Ziņas par to, kā mainījusies Latvijas strādājošo rocība pagājušajā ceturksnī, ir bijušas ievērojami patīkamākas par izmaiņām tautsaimniecībā kopumā. Tomēr, kā savulaik pauda kāds kolēģis: labāk skaļāka monētu šķindoņa maciņā nekā statistisks IKP pieaugums.
Diemžēl pirmais bez otrā ilgstoši nevar pastāvēt, līdz ar to atliek vien darboties un cerēt uz pasaules norišu labvēlību, lai ceturtdienas “Neatkarīgajā” ieskicētais algu pieaugums varētu turpināties. Pagaidām gan bāzes fons tam nav pārliecinošs. Kā jau liecināja pagājušajā mēnesī publicētais Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums, mūsu valsts ekonomika iepriekšējā ceturksnī ir strādājusi ar samazinātiem apgriezieniem. Arī gala vērtējums nav daudz optimistiskāks, statistiķiem vēstot par to, ka šā gada otrajā ceturksnī pret pagājušā gada aprīļa-jūnija periodu mūsu valsts ekonomika ir sarukusi par pusprocentu.
Raugoties uz tautsaimniecības problemātiskākajiem aspektiem, galvenais no tiem šobrīd ir saistīts ar ražošanas apjomu samazināšanos. Mūsu apstrādes rūpniecība pamatā ir orientēta uz eksportu, bet, ja izvestās produkcijas apjomi samazinās, tad valstī ieplūst mazāk naudas, bet tādā gadījumā ir mazāk ko tērēt valsts iekšienē. Diemžēl apstrādes rūpniecība, kas jau kādu laiku ir bijusi Latvijas ekonomikas vadošā nozare, patlaban piedzīvo visai pamatīgu apjomu mazināšanos. Turklāt šķiet, ka līdz ar to tā ir zaudējusi savu vadošo lomu mūsu valsts tautsaimniecībā. Tās darbības apjomi šā gada otrajā ceturksnī ir sarukuši par visai iespaidīgiem 7,9%. Pagaidām ir grūti izvērtēt zaudēto eiro skaitļos attiecībā uz šo gadu kopumā, taču visai aptuvenu priekšstatu var ieskicēt.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā kopējā Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide tika lēsta nedaudz vairāk kā 11 miljardu eiro vērtībā. Ja pieņemam, ka situācija nepasliktinās, un tad, ja ražotāju cenas nemainās (kas gan ir maz ticams un tās, visticamāk, turpinās sarukt), ap 8% vērts produkcijas izlaides kritums naudas izteiksmē varētu nozīmēt neieņemtu ap miljardu eiro. Te gan ir jāņem vērā arī izmaksu samazinājums uz lētāku energoresursu un citu izejvielu rēķina, kas mūsu uzņēmēju zaudējumus krietni vien samazina. Tāpēc minētais miljards ir tikai tāds vispārējs skaitlis un viss ir atkarīgs no notiekošā konkrētas apstrādes rūpniecības nozares gala produkcijas tirgū. Pagaidām gan kopējie dati, kurus gan var vairāk salīdzināt ar tādu “vidējo temperatūru slimnīcā”, liecina, ka arī apstrādes rūpniecības uzņēmumiem kopā otrajā ceturksnī bija izdevies tikt pie visai solīdas peļņas. Tā sasniegusi nedaudz vairāk kā 170 miljonus eiro, kas ir apmēram par 80 miljoniem eiro mazāk nekā atbilstošā laika periodā pagājušajā gadā. Lai arī peļņa ir ievērojami mazāka, svarīgākais tomēr ir, ka pie iespaidīga ražošanas apjoma samazinājuma uzņēmumi kaut kopumā ir varējuši samērā labi nopelnīt un tādējādi nodrošināt savu pastāvēšanu. Taču tālākais ir atkarīgs no kopējā pasaules ekonomikas fona, un, ja tas turpinās pasliktināties, tad arī pelnīšanas iespējas pamazām izsīks, un tas neapšaubāmi nepaliks bez sekām arī Latvijas ekonomikai kopumā.
Tikmēr ļoti interesanta situācija izveidojusies būvniecībā - nozarē, kas pērn pavasarī nonāca visai nepatīkamā situācijā ar straujo izejmateriālu cenu kāpumu, ar to saistītajām tāmēšanas grūtībām un pat attīstītāju atziņām par to, ka projektu realizāciju nepieciešams pārcelt. Tomēr pretstatā situācijai, kas bija vērojama iepriekšējos gados, celtniecības industrija šogad spējusi uzrādīt dinamisku attīstību. Šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn būvniecības apjomi ir pieauguši par 15,4%. Tā ir straujākā izaugsme, kas fiksēta kādai Latvijas tautsaimniecības nozarei iepriekšējā ceturkšņa gaitā.
Cēlonis, kāpēc tā noticis, lielā mērā ir saistīts ar diviem ekonomiskajiem faktoriem. Viens no tiem - būvniecības cenu dinamika ir kļuvusi ievērojami prognozējamāka, un to izaugsmes tempi sarūk. Nesen parādījās ziņojums, ka jūlijā celtniecības cenas gada izteiksmē ir augušas par 3,2% salīdzinājumā ar pat vairāk nekā 20% cenu kāpumu gada izteiksmē, kas tika fiksēti vairākos mēnešos pērn. Savukārt ik pa laikam statistikas datos parādās informācija, ka atsevišķos mēnešos, rēķinot pret iepriekšējo mēnesi, celtniecības cenām pat ir izdevies pieticīgi sarukt. Prognozējamākām cenām kombinējoties ar faktu, ka par spīti procentu likmju kāpumam mūsu tautsaimniecībā aizvien nauda turpina cirkulēt, celtniecības apjomi turpina pieaugt. Vairāk būvētas gan ēkas, gan dažādi infrastruktūras objekti. Turklāt šis process pozitīvi ietekmē plašāku tautsaimniecības nozaru loku - piemēram, jau minētajā apstrādes rūpniecībā kokrūpniecību, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanu un metālapstrādi.
Par naudas esamību ekonomikā, neraugoties uz augsto inflāciju, liecina citu ar tēriņiem saistītu nozaru, piemēram, mākslas, izklaides un atpūtas industrijas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozares darbības mēroga kāpums. Pirmā no minētajām nozarēm gada laikā augusi par 8,7%, otrā - par 4,3%. Ar patēriņu saistītā, bet ekonomiski krietni nozīmīgākā komercpakalpojumu nozare gada laikā augusi par 2,3%.
Paralēli iepriekš minētajam Latvijas ekonomika spēs ģenerēt pietiekami augstas raudzes pakalpojumus, un, pateicoties tam, ekonomiskais kritums mūsu valstī ir tikai pusprocents, nevis dziļāks. Runa ir par informācijas un komunikāciju (IKT) sfēru, kuras apjomi otrajā ceturksnī ir bijuši par 10,1% lielāki nekā pērn. Pēc statistiķu aplēsēm, to veicināja apjoma pieaugums informācijas pakalpojumu sniegšanā (par 14,5%), kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 18,3%), savukārt samazinājums (par 5,4%) vērojams telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā.
Vērtējot Latvijas tautsaimniecības izaugsmes izredzes, optimismu mazina kritums, kas saistīts ar ražojošo ekonomikas daļu, izaugsmei pamatā balstoties uz patēriņu. Taču tas var augt tik ilgi, līdz ļaudīm pietiek naudas, ko tērēt. Līdz ar to, ja neuzlabojas situācija Latvijas preču eksporta tirgos, ir jārēķinās, ka ekonomiskais kritums pieņemsies spēkā un, iespējams, šogad mūsu tautsaimniecība būs kritusies vairāk nekā par procentu. Ir jāņem vērā, ka arī līdz šim dinamiskās IKT nozares sniegums var kļūt mazāk spožs, jo strauju izaugsmi noturēt ilgstoši ir ļoti sarežģīti, tādējādi šīs nozares sniegumam būs mazāka iespēja nobremzēt to valsts ekonomisko kritumu, ko rada neveiksmes citās tautsaimniecības s
