Pāreja no 2022. gada uz 2023. gadu Latvijas ostām kļuvusi par pagrieziena punktu no negaidītā kravu daudzuma pieauguma uz samazinājumu.
Pamanāmi ilgu laiku jūras kravas Latvijā nāca un gāja lielākā apjomā, nekā to varēja gaidīt. 2020. gadā pavisam loģiski un ticami izklausījās briesmu stāsti, ka jūras kravas no Latvijas turpinās pazust un no tām paliks pāri tāda pati niecība kā pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē. Pēc tam ostas atguvās kā sastāvdaļa tranzīta biznesa kompleksā, kas gadus 10-20 diktēja savus noteikumus valstī un uzturēja valsts tēlu pasaulē. Belzienu šādai kārtībai deva pasaules ekonomikas 2008. gada krīze, taču gan pasaule, gan Latvija no tās spēja atgūties vai vismaz uzskaitīt pazīmes, ka tūlīt, tūlīt būs atguvusies.
Daudzas ilūzijas aizslaucīja 2020. gads un visas iespējamās briesmas Austrumeiropā eskalēja 2022. gads ar Krievijas sākto karu Ukrainā, taču kravu plūsmām piemīt sava loģika. Lūk, kā tā atspoguļojusies Latvijas lielo ostu atskaitēs par kravu apgrozījuma izmaiņām procentos pret iepriekšējo periodu:
Satiksmes ministrija piebilst, ka Latvijas ostās šā gada 1. ceturksnī pārkrauts par 10,6% mazāk kravu nekā tajā pašā periodā 2022. gadā. Tas nav tikai triju nosaukto ostu vidējais rādītājs, jo Latvijā taču ir arī mazās ostas. Tajās pārkrautās 701 100 tonnas atbilst pat +29,1%, taču mazās ostas tāpēc jau tiek sauktas par mazajām, ka kopējo samazinājuma vai citos gadījumos pieauguma tendenci grozīt nespēj.
Pārskatāmajā ceturksnī kapitālistiskā darba sacensība notikusi starp Rīgas ostu ar lielāko kravu daudzumu 5,3 miljonu tonnu apjomā un Liepājas ostu ar tikai 1,9 miljoniem tonnu, bet toties ar vislielāko stabilitāti, ko skaitliski izsaka procentuāli mazākais kravu daudzuma samazinājums. Ventspils ostai pēc kravu daudzuma samazinājuma atlicis 3,1 miljons tonnu. Ventspilij tagad jāsamaksā rēķins par dzīrēm, kā jānosauc +33% gadā un gandrīz +40% šā gada janvārī pret pagājušā gada janvāri. Vēl straujāk kravas zaudējusi Tallinas osta, kurai ir kritums par 30,6% un palikuši 3,4 miljoni tonnu kravu. Vienīgajā Lietuvas ostā Klaipēdā, ieskaitot Būtiņģes naftas termināli, piedzīvots kritums par nepilnu 1/5 daļu un atlikuši 10 miljoni tonnu kravu, bet toties ir virzība uz šo mīnusi samazināšanu:
Kravu daudzuma samazinājums nelineārā veidā izsaka pret Krieviju noteikto sankciju, galvenokārt energoresursu eksporta, aizlieguma ietekmi. Proti, aizliegumu spēkā stāšanās grafiku un papildu kravu pieplūdumu. Pirmkārt, atradās interesenti dabūt šos resursus pēdējā mirklī, kad tas vēl bija legāli izdarāms. Otrkārt, tika meklēti un atrasti jauni maršruti energoresursu pārvietošanai.
Ogļu eksporta aizliegums Krievijai stājās spēkā pagājušā gada augusta sākumā. Paradoksāli, ka gatavošanās aizlieguma realizācijai atdeva Latvijas ostām Krievijas ogles, kādas 2021. gadā uz Latviju nenāca vairs gandrīz nemaz. 2022. gada pirmajā pusē Latvijas ostu jaudas Krievijai tomēr bija vajadzīgas, lai tikai tiktu no savām oglēm vaļā. Ogļu tirgus pārgrozībās iekļāvās nekādām sankcijām nepakļauti Kazahstanas ogļu nonākšana līdz Latvijas ostām.
Noteikti izceļami ir iepriekš nekādi neiedomājami maršruti, pa kādiem ogles atved uz Rīgu pārkraušanai un nosūtīšanai uz Poliju gan ar mazākiem kuģiem, gan pa dzelzceļu. Pārskata periodā Rīgas ostā izkrautas ogles no četriem lielajiem okeānu kuģiem - divi no ASV un pa vienam no Dienvidāfrikas un no Mozambikas. Šādā veidā apstrādātās un no Kazahstānas atvestās ogles aizvietojušas kopā 2/3 no Krievijas oglēm, kādu Rīgas ostā tagad vairs nav.
Aizliegums caur Eiropas Savienības ostām izvest Krievijas naftu un tās produktus stājās spēkā šā gada sākumā (pakāpeniski dažādiem produkcijas veidiem). Gatavošanos šiem aizliegumiem un pašus aizliegumus atspoguļo kravu daudzuma plusi un mīnusi Ventspils ostā, kas savu tagadējo veidolu ieguva padomju laikos kā Krievijas naftas eksportosta.
Ventspils brīvostas pārvaldes komentārā par šā gada 1. ceturksni norādīts, ka pārvalde savu 2023. gada budžetu izveidojusi, rēķinoties ar šādām izmaiņām. Naftas produktu daudzuma zudums tonnas tiek daļēji aizvietots ar kravu daudzveidību. Šogad labības u.c. lauksaimniecības produktu, koksnes un metālu pārkraušanas apjomi. Ventspils ostas stiprā puse ir ro-ro kravu un pasažieru pārvadāšana prāmju līnijā uz Zviedriju.
Ventspils brīvostas pārvalde arī norāda, ka kravu daudzums tonnās neizsaka visu ostā notiekošo. Ostā notiekošais došot pozitīvu ietekmi uz reģiona ekonomisko attīstību nākotnē. Pirmkārt, sākti priekšdarbi dzeramā ūdens eksporta termināļa izbūvei. Otrkārt, pārvalde noslēgusi līgumus par apbūves tiesību piešķiršanu četru saules parku būvniecībai un šogad ķērusies pie risinājumu meklēšanas atkrastes vēja parku ierīkošanai.
Liepājas ostu ietverošās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde var lepoties, ka pārmaiņas tiek savienotas ar sasniegtā kravu daudzuma noturēšanu nelabvēlīgas konjunktūras periodā. Kravu apgrozījuma samazinājumu noteicis Krievijas un Baltkrievijas naftas produktu, antracīta un kokskaidu granulu zudums. Palielinājums, toties, ir ro-ro kravām, celtniecības materiāliem un koksnes izstrādājumiem.
Jauno iniciatīvu sadaļas Liepājā un Ventspilī ir ļoti līdzīgas. Pirmkārt, Liepājā jau top dzeramā ūdens eksporta termināls. Nākamgad tam jābūt gatavam. Otrkārt, osta gatavojas kļūt par atkrastes vēja parku atbalsta bāzi. Tas nozīmē, ka Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumos varētu ražot vēja parkiem nepieciešamo aprīkojumu, no ostas izvest to jūrā un no jūras saņemto enerģiju ielaist elektropārvades tīklos.
