu iepriekšējā gadā var saistīt gan ar būvniecības, gan pasaules transporta līdzekļu ražošanas atslābumu. Par pirmo vedina domāt arī ļoti iespaidīgais ražošanas kritums nemetālisko minerālu rūpniecībā, kur gada laikā ražošanas apjomi kritušies par 18,8%. Savukārt par otro - kritums arī Latvijas automobiļu, piekabju un puspiekabju nozarē, kur produkcijas izlaide šā gada septiņos mēnešos pret šo pašu periodu pērn kritusies par 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā tie vēsta, ka gada laika periodā no šā gada janvāra līdz jūlijam salīdzinājumā ar attiecīgu laiku iepriekšējā gadā ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā kopumā ir sarucis par 6,2%. Šāds pats krituma temps ir bijis šā gada jūlijā pret pērnā gada septīto mēnesi.

Procenta likmju defekts

Ir skaidrs, ka, strauji pieaugot aizdevumu procenta likmēm, potenciālo kredītņēmēju varētu kļūt mazāk nekā līdz šim. Mazāki kreditēšanas apmēri nozīmē mazāk uzbūvētu māju un mazāku pieprasījumu pēc jauniem auto. Tātad nevajag arī tik daudz kokmateriālu, metālizstrādājumu, autodetaļu, mazāk tonnu cementa un daudz mazāk citu lietu, ko pat Covid-19 pandēmijas laikā ar visai lielu vērienu varēja ražot un ārvalstu tirgos pārdot Latvijas rūpniecības uzņēmumi. Turklāt ir jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā

eirozonā procenta likmju kāpums ir daudz stāvāks nekā tā dēvēto trekno gadu nobeiguma posmā pirms padsmit gadiem. Toties parādu masa ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to sarūk jaunu kredītu ņemšanas iespējas. Tas norāda uz to, ka eksportējošajās nozarēs attiecībā uz ilglietošanas precēm kāpināt apjomus kļūs aizvien grūtāk. Mazāk sarežģīta situācija ir attiecībā uz plaša patēriņa precēm, piemēram, tādām kā pārtika vai apģērbi.

Tomēr, kas attiecas uz eksportu, kopumā potenciāli situācijas uzlabojumi varētu būt vērojami brīdī, kad kļūs skaidrs, ka aizdevumu procentu likmju kāpināšana ir galā un sagaidāms centrālo banku kurss pretējā virzienā. Šajā brīdī varētu atsākt aktivizēties dažādi investīciju projekti, kas nozīmēs pieaugošus celtniecības apjomus. Tātad arī lielāku pieprasījumu pēc koka, metālizstrādājumiem un būvmateriāliem. Paralēli tam sāktu iekustēties arī pārējās ekonomikas sfēras un pieaugtu kopējais pieprasījums.

Nav slikti vien

Šobrīd situācija ekonomikā ir attīstījusies pēc pozitīvāka scenārija, nekā varēja gaidīt pirms pusgada. Iepriekš piedrukātā nauda aizvien cirkulē ekonomikā un rada pieprasījumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomika “pievelkas” līdzi inflācijai. Par to liecina arī 12% vērtais vidējās algas pieaugums gada laikā, kas apsteidz inflāciju un rada apstākļus vismaz vietējā pieprasījuma kāpumam. Tas gan vairāk var atspoguļoties mūsu pārtikas rūpniecībā, taču kaut kādu iespaidu atstāt arī uz citām nozarēm, tajā skaitā uz kokapstrādi vai mēbeļu ražošanu. Arī pašā rūpniecībā viss nav tikai un vienīgi slikti. Piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaras vidus mēnesi bija pieaugusi par 19,5%, bet gada septiņos mēnešos kopā fiksēts pat 34,4% kāpums.

Ekonomika

Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.

Svarīgākais