Neraugoties uz to, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā jau varētu būt sākusies, mūsu valsts darba tirgus ir spējis demonstrēt strādājošo pieprasījuma pieaugumu, kā rezultātā bezdarba līmenis Latvijā ir krities līdz savam zemākajam punktam kopš tā dēvētajiem treknajiem gadiem šī gadsimta pirmajā desmitgadē. Maijā un jūnijā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais bezdarba līmenis sasniedzis 5,6%, liecina organizācijas publiskoties dati.
Ja runājam par tālāko situācijas attīstību, ziņas ir gan labas, gan sliktas. Ja sākam ar pēdējām, tad ir jārēķinās ar to, ka bezdarba līmenis vairs var būtiski nesamazināties. Šajā gadījumā runa var būt vien par dažu procentu desmitdaļu punktiem salīdzinājumā ar jau esošo rādītāju, un diezin vai ir pamats domāt, ka bezdarbs kritīs zem 5% atzīmes vismaz pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros. Šeit var atcerēties jau minētos “treknos gadus”, kad līdz ar dāsni izdāļātiem banku kredītiem veicināta ekonomikas attīstība radīja tādu darba tirgus vidi, kad tautsaimniecībā arī bija jūtams darbinieku trūkums pat pie ļoti dāsniem algu maksājumiem, kā rezultātā tika radīti apstākļi tam, lai statistiskais bezdarba līmenis būtu ļoti zems. Daudzi no tiem, kas vien spēja noturēt rokā āmuru vai stumt ķieģeļu ķerru, devās uz būvlaukumiem, tādējādi uzblīdušajai celtniecībai atņemot darbiniekus citām tautsaimniecības sfērām. Rezultātā CSP aprēķinātais bezdarba līmenis no apmēram 12% 2004. gada pirmajos mēnešos kritās līdz 5,1% 2007. gada oktobrī un novembrī. Taču patlaban ekonomika ir būvēta citādi un netiek mākslīgi uzpūsta uz nesamērīgu aizdevumu rēķina, līdz ar to iespējas tālākam bezdarba kritumam ir visai ierobežotas. Drīzāk ir jārēķinās ar to, ka bezdarbs varētu sākt pieaugt, un par to vedina domāt šobrīd vērojamā ekonomikas pieauguma dzišana, kas notiek ne tikai šeit, bet arī pasaulē kopumā.
Sabremzējoties pasaules ekonomikai, zūd eksporta iespējas, un to jau patlaban varam novērot pašreizējos rūpniecības apjomu kritumos. Piemēram, maijā salīdzinājumā ar attiecīgu mēnesi iepriekšējā gadā apstrādes rūpniecības nozare saražoja par 7,7% mazāk. Kritums vērojams arī mazumtirdzniecībā. Pagaidām šos kritumus zināmā mērā kompensē iepriekšējos gados piedzīvotais kāpums un tā laikā sasniegtā augstāka ekonomiskā bāze. Tā rezultātā uzņēmējiem nācās saskarties ar darba roku trūkumu, taču, ja situācija tagad turpinās pasliktināties, darbinieku deficīts drīz var izzust, tā vietā rodoties pārpalikumam. Jārēķinās, ka, mazāk eksportējot, būs mazāk naudas, ko tērēt, kas mazinās pieprasījumu pēc dažādiem pakalpojumiem, kas arī var nozīmēt nodarbinātības samazināšanos. Tāpat ir jāņem vērā, ka bezdarba un algu statistika mēdz atpalikt no kopējās tautsaimniecības dinamikas. Līdz ar to šie darba tirgus rādītāji var būt samērā labi laikā, kad ekonomikā jau ir sākusies lejupslīde, bet slikti brīdī, kad tautsaimniecība sākusi kārpīties ārā no krīzes un jau kādu laiku piedzīvo izaugsmi. Tāpēc patlaban kopumā bezdarba līmenis turpina samazināties pēc inerces saistībā ar ekonomisko izaugsmi iepriekš, taču ir jārēķinās, ka šī dinamika varētu mainīties uz slikto pusi. Tāpat jāņem vērā, ka, iestājoties rudens sezonai, samazinās pieprasījums pēc darba rokām dažādās tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, būvniecībā un lauksaimniecībā.
Par laimi, Latvijas ekonomika pēdējā desmitgadē ir attīstījusies tā, ka līdzās sliktajām ziņām ir iespējams atrast arī labas. Sabrūkot patēriņa ekonomikai 2008. gadā, vēl nākamajos gados turpinājās visai straujš bezdarba pieaugums un bezdarba līmenis krietni pārsniedza 20%, bet tagad nekas tāds nav gaidāms. Šāds bezdarba pieaugums ir iespējams vienīgi tad, ja notiek kaut kas ārkārtējs, piemēram, kā tas bija ar Covid-19 pandēmijas negaidīto uzrašanos, pasaule piedzīvo kādus jaunus plaša mēroga militāros konfliktus vai, piemēram, pašreizējā vēl mērenā pasaules ekonomikas bremzēšanās izvēršas kādā daudz lielākā krīzē, līdzīgā, kādu piedzīvojām 2008. gadā. Pat diezgan lielas ekonomiskās nepatikšanas diezin vai Latvijā varētu radīt tāda veida satricinājumus, lai bezdarba līmenis spētu iesniegties krietnos padsmitos procentu. Līdz šim mūsu tautsaimniecībā bija tendences augt nozaru īpatsvaram, kas rada lielāku ekonomisko vērtību - gan jau minētajai apstrādes rūpniecības nozarei, kura arī pati kļūst aizvien vērtīgāka, un varam runāt pat par savas miniatūras aviācijas nozares izveidi, gan arī dažādiem “gudrajiem” pakalpojumiem. Šādā gadījumā pieaug ekonomikas noturība pret krīzēm. Sarūkot globālajai ekonomikai, samazinās naudas aprites ātrums, kļūst grūtāk atrast darbu un jāsamazina tēriņi u.tml., taču ekonomiskās likstas nav sevišķi dziļas un ir samērā ātri pārejošas. Mums netrūkst dažādu sarežģījumu attiecībā uz valsts varas pieņemtajiem saimnieciskajiem lēmumiem, tomēr, neraugoties uz to, tautsaimniecības pašreizējais kurss ir vismaz tāds, lai nebūtu jāsatraucas par strauju bezdarba kāpumu, ja vien pasaulē nenotiek kaut kas šokējoši negatīvs. Runājot par pašreizējiem jau saredzamajiem riska faktoriem, ja vien Eiropas Centrālās bankas īstenotā procentu likmju kāpuma un kredītu sadārdzināšanās politika nenovedīs pie vispārējās ekonomiskās izsīkšanas, tad bezdarba līmenim līdz ziemai diezin vai vajadzētu pārsniegt sešus vai 6,5 procentus.
