Samazinoties šaubām par to, ka pasaules ekonomika varētu tikt ierauta lejupslīdē, iespējams, pat neizpaliekot jaunai krīzei, likumsakarīgs kļūst jautājums, cik lielas būs mūsu valsts ekonomiskās un finanšu nedienas. Raugoties no pašreizējā skatu punkta, ir pamats domāt, ka ekonomiskos satricinājumus, ja tādi tuvākajā laikā būs, Latvija varētu pārciest ievērojami vieglāk nekā 2008. gadā. Toreiz finanšu krīzes dēļ gadu gaitā Latviju bija spiesti pamest pat vairāki simti tūkstošu strādājošo. Pamats viedoklim, ka šoreiz būs vieglāk, skaidrojams gan ar ekonomikas struktūras maiņu, gan arī statistiku par mūsu valsts iedzīvotāju finansēm.
Nelaimes priekšvēstneši
Burtiski pirms dažām dienām saņēmām informāciju par to, ka jūnijā, salīdzinot ar maiju, ļoti strauji - no 12,1% līdz 7,9% - ir samazinājusies gada inflācija. Savukārt mēneša laikā ir piedzīvota vēsturiski lielākā deflācija, patēriņa cenām sarūkot par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Statistiķu apkopotais materiāls liecina, ka cenu kritums ir skāris ļoti plašu preču un pakalpojumu loku, īpaši izpaužoties enerģētiskajā sektorā. Tāpat arī viens no iepriekšējiem straujās inflācijas veicinātājiem - pārtika - mēneša laikā ir piedzīvojusi kopumā pieticīgu, taču tomēr cenu kritumu. Tas, ka cenu izmaiņu ziņā notikuši ārkārtīgi strauji pavērsieni, vedina domāt par patēriņa izsīkšanu. Ja ļaudis netērē, tad preces stāv veikalu plauktos, pakalpojumi netiek izmantoti un sākas cenas samazināšanās riņķa dancis. Līdzīgi kā iepriekš cenas strauji kāpa augšup, tā tagad ir pamats domāt par pretējo, kas nozīmēs arī to, ka pie ienākumiem tikt būs grūtāk. Turklāt tas notiek laikā, kad aizdevuma procentu likmes starpbanku tirgū pamazām virzās uz saviem šā gadsimta augstākajiem punktiem. To, ka pārdot kļūst grūtāk, norāda arī ārējās tirdzniecības statistika, turklāt ne tikai Latvijas, bet arī citu pasaules valstu, tajā skaitā ASV un Ķīnas, kas norāda uz starptautiskās tirdzniecības apsīkšanu. To, ka tā notiek, varam secināt pēc uz eksportu orientētās Latvijas lielākās ekonomikas nozares - apstrādes rūpniecības - nu jau ilglaicīgas apjomu samazināšanās. Gan pēc Latvijas, gan citu valstu statistikas datiem varam noprast, ka ir klāt jauns izaicinājumu pilns brīdis, kas atkal liks pamatīgi iespringt.
Esam finansiāli stiprāki
Iepriekšējās finanšu krīzes iemesls bija sev nepiederošas naudas tērēšana ar domu, ka gan jau to kaut kā izdosies atdot, jo algas taču strauji aug. Un arī tā bija vispārēja ievirze Rietumu pasaulē. “Trekno gadu” gaitā patiešām bija laika posmi, kad vidējā alga Latvijā auga pat par 30% gadā, taču, pragmatiski domājot, nebija pamata cerēt, ka tā tas var turpināties ilgi. Turklāt toreiz aizdevumi nereti tika ņemti ar lielākām procentu likmēm nekā šobrīd. Šobrīd ir krietni nepatīkamāks likmju kāpuma temps, kas neļauj paredzēt, kāds tad būs kopējais gala maksājums par dzīvokli, māju u.tml. Tagad Latvijā ļoti daudz kas ir attīstījies pašu spēkiem un banku kredītu masa ir ievērojami mazāka gan nomināli, gan pret ekonomikas lielumu, gan arī salīdzinot ar noguldījumu apjomu kredītiestādēs. Pēdējais vispār ir ļoti īpašs rādītājs, jo būtībā parāda gan mājsaimniecību finansiālo kondīciju, gan arī noturību pret dažāda mēroga finanšu satricinājumiem. Salīdzinot pašreizējo situāciju un to, kāda bija pirms 15 gadiem lielās krīzes priekšvakarā, varam secināt, ka finansiālā ziņā gan mūsu mājsaimniecības, gan noguldītāji - rezidenti kopumā patlaban atrodas daudz labākā pozīcijā. 2008. gada pirmajā ceturksnī Latvijas rezidentu noguldījumi mūsu valsts komercbankās sasniedza 5,59 miljardus latu (7,94 miljardi eiro), kamēr izsniegto kredītu apjoms bija 13,55 miljardi latu (19,24 miljardi eiro), liecina Latvijas Bankas informācija. Šajā gadījumā pat nav tik daudz svarīga pārrēķināšana eiro izteiksmē, cik attiecība starp banku izsniegtajiem kredītiem un noguldījumiem. Tādējādi rezidentiem izsniegtā kredītu masa bija 2,42 reizes lielāka nekā viņu noguldījumi. Tajā skaitā mājsaimniecībām šī attiecība bija apmēram divas reizes - attiecīgi 6,16 miljardus latu (8,75 miljardi eiro) vērti kredīti pret 3,07 miljardiem latu (4,36 miljardu eiro) noguldījumiem. Šobrīd situācija ir samērā tuvu pretējai. Proti, šā gada pirmajā ceturksnī 19,12 miljardu eiro vērti rezidentu noguldījumi pret 13,05 miljardus eiro vērtiem kredītiem. Mājsaimniecībām attiecīgi 10,23 miljardus eiro vērti noguldījumi pret sešu miljardu eiro kredītportfeli. Vēl ekonomikas noturībā pret satricinājumiem ir iespējams salīdzināt izsniegto banku aizdevumu masu pret ekonomikas lielumu. Ja paraugās uz tautsaimniecības apjomu 2007. gadā un 2022. gadā un salīdzina to pret nākamā gada pirmā ceturkšņa kredītu datiem, tad arī varam iegūt ainu, kas vedina domāt par zināmu ekonomisko stabilitāti. Proti, pirms 15 gadiem kredītu apjoms sasniedza apmēram 85% no tā, kāds tolaik bija valsts ekonomikas apjoms. Savukārt tagad banku aizdotās naudas masa ir vien apmēram trešdaļas vērta no valsts kopējā ekonomikas apjoma. Uz pieaugošo noguldījumu fona mums ir iespēja maz maksāt par aizdevumiem, bet brīvās naudas nosacīti daudz. Ja ir nauda, tad to var tērēt, kamēr nedienas pāriet, vai ieguldīt, tiklīdz krīze sasniedz zemāko punktu, un attīstīt kādu biznesu, vai radot citas iespējas gūt jaunus ienākumus. Tāpat mums minētajā laika periodā ir ievērojami mainījusies arī valsts ekonomikas struktūra no tādas, kas ļoti lielā mērā bija orientēta uz aizdevumiem bāzēta nekustamā īpašuma un patēriņa bumu, uz tādu, kur aizvien lielāka nozīme ir augstas pievienotās vērtības radīšanai. Patlaban lielākā nozare ir uz eksportu orientēta apstrādes rūpniecība un aizvien pieaugošs dažu gudro pakalpojumu, tajā skaitā informācijas un komunikācijas nozares, īpatsvars. Jo vairāk “gudro” nozaru ir ekonomikā, jo lielāka ir tās radītā vērtība un noturība pret krīzēm.
