Gāze “cenšas” kļūt aizvien lētāka, tādējādi nākamajā apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem solot krietni priecīgāku gaisotni nekā iepriekšējā. Turpinoties lielākām pārdošanas aktivitātēm, nekā pircēji gatavi iegādāties, līdz pagājušās nedēļas beigām turpināja samazināties gāzes kontraktu cena Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” ,“zilā kurināmā” cenai tur nokrītot zem 26 eiro atzīmes par megavatstundu.
Tādējādi gāze šobrīd maksā mazāk nekā pirms kara un tās cena ir tuva tādiem līmeņiem, kādi bija ierasti, pirms enerģētikas tirgu sāka ietekmēt Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
Pavasarī zilā kurināmā cena bija nokritusi vēl zemāk, savu zemāko pēdējā laika līmeni sasniedzot jūnijā, kad megavatstunda gāzes maksāja ap 23 eiro. Tomēr tobrīd gāzes cenu augšup sāka virzīt gan vispārējs investoru aktivitātes pieaugums pasaules finanšu tirgos, ar lielāku aktivitāti pērkot riskantos finanšu aktīvus, gan fakts, ka cena jau bija piedzīvojusi ievērojamu kritumu (pērn augustā tā īslaicīgi maksāja vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu) un pēc iespaidīgiem kritumiem tirgi piedzīvo arī tehnisku atlēcienu. Tāpat varēja rasties bažas, ka gaidāms hidroresursu deficīts saistībā ar maigo ziemu un sauso vasaru un līdz ar to iegūtās enerģijas apjoms no HES būs mazāks nekā ierasts. Izveidojoties šādai situācijai, elektrības ražošanā pieaug pieprasījums pēc gāzes, un tās cena strauji pieaug.
Tā vai citādi, pāris nedēļu laikā kopš iepriekšējā minimuma gāzes cena bija spējusi pieaugt apmēram par 20 eiro, taču pēc tam tā atkal sāka samazināties, un lejupejošā tendencē nu jau aizvadījusi apmēram mēnesi. Jāteic, ka pēdējais apmēram pusotrs mēnesis ir sniedzis visai vērtīgas atziņas, un galvenā no tām ir, ka gāzes tirgus ir samērā trausls. Līdz ar to diezin vai redzēsim kaut kādus fundamentālus cenas lēcienus, un šī ir pozitīva ziņa tiem, kas šo energoresursu patērē, jo varēs maksāt mazāk.
Ļoti būtisks faktors, kas nosaka gāzes cenu izmaiņas, ir potenciālais patēriņš, kas var būt tendēts sarukt vairāku apsvērumu ietekmē. Šobrīd pasaules ekonomika ir sabremzējusies un daudzviet, tajā skaitā Latvijā, samazinās ražošanas un eksporta apjomi. Līdz ar to vajadzība pēc gāzes potenciāli iet mazumā neatkarīgi no tā, vai ražošanā tiek patērēts tieši šis kurināmais vai arī no gāzes saražotā elektrība. Ekonomikai bremzējoties, enerģētikas tirgus sašaurinās, un gāze ir to resursu vidū, kura “nevajadzīgo balastu” sarakstā ir viena no pirmajām. Līdz ar to gāzes cenai vajadzētu turēties tuvu kādreizējiem 20 eiro par megavatstundu.
Tas, ka pagājušajā gadā notika dažādi “kosmiski palēcieni”, galvenokārt bija skaidrojams ar paniku, kas radās, Krievijai iebrūkot Ukrainā un Rietumiem nosakot sankcijas pret agresorvalsti. To lielā mērā izraisīja Eiropas nesagatavotība dažādiem nepatīkamiem ģeopolitiskajiem pārsteigumiem. Tāpat situāciju saasināja aukstā ziema Ķīnā un šīs valsts centieni iepirkt iespējami vairāk zilā kurināmā, kā arī papildu faktors bija papildu naudas ieplūšana preču biržās saistībā ar naudas plūdiem ekonomikas glābšanai no Covid-19 sekām. Situāciju vēl vairāk uzkurināja Krievijas veiktā gāzes vadu vārstu raustīšana, piegādes te apturot, te atkal atsākot. Taču beigās izrādījās, ka ar to “krānu manipulatori” apdalīja paši sevi, Eiropai aizvien vairāk izvēloties citus piegādātājus.
Tomēr visi iepriekš uzskaitītie cenu celšanās faktori lielā mērā bija uzskatāmi par ārkārtas situācijām, nevis ilgtermiņa biznesa tendenci. Ilgtermiņa tendence ir gāzes patēriņam virzīties samazinājuma virzienā, ko veicina aizvien veiksmīgāka energoefektivitāte un pāreja uz citiem kurināmā veidiem. Tāpat planēta turpina uzsilt un vajadzība pēc siltumenerģijas nevis pieaug, bet samazinās. Tieši pateicoties siltajai ziemai, gāzes patēriņš Eiropā iepriekšējā apkures sezonā bija ļoti zems, vienlaikus krājuma līmeņus turot augstus. Turklāt pēdējās desmitgades laikā gāzes ieguvēju un piegādātājvalstu skaits ir tendēts pieaugt, kur īpašas pieminēšanas vērtas ir ASV. Pat ja ASV strādātu tikai savam tirgum, arī tad šī valsts jau dotu pamatīgu grūdienu cenas ilgtermiņa samazinājuma virzienā. Līdz ar to pat kādreiz par normu uzskatītie apmēram 20 eiro par megavatstundu pašreizējā brīdī ir vērtējama kā samērā augsta cena, un nevar izslēgt, ka tuvāko 12 mēnešu laikā tā nokritīs zem šī līmeņa.
Var teikt, ka gāzes cenas kritums biržā šobrīd jau sniedz palīdzīgu roku Latvijas tautsaimniecībai kaut vai saistībā ar siltumenerģijas tarifu kritumu. Tikai viena mēneša laikā vien - jūnijā salīdzinājumā ar maiju - siltumenerģijas cena Latvijā samazinājās par 14,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dabasgāzes cena mēneša laikā gan saruka krietni pieticīgāk - tikai par 0,1%, tomēr šeit viss vēl ir priekšā. Toties par 5,4% kritās elektroenerģijas cena, kas zemā ūdens līmeņa Daugavā dēļ diezin vai būtu noticis, ja nekristos gāzes cena. Šie vairāk ir tādi pastarpināti statistiski ieguvumi, tomēr vairāk tos varēs sajust tad, kad iedzīvotāji rudenī sāks saņemt savus apkures rēķinus. Te gan jārēķinās, ka iepriekš augstos tarifus daļēji sedza valsts, taču arī tagad ir liela iespēja tikt pat pie desmitos procentu vērta siltumenerģijas rēķina samazinājuma, kas ļaus vairāk līdzekļu tērēt kaut kur citur. Turklāt gāzes cenas kritums būs samazinājis arī kopējo izmaksu līmeni tautsaimniecībā, tādējādi arī patēriņa cenas kopumā spiežot lejup.
