Šis gads iesākās ar ziņām par straujo Ķīnas ekonomikas atgūšanos kopš Covid-19 pandēmijas. Tas varētu pozitīvi ietekmēt arī pārējās pasaules tautsaimniecību, kas būtu svarīgi, jo tā piedzīvojusi pagurumu līdz ar dažādu finanšu atbalstu izsīkšanu pēcpandēmijas periodā. Tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts, ka arī pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsme var atslābt, un tas var radīt nepatīkamas sekas globālajai tautsaimniecībai, kuras mēs izjutīsim arī Latvijā.
Tiesa, tas gan vairāk nebūs saistīts ar kādu tiešo ietekmi ārējā tirdzniecībā, bet gan dažādiem pastarpinātiem faktoriem, kas varētu likt būtiski sarukt mūsu valstī ienākošajām naudas plūsmām. Ķīnu var negatīvi ietekmēt gan tas, ka Rietumu ekonomiku bremzēšanās samazina eksporta iespējas, gan arī pašas Ķīnas samilzusī parādu problēma. Kādā aģentūras “Bloomberg” publikācijā jūlija beigās tika minēts, ka Ķīnas kopējais - valdības un privātā sektora - parāds sasniedzis 281,5% pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), respektīvi, tas gandrīz trīs reizes pārsniedz valsts ekonomikas apjomu. Ja kāds domā, ka Latvija dzīvo nesamērīgi lielos parādos salīdzinājumā ar to, ko valsts tautsaimniecība nopelna, tad salīdzinājumā ar Ķīnu mūsu valstij vēl ir ļoti daudz kur augt.
Ja raugāmies uz pandēmijas laiku fona, kad Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempi ievērojami samazinājās, tad var teikt, ka izaugsmes ziņā tā šobrīd ir ļoti dinamiska. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir pieaudzis par 6,3%. Ceturksni iepriekš tika fiksēta 4,5% vērta izaugsme, vēsta “Tradingeconomics.com” dati. Vienlaikus ekonomiskā izaugsme nesasniedz analītiķu iepriekšējās gaidas. Kā raksta aģentūra LETA, ekonomisti bija lēsuši, ka aprīlī-jūnijā Ķīnas ekonomikas pieaugums būs 7,3%. Šā gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomika gada salīdzinājumā pieauga par 4,5%. Salīdzinoši straujāks ekonomikas izaugsmes temps otrajā ceturksnī esot saistāms ar zemo salīdzinājuma bāzi pērn, kad finanšu metropolē Šanhajā un citviet Ķīnā bija stingri ierobežojumi saistībā ar Covid-19 izplatību. Tomēr atsevišķi datu komponenti liecina par pasaules otrās lielākās ekonomikas pagurumu. Salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem Ķīnas IKP otrajā ceturksnī audzis par 0,8%. Salīdzinājumam - pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim mēnešiem Ķīnas ekonomikas izaugsme bija 2,2%. Viena no problēmām ir saistīta ar burbuli Ķīnas nekustamo īpašumu tirgū. Ekonomistu situācijas izvērtējumos cita starpā tiek minēts, ka tirgus augstākajā punktā Ķīnā divās nedēļās sāka būvēt mājokļu platību, kas līdzinās visai Latvijā kopumā esošajai. Kādā finanšu tirgus apskatā “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, atsaucoties uz “Numbeo.com”, zina teikt, ka mājokļa iegādei Ķīnā ir jānostrādā apmēram četras reizes ilgāks laiks nekā Latvijā. Tiesa, mājokļu tirgus pamazām sāk piedzīvot korekcijas, kuru ietekmē pēdējā laikā cenas sarūk par pāris procentiem mēnesī. Paralēli tam situācijas pasliktināšanās novērojama arī Ķīnas ārējā tirdzniecībā. Šīs valsts eksports jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika period pērn ir sarucis par 14,5%, kas ir sliktāks rādītājs nekā ekspertu prognozētais 12,5% vērtais samazinājums. Kā vēsta “Tradingeconomics.com”, kopumā pagājušajā mēnesī Ķīnas eksporta apjoms bija 281,76 miljardi ASV dolāru, kas ir sliktākais rādītājs pēdējo piecu mēnešu laikā. Tajā skaitā eksports uz ASV gada izteiksmē sarucis par 23%.
Arī tālākā Ķīnas ekonomiskā attīstība lielā mērā ir atkarīga no iespējām kāpināt savu eksportu. Tomēr ir jāatceras, ka šo procesu var nobremzēt vairāki faktori. Vispirms ir jāsaprot, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad ļaudis sēdēja mājās un bieži vien pat nepiedzīvoja ienākumu kritumu, bet gan pieaugumu, viņi dāsni tērēja līdzekļus dažādai ilgas ekspluatācijas preču pirkšanai. Pirkumu apjoms bija neraksturīgi augsts, un ir likumsakarīgi, ka pēcpandēmijas procesā šo pirkumu apjomam ir jāsamazinās. Tā kā Ķīna lielā mērā pilda planētas rūpnīcas funkciju, tad tai pēc loģikas vajadzētu saskarties ar sekām, kuras rada potenciāls patēriņa kritums pēcpandēmijas periodā. Esošā tirgus situācija droši vien būtiski neietekmēs Ķīnā ražotu T kreklu, apakšbikšu vai kādu citu plaša patēriņa preču eksportu, taču atstās iespaidu uz ražotnēm, kur top ilglietošanas preces. Tas nozīmē, ka arī Ķīnas ekonomikai kopumā būtu jābremzējas, turklāt rodas bažas par tās visai iespaidīgā privātā sektora parādu apkalpošanu, kas paver vēl nezināmu, bet dziļāku problēmu potenciālu. Paralēli tam pieprasījuma kritumu pēc Ķīnas eksporta precēm noteikti veicina pasaules lielo centrālo banku uz kredītu sadārdzināšanu orientētā monetārā politika.
Tā kā naudas plūsmas Ķīnā var apsīkt, tad likumsakarīgi varam sagaidīt to, ka šī valsts mazāk pirks Eiropā ražotās preces un pakalpojumus. Tā ir slikta ziņa Latvijas kokrūpniekiem un mašīnbūves uzņēmējiem, pat ja viņi uz Ķīnu neeksportē “pa tiešo”. Tieši uz Ķīnu Latvijas eksports ir ļoti neliels un 2022. gadā bija ap 1% no mūsu eksportēto preču kopējās vērtības, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Tikmēr importā Ķīnas nozīme bija lielāka, pēc vērtības eiro izteiksmē sasniedzot 3,75%. Runājot par netiešo ietekmi, mūsu mašīnbūve zināmā mērā ir orientēta uz Rietumeiropas auto ražošanas vajadzību apmierināšanu, bet tā eksportē uz Ķīnu, turklāt daudz. Savukārt “kociniekus” lielā mērā apdraud globālā kokmateriālu tirgus sašaurināšanās, kur var veidoties pārpalikums saistībā ar aktivitātes pierimšanu būvniecībā. Turklāt kokmateriāli tiek izmantoti arī transporta līdzekļu ražošanā, kur, kā zināms, liels noņēmējs ir Ķīna. Ja Ķīnas ekonomikai nāksies saskarties ar problēmām vai vismaz jūtamu izaugsmes bremzēšanos, tas būtu negatīvs signāls ne tikai sauszemes transporta līdzekļu ražošanai, bet arī pasaules kuģu būvniecības industrijai. Lai gan koka burinieku laiks ir pagātnē, koks vēl aizvien ir nepieciešama izejviela mūsdienu kuģu būvniecībai, un potenciāls pieprasījuma kritums atkal būs jauns nelabvēlīgs faktors Latvijas eksportam. Attiecībā uz pastarpināto ietekmi vēl ir jāņem vērā, ka, sākoties problēmām Ķīnā, ekonomisko palēnināšanos jutīs arī pārējā pasaulē, kas nozīmē, ka arī tur būs mazāk līdzekļu, lai pirktu Latvijas eksporta preces. Turklāt Ķīnas ekonomikas bremzēšanās un līdz ar to paredzamais korporatīvās peļņas kritums citur pasaulē nozīmē arī investīciju mikroklimata pasliktināšanos. Līdz ar to pret naudas aizdevumiem būs piesardzīgāka attieksme un vienlaikus aizkavēsies jaunu nozīmīgu ekonomisko objektu būvniecība, kas atkal mazinās pieprasījumu ražošanā un radīs apstākļu ienākumu pieauguma stagnācijai vai pat kritumam.
