Augstas inflācijas laiks tradicionāli iedzīvotājiem liek sarosīties iespēju meklējumos, kā savu naudu pasargāt no pirktspējas krituma. Arī pēdējā aptuveni pusotra gada laikā patēriņa cenu lēciens nav bijis izņēmums ļaudīm, kam pēc ikdienas nepieciešamību segšanas vēl atliek līdzekļi ieguldījumiem, meklējot savu uzkrājumu aizsardzības iespējas.
Latvijas sabiedrībā diezgan plaši izskan viedoklis, ka vienas no ienesīgākajām un stabilākajām investīcijām ir ieguldījumi mājokļu tirgū. Vismaz kaut kas “taustāms” un stabils, nevis kaut kādas “banku un biržu muļķības”.
Tomēr realitāte ir daudz sarežģītāka, jo augstas inflācijas laiks nav īstais brīdis, lai ieguldītu mājokļos, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cenas ir uzkāpušas jau iepriekš. Bet brīdī, kad inflācija tuvojas saviem augstākajiem punktiem, tos ir sasniegušas arī mājokļu cenas. Brīdī, kad redzat iepriekšējo divu trīs gadu straujo dzīvokļu cenu kāpumu un vēl domājat ielēkt šķietamās peļņas vilcienā, jau būs par vēlu un jūs varat zaudēt divtik - gan no tā, ka iegādātā objekta cena vairs nepieaug, bet pat krītas, gan no tā, ka inflācija aizvien ir augsta. Tā situāciju varētu vērtēt šobrīd. Taču, ja palūkojamies uz izmaiņām gada laikā, tad investīcijas nekustamajos īpašumos vēl ir nesušas atdevi. Ja par pamatu ņemam Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās mājokļu cenu pārmaiņas, tad ir redzams, ka šā gada pirmajā ceturksnī tās ir bijušas caurmērā par 6% augstākas nekā atbilstošā laika periodā pagājušajā gadā. Tiesa, tas ir noticis pamatā uz jauno mājokļu rēķina, kuri, saskaņā ar CSP datiem, gada laikā sadārdzinājušies par 18%. Tikmēr lietotiem mājokļiem cenas kopumā pieaugušas par 3,3%.
Vienlaikus atsevišķas pazīmes liecina, ka cenas varētu jau būt tuvas savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam vai arī šo virsotni jau ir sasniegušas. Piemēram, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni cenas mājokļu tirgū kritās par 0,6%, bet šī gada pirmajā ceturksnī palika nemainīgas. Kopējais tirgus kritums pērnā gada nogalē bija skaidrojams ar to, ka palielinājās piedāvājums PSRS laika sērijveida dzīvokļu segmentā, bažījoties par augstajām komunālajām izmaksām ziemas mēnešos. Savukārt šī gada pirmais ceturksnis sevi ir pieteicis ar cenu korekciju jaunu mājokļu tirgū, tām salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu krītoties par 1,8%.
Vai esam tirgus lūzuma punkta priekšvakarā, vai arī esam to jau sasnieguši, šobrīd ir visai grūti spriest. Tomēr attiecībā uz ieguldījumiem un to atdevi augstas inflācijas laikā Latvijā varam raudzīties pēc tā dēvēto trekno gadu pieredzes. Ja raugāmies uz tirgu kopumā, tad zināmu ieskatu varētu sniegt CSP aprēķinātais mājokļu cenu indekss, kura vērtība 2010. gadā bija 100. Ja vadāmies pēc šī indeksa, tad ir redzams, ka pirms iepriekšējās finanšu krīzes mājokļu cenas savu maksimumu sasniedza 2008. gada 1. ceturksnī, kad indeksa vērtība bija 195,45, bet 2010. gadā, kā jau minēts, tā bija 100. Tādējādi var teikt, ka salīdzinājumā ar “trekno gadu” augstās inflācijas laiku divu gadu laikā cenas bija kritušās gandrīz uz pusi. Tiesa, tirgus toreiz bija daudz nelikvīdāks un ar mazākiem tirdzniecības apjomiem nekā 2007. vai 2008. gadā. Šī gada pirmajā ceturksnī indeksa vērtība bija 232,36 punkti. Tādējādi nosacīti varam teikt, ka mājokļa cenas 15 gadu laikā kopš pirms finanšu krīzes augstākā punkta ir pieaugušas vien par 18-19%, tādējādi šo cenu temps ievērojami atpaliek no dzīves dārdzības pieauguma. Kopš 2010. gada, kad krīze jau bija notikusi un inflācija kritusies saskaņā ar indeksa vērtības izmaiņām, cenas kopumā pieaugušas par 132%. Šī arī ir atbilde par to, vai augstas inflācijas laikā ir jāsteidz ieguldīt nekustamajos īpašumos vai tomēr ir vērts nedaudz nogaidīt.
Protams, ir jāraugās, vai runa ir par nekustamā īpašuma iegādi kā investīciju vai arī par mājokli, lai pats tur dzīvotu. Mājokļu cenas varētu kristies, jo ir gaidāms būvniecības izmaksu samazinājums un atsevišķu izejvielu cenas pēdējā laikā ir samazinājušas. Tādējādi tie attīstītāji, kuri pērn iepauzēja ar jaunu projektu celtniecību, to visai drīz varētu izdarīt lētāk, tādējādi spiežot lejup arī objektu gala cenu. Cenu kritumu varētu izraisīt arī šobrīd aizvien pieaugošās aizdevuma likmes, kas sadārdzina kopējās mājokļu iegādes gala izmaksas.
Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskais fons gan Eiropā, gan pārējā pasaulē kļuva aizvien nepārliecinošāks, to pašu nevar teikt par investoru pārliecību akciju tirgos. To sniegums ir tāds, kas spēj apsteigt ne tikai inflāciju, bet arī vēl nopelnīt. Piemēram, bažas par Vācijas ekonomisko stagnēšanu, turklāt šīs valsts iepriekš lielo atkarību no Krievijas gāzes nav bijušas nopietns šķērslis tam, lai šīs valsts fondu tirgus indeksa DAX vērtība pēdējā gada laikā (līdz 27. jūlijam) pieaugtu par 23,5%. Izbaudīt šo indeksa performanci var arī Latvijas iedzīvotāji, ieguldot gan tā atskaites bāzē esošo uzņēmumu akcijās, gan arī šī indeksa vērtības izmaiņai piesaistītajos biržā tirgotajos ieguldījumu fondos. To pat var izdarīt, nepieceļoties no rakstāmgalda, veicot dažus klikšķus savā internetbankas profilā.
Iemesls, kāpēc akciju tirgus vērtība aug, turklāt strauji, un ne tikai Vācijā, bet arī citur pasaulē, lielā mērā ir saistīts ar uzņēmumu ievērojami pieaugušajiem peļņas rādītājiem lielās inflācijas laikā. Savukārt kopš 2010. gada vidus minētā Vācijas akciju tirgus indeksa vērtība pieaugusi apmēram par 170%. Tas norāda, ka ilgtermiņa ieguldījumi akciju tirgū tomēr atmaksājas. Vācijas akciju tirgus ir tikai viens piemērs. Piemēram, ieguldot ASV fondu tirgū, ieguldītājam būtu iespēja tikt pie vēl būtiskāka akciju cenu kāpuma.
Arī iespējas tepat pašu mājās - Baltijā - nebūtu nekāda pamata smādēt, jo arī šeit ir labi uzņēmumi, kuri saviem akcionāriem sola peļņas iespējas nākotnē gan uz saņemto dividenžu, gan arī akciju tirgus vērtības pieauguma rēķina. Ja raugāmies uz pēdējo gadu, tad sniegums nav tik lielisks, kā tas bijis, ieguldot Vācijā, taču arī pietiekami labs. Visstraujākais kāpums Baltijā ir bijis Latvijas vērtspapīru tirgū, kur indeksa OMX vērtība 27. jūlijā gada laikā ir pieaugusi par 16,9%, savukārt Tallinas un Viļņas biržu indeksi kāpuši attiecīgi par 8,23% un 9,27%. Tikmēr laika posmā no 2010. gada vidus Rīgas biržas indeksa vērtība ir kāpusi par 278,41%, Tallinas - par 256,53%, savukārt Viļņas biržas indeksa vērtība palielinājusies par 217,68%. Šobrīd šķiet, ka pozitīvs investīciju mikroklimats Baltijā varētu saglabāties, neraugoties uz kaimiņos esošo Krieviju. Vietējie investori pie tās klātbūtnes un izpausmēm jau sen pieraduši, un šķiet, ka kaimiņvalsts retorika aizvien mazāk sāk baidīt arī pie dzīves grūtībām mazāk pieradušos un lielākā komforta sajūtā dzīvojošos Eiropas ziemeļvalstu investorus.
