Elektrības cenu samazināšanās divas reizes NordPool biržā samazinājusi elektrības izmaksu komponenti elektrības rēķinā par pāris eiro, bet toties paaugstinājusi elektrības piegādes tarifus un tādējādi rēķinu summu par pāris desmitiem eiro mēnesī.
Elektrības birzās cenas pašreiz vairāk nekā divas reizes zemākas, nekā pirms gada. Lai nu cik slikta būtu NordPool elektrības cenu celšanu spekulantu interesēs, par biržas cenu statistikas pieejamību biržai jāsaka liels paldies. Un statistiskas dati krājums uzrāda elektrības cenas samazināšanos Latvijā no 165,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2022. gada 9. jūlijā līdz 59,74 eiro par MWh vakar, 2023. gada 9. jūlijā. Rūpīgāka ielūkošanās NordPool datubāzē apliecina, ka patiesībā elektrības cena samazinājusies vēl straujāk. Proti, gan šogad, gan pērn 9. jūlijs iekrituši brīvdienās, kad elektrības patēriņš un tāpēc arī cenas zemākas nekā darba dienās. Cenu salīdzinājumam ņemtā darba nedēļa pagājušajā gadā beidzās ar cenu 259,24 eiro/MWh 8. jūlijā, bet pagājušajā piektdienā elektrības cena bijusi 89,95 eiro/MWh. Reālo elektrības cenu līmeni un šā līmeņa pazemināšanās tempu diktē elektrības cenas darba dienās, kuru nedēļā vairāk nekā brīvdienu un kurās elektrības patēriņš lielāks. Tātad elektrības biržas cenas pazeminājušās gandrīz trīskārtīgi: 259,24 / 89,95 = 2,88. Ko no tā ieguvuši Latvijas patērētāji? Protams, ka ieguvuši lielākus rēķinus par elektrību!
Elektrības birzās cena jau kādu laiku ir kaut ne zemas, bet būtiski zemākas nekā pagājušajā gadā. Skaitās, ka elektrības tirgotāji uz to reaģējuši un elektrības gala cenas pazeminājuši. Piemēram, “sekojot labvēlīgām tirgus tendencēm un atbilstoši līguma nosacījumiem, “Elektrum” saviem klientiem šī gada pavasarī elektroenerģijas cenu samazināja,” “Neatkarīgajai” apliecināja “Elektrum” zīmolu apsaimniekojošais valsts uzņēmums “Latvenergo”. Tas, protams, jauki, bet cik liels tad bija šis samazinājums?
Vienas un viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav, jo Latvijā taču skaitās brīvs elektronerģijas tirgus ar dauziem elektrības tirgotājiem, kam katram savs elektrības tarifu mudžeklis ar dažnedažādiem elektrības piegāžu un norēķinu nosacījumiem. Tomēr gan faktiski, gan vēl jo vairāk psiholoģiski elektrības tirgū dominē “Latvenergo” ar savu “Elektrum", kura cenu politika kalpo par visu elektrības cenu indikatoru. Tātad - cenas kļuvušas zemākas. “Piemēram, produkta ““Elektrum” Ekonomiskais lietotājs”, kurš mēnesī patērē 100 kWh, pagājušajā gadā līdz ar vispārējo cenu kāpumu kopā ar valsts atbalstu un 100% OIK kompensāciju no 1. septembra maksāja aptuveni 30,10 eiro mēnesī. Šajā rēķinā elektroenerģijas komponente bija 19,46 EUR, sadales tarifs 5,32 EUR, un PVN 21% jeb 5,22 EUR mēnesī. Sekojot labvēlīgām tirgus tendencēm un atbilstoši līguma nosacījumiem, “Elektrum” saviem klientiem šī gada pavasarī elektroenerģijas cenu samazināja. Tādējādi ar jaunajiem piegādes tarifiem un bez valsts atbalsta no 01.07.2023. Šāds pats rēķins būs aptuveni 32,23 eiro, kur elektroenerģijas komponente ir 16,57 EUR, sadales tarifs 10,07 EUR un PVN 21% jeb 5,59 EUR mēnesī,” “Latvenergo” prezentēja “Neatkarīgajai” savu cenu pazeminājumu.
Tad nu salīdzināsim. Elektrības cenas biržā pazeminājušās gandrīz trīs reizes un “Elektrum” cenas - arī par gandrīz trīs, bet eiro: 19,46 - 16,57 = 2,89. Sakritība starp 2,88 un 2,89 kā ar aptiekas svariem svērta, toties cenas samazinājums reizēs 19,46 /16,47 ir 1,17, kas ļoti atpaliek no elektrības biržas cenas samazinājuma par 2,88 reizēm.
Nepalaidīsim gar ausīm “Latvenergo” norādi, ka “elektroenerģijas tirgotāju klientu gala rēķinu līdz šim ietekmējuši divi faktori - elektroenerģijas cenu svārstības tirgū un valsts atbalsta mehānismi”. Tik tiešām, valsts bija noteikusi elektrības cenu griestus, virs kuriem celto cenu valsts apņēmās vismaz daļēji kompensēt. Tādā gadījumā elektrības cenu samazinājums jārēķina nevis no elektrības patērētāju rēķinos ierakstītās summas, bet no patērētājam nemaz neparādītās elektrības faktiskās cenas, kāda tā radās, pieskaitot biržas cenai elektrības piegādes izmaksas un nodokļus.
Tomēr atklājas, ka valsts atbalsts elektrības lietotājiem tajā sadaļā, uz kuru norāda “Latvenergo” nav bijis nekas vērā ņemams. Šo atbalstu valdības uzdevumā pārvaldījušais Būvniecības valsts kontroles birojs atskaitās, ka cenas starpības kompensācijas apmērs starp tirgus cenu un cenas griestiem mājsaimniecībām sasniedzis 22,5 miljonus eiro. Ja šo atbalstu sadala uz gandrīz miljonu mājsaimniecībām un visiem pagājušās apkures sezonas mēnešiem, tad jāskatās ar palielināmo stiklu, vai uz katru izrakstīto rēķinu atbalsts pārsniedza, vai nepārsniedza 10 eirocentus mēnesī.
Kā jau “Latvenergo” atzīst, 1. jūlijs pienācis ar elektrības sadales pakalpojumu pieaugumu, kas patērētājiem izmaksās dārgāk par pašas elektrības samazinājumu. Pašai pieticīgākajai un trūcīgākajai “Latvenergo” klientu grupai tarifu pieaugums no 5,32 eiro līdz 10,07 eiro mēnesī, neieskaitot to, cik daudz ar “pievienotās vērtības”, bet īstenībā ar paceltās cenas nodokli no tarifu celšanas iegūs valsts. Viegli sarēķināt, ka 10,07 - 5,52 = 4,55 eiro mēnesī. Noapaļoti sakot, tas par pusotru eiro un arī pusotru reizi vairāk, nekā “Elektrum” uzrādītais elektrības cenas pazeminājums 19,46 - 16,57 = 2,89 eiro mēnesī.
Elektrības piegādes tarifus ir paaugstinājis “Latvenergo” meitas uzņēmums “Sadales tīkls” (ST). Ja pat ST māte “Latvenergo” nevarēja sameklēt piemēru ar mazāku ST tarifu paaugstinājumu, tad pilnīgi droši, ka mazāka pieauguma piemēru vispār nav. Ir tikai pieaugumi pa divām reizēm trūcīgajiem un par trijām, četrām piecām un nezin cik reizēm turīgajiem un jo īpaši tiem, kuri savu turīgumu paši pieteikuši ST, uzliekot saules baterijas.
ST, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un dažu politiķu izteikumiem par vidējo tarifu kāpumu par 30% spēj noticēt tikai te, kuri matemātikā (aritmētikā) bijuši nesekmīgi nevis 9. klasē, bet jau 1. vai 2. klasē.
Tikpat absurds kā apgalvojums par tarifu pieaugumu 30% ir tarifu celšanas pamatojums. Tarifu celšana tika pieteikta vēlu rudenī pagājušajā gadā ar pamatojumu, ka ST un tā partneruzņēmumam “Augstsprieguma tīkls” (AST) vajagot kompensēt naudas izteiksmē pieaugošus zaudējumus no fiziskā izteiksmē nemainīgiem elektrības zudumiem, kādi tik tiešām neizbēgami rodas elektrības pārvades laikā. Tas izklausījās ticami, kamēr elektrības cena auga no viena vēsturiskā rekorda uz nākamo un kādu laiku stabilizējās šo rekordu līmenī. Taču tagad elektrības cena ir daudz zemāka - tepat iepriekš tas jau konkrēti parādīts. Bet 1. jūlijā spēkā stājušies tarifi tik un tā atbilst tādiem ST un AST izdevumiem elektrības zudumu kompensācijai, it kā šī elektrība maksātu simtiem eiro par MWh.
Līdzīgi kā elektrības cenu pazeminājumā “Latvenergo” nesaskata atšķirību starp trijiem eiro un trijām reizēm, SPRK nesaskata atšķirību starp 2-3 reizēm, cik strauji sarukusi elektrības biržas cena, un 2-3%, par kuriem reāli spēkā stājušies tarifi tika samazināti attiecībā pret pagājušā gada rudenī pieprasītajiem tarifiem.
ST un AST tarifu apstiprināšana SPRK lieku reizi parāda, ka nav tādas monopoluzņēmumu izšķērdības un neefektivitātes, kādu SPRK vairs neļautu kompensēt uz patērētāju rēķina. ST un AST tarifu pieaugumos summējas dažnedažādas muļķības un blēdības gan uzņēmumu, gan valsts politikas līmenī. Šķiet, ka viens iemesliem tagadējiem tarifiem ir ST un AST pirktās elektrības cenas fiksēšana cenas vēsturisko rekordu līmenī. Kad elektrības cenas bija zemas un tikai sāka paaugstināties, ST un AST kategoriski atteicās tās fiksēt - atteicās meklēt elektrības tirgotāju, kurš par piemaksu elektrības biržas cenai fiksēšanas brīdī uzņemtos risku piegādāt elektrību par fiksētu cenu arī tad, ja biržas cena pārsniegtu fiksēto cenu. ST un AST skaitīja pantiņu par brīvo tirgu, kas nodrošinot zemākās no visām iespējamām cenām. Taču tad, kad tirgus bija uzpūtis cenu burbuli līdz maksimumam, šis maksimums tika nofiksēts uz vairākiem gadiem.
