Nereti mēdz uzskatīt, ka valsts ekonomikas attīstības pamats ir ražošana un eksports un jo lielāka ir tā radītā vērtība, jo bagātāka ir valsts un tās iedzīvotājiem ir vairāk ko tērēt valsts iekšienē. Diemžēl šobrīd rūpniecība ir nonākusi jaunu pārbaudījumu priekšā, kas saistīts ar globālās tirdzniecības bremzēšanos un ar to saistīto ražotāju cenu kritumu.
Ja ražotājs piesātinātā tirgū savu produkciju sāk pārdot lētāk, taču izmaksu apjomu neizdodas samazināt, ir liels risks palielināties maksātnespējas draudiem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka uzņēmums vairs nespēj kārtot savas saistības. Vēl jāpiebilst, ka nereti pieminētā naudas aprite arī strauji kļūst lēnāka un tādējādi sāk sarauties arī ekonomika. Tas rada jaunus riskus Latvijas ekonomiskajai attīstībai.
Lai arī ne bez grūtībām, Latvijai apmēram pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā rūpniecības jomā ir izdevies tālu pavirzīties uz priekšu, par ko liecina diezgan veiksmīga atsevišķu neliela mēroga krīžu pārvarēšana. Par tādām var uzskatīt gan kādreizējā metalurģijas flagmaņa “Liepājas metalurga” bankrotu, gan Krievijas piemērotās sankcijas rietumvalstu pārtikas produktiem 2014. gada augustā. Pirmajā gadījumā redzam, ka, par spīti dažādām izskanējušajām bažām, Liepāja turpina veiksmīgi attīstīties, tajā skaitā ražošanas ziņā. Šī pilsēta pat ir kļuvusi par tādu, kas piesaista strādājošos no tuvākas un tālākas apkārtnes Otrajā gadījumā ar Krieviju - par spīti skepsei, kopējais valsts preču eksports ne tikai nav būtiski krities, bet gan spēja uzrādīt aizvien jaunus vēsturiskus maksimumus, turklāt ne tikai uz cenu, bet gan saražoto produkcijas vienību rēķina. Taču nu pār Latvijas rūpniecību savilkušies jauni draudīgi mākoņi.
Ja mēs raugāmies tieši uz Latvijas apstrādes rūpniecību, kas tradicionāli ļaudīm arī asociējas ar vārdu ražošana, tad situācijas attīstība pēdējā laikā ir bijusi dinamiska, taču nevar gluži teikt, ka tas ir noticis vēlamajā virzienā. Var pat teikt, ka pēdējais gads pusotra šajā ziņā asociējas ar strauju mētāšanos pilnīgi pretējos virzienos, kas rūpniecības attīstībai, protams, nenāk par labu. Pērn Latvijas apstrādes rūpniecībā ražotāju cenu pieaugums, rēķinot gada izteiksmē, sasniedza 23-24%, kas ir ļoti augsts skaitlis, pat ja salīdzina ar kādreizējām “trekno gadu” norisēm. Vēl šā gada janvārī pieauguma temps sasniedza 14,7%, bet maijā un jūnijā tas jau bija negatīvs. Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi savu produkciju bija pārdevuši par 0,7% lētāk, bet jūnijā pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā ražotāju cenas bija kritušās par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Uz šī fona sliktā ziņa ir tā, ka eksportētajai produkcijai cenu kritums ir ievērojami straujāks. Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi cenas bija kritušas par 3,5%, bet jūnijā - par 4%. No tā izriet, ka valstī ieplūstošā naudas masa strauji sarūk pat, tad ja uzņēmumam realizācijas fiziskos apjomus ir izdevies noturēt iepriekšējā līmenī.
Tomēr patiesā situācija ir vēl sliktāka, jo kopējais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms šā gada maijā salīdzinājumā ar piekto mēnesi pērngad bija krities par 7,7%. Ja salīdzinām eksporta apjomus šā gada maijā un attiecīgā mēnesī pērn, varam runāt par eksporta samazinājumu apmēram ceturtdaļmiljarda eiro vērtībā. Nezinot, kā situācija attīstīsies tālāk, var pieņemt, ka gada laikā tie varētu būt pāris miljardi eiro. Protams, šajos skaitļos ietilpst arī reeksports, taču nevaram izslēgt situāciju, ka Latvijas produkcijas eksportētāji un lielā mērā tieši apstrādes rūpniecības uzņēmumi šogad no eksporta varētu ieņemt par miljardu eiro mazāk nekā pērn. Tā būs nauda, ko pie aizvien pie pieaugošās dzīves dārdzības nevarēs izmaksāt algās, ieskaitīt nodokļos valsts budžetā un novirzīt attīstībai. Arī vietējā tirgū pārdošanas apjomi var sarukt, kaut arī šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas tautsaimniecība vēl strādāja ar ļoti pieticīgu, taču tomēr izaugsmi. Pirkumu izdarīšanas ziņā vietējo patērētāju aktivitāte var mainīties tikpat strauji kā ražotāju cenu dinamika, un mēs visai drīz varam nonākt pie būtiska ekonomikas sarukuma. Tādējādi var veidoties situācijas, kad valsts iekšzemes kopprodukts šogad krītas nevis par procentu desmitdaļām, kā vēl pirms kāda laika varētu šķist, bet gan par veselu procentu un vairāk. Šāda veida samazinājums būs pamanāms arī vidēji statistiskajam Latvijas darbarūķim.
Runājot par cenu izmaiņām dažādās apstrādes rūpniecības nozarēs, ir jānorāda, ka tās ir visai dažādas. Proti, uz vispārējā krituma fona ir arī ražošanas nozares, kur cenas samērā strauji pieaug. Pie tādām var pieskaitīt apģērbu ražošanu, kur salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn šogad jūnijā cenas ir pakāpušās par 9,9%. Savukārt automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā šā gada jūnijā produkcija ir pārdota par 8,1% dārgāk nekā pirms gada. No kopējā ekonomikas konteksta izriet, ka ir sfēras, kur tirgus situācija vēl ļauj vai pat spiež cenas pacelt. Pēdējā gadījumā tas var būt saistīts ar pērn notikušo izmaksu pieaugumu, ko vēl līdz galam nav izdevies adaptēt gala produkta cenās. Savukārt, ja uz situāciju raugāmies no lielāko ražošanas sfēru un ražošanas ieņēmumu skatu punkta, tad būtiskāki kritumi saistās ar kokapstrādi, kur ražotāju cenas gada laikā kritušās par 11,2%, turklāt eksportētajai produkcijai ir bijis 13,7% vērts samazinājums. Tāpat būtisks ir arī produkcijas cenu kritums ķīmisko vielu un ķīmisko izstrādājumu ražošanā, kur tas maijā gada izteiksmē sasniedzis 17,5%.
Tikmēr Latvijas iedzīvotājiem no mājsaimniecību budžeta viedokļa vitāli svarīgajā pārtikas rūpniecībā produkcijas cenas gada laikā pieaugušas par 7,5%. Pieauguma temps samazinās, taču nav tāds, lai mēs varētu domāt, ka pārtikas produktu cenas kopumā drīz būs jūtami zemākas. Arī būvmateriālu ražošanā statistika liecina par cenu pieaugumu. Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi nemetālisko minerālu rūpniecība piedzīvojusi 8,1% vērtu cenu kāpumu. Var teikt, ka kopējo ražotāju cenu kritumu diktē atsevišķas lielās nozares. To vidū lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare - kokrūpniecība. Labā ziņa gan ir tā, ka daudziem uzņēmumiem no kokapstrādes nozares iepriekšējā cenu buma laikā radās iespēja uzlabot savas bilances un uzkrāt līdzekļus nebaltām dienām, tāpēc ir cerība uz to, ka grūtos laikus izdosies veiksmīgi pārdzīvot un jau drīzumā palīdzēt stiprināt ekonomisko izaugsmi.
