Neraugoties uz to, ka kopš pagājušā gada rudens ASV dolāra vērtība pret eiro ir nedaudz mazinājusies, abu valūtu savstarpējā sacensība turpinās un ietekmēs sadzīviskos procesus arī pie mums Latvijā.
Kopš pagājušā gada septembra sākuma eiro vērtība pret dolāru pieaugusi par 10-11% un piektdienas pēcpusdienā atradās nedaudz zem 1,10 ASV dolāru atzīmes par vienu eiro. Dolāra kursa kritums pret eiro vismaz nosacīti paver iespēju tam, lai mums būtu iespēja tikt pie lētākām daudzām preču biržas tirgotajām izejvielām, piemēram, naftas produktiem. Vienlaikus eksportējot kaut ko uz valstīm, kur norēķini notiek dolāros, eiro izteiksmē tiek saņemts mazāk. Tomēr visbūtiskākā ietekme mūsu sadzīvē ir ASV centrālās bankas - ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) - monetārajai politikai, nosakot naudas emisijas apmērus vai mainot dolāra procenta likmes. Arī šim faktoram ir netieša, taču liela nozīme. Lai pasaules attīstīto valstu valūtu tirgi nepiedzīvotu pārāk straujas kursu izmaiņas, nedrīkst veidoties situācija, ka eirozonas un ASV monetārā politika ļoti kardināli atšķiras, piemēram, procenta likmju pārmaiņu ziņā.
Valsts, kuras procentu likmes būs kardināli augstākas, salīdzinoši normālos ekonomikas apstākļos var piedzīvot strauju savas valūtas vērtības pieaugumu pret citām valūtām. Jo lielāka ir konkrētai valūtai piemērotā centrālās bankas procentu likme, jo lielāku ienesīgumu sola šīs valsts obligācijas un citi parāda vērtspapīri. Tā kā pasaules finanšu tirgum ir globalitātes iezīme, tad nauda plūst tur, kur pie stabilas finanšu sistēmas parāda vērtspapīriem ir lielāks ienesīgums. To zināmā mērā varējām vērot līdz pagājušā gada rudenim, kad ASV dolāra kurss pret eiro būtiski palielinājās, kas bija zināmā mērā saistīts ar to, ka ASV centrālā banka vismaz savā retorikā izrādīja lielāku agresivitāti procenta likmju celšanā. Investoriem no citām valstīm vai reģioniem, lai iegādātos ienesīgākos ASV vērtspapīrus, savas valūtas jāsamaina pret dolāriem. Tādējādi auga pieprasījums pēc dolāriem un šīs valūtas vērtība pret citām cēlās. Tas gan noveda pie tā, ka, piemēram, nafta eiro izteiksmē kļuva dārgāka. Vienlaikus dārgāks dolārs ir izdevīgāks tiem, kas eksportē uz valstīm, kur pamatā norēķinās tieši ar šo valūtu. Taču, monetārajai politikai darbojoties pretējā virzienā, samazinās gan parāda vērtspapīru ienesīgums, gan valūtas vērtība. Ekonomikas stimulēšanas pasākumi, ko, samazinot aizdevumu likmes, pagājušās desmitgades sākumā veica ASV centrālā banka, lielā mērā paglāba Eiropu, droši vien zināmā mērā arī Latviju, no ieslīgšanas dziļākā parādu krīzē. Tā kā ASV centrālā banka orientējās uz to, lai savā valstī samazinātu aizdevuma likmes, tajā skaitā valdības parāda vērtspapīriem, tad nauda devās ienesīguma meklējumos citur. Līdz ar to strauji pieauga arī Eiropas obligāciju tirgos cirkulējošā naudas masa, kas ieplūda arī iepriekš finanšu problēmās nonākušo eirozonas dienvidu valstu parādu vērtspapīros, līdz ar to cena auga, bet ienesīguma procenti strauji gāja mazumā. Investori pelnīja, bet problēmās nonākušajām valstīm izdevās izvairīties no maksātnespējas.
Tomēr, atgriežoties pie pēdējo gadu tendencēm, kad, pateicoties ASV valūtas vērtības kāpumam, eiro un dolāra savstarpējam kursam izdevās atgriezties pie 20 gadus nebijušas paritātes jeb 1:1, šobrīd šī virzība ir apstājusies un tendence pat nedaudz ir mainījusies uz pretējo. Kā stāsta investīciju kompānijas “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis, dolāra vērtība pret eiro pārstāja augt pagājušā gada rudenī - tieši tajā laikā, kad ASV inflācijas datos parādījās pirmās cenu spiediena mazināšanās pazīmes. Tās ļāva uzplaukt cerībām, ka procentu likmju celšanas kampaņa ASV un pakāpeniski arī citur kaut kad pārskatāmā nākotnē varētu beigties. “Rezultātā finanšu tirgos obligāciju ienesīgumi beidzot pārstāja augt, bet riska aktīvi - akcijas un riskantākas obligācijas - kopš tā laika piedzīvo cenu kāpumu - vietām straujāk, vietām lēnāk. Akciju segmentā turklāt eirozonas tirgi kāpuši daudz straujāk nekā ASV tirgi,” norises ieskicē finanšu tirgus eksperts. Runājot par mūsu valūtu, viņš teic, ka eiro valūtu tirgū tradicionāli jūtas labāk brīdī, kad investori ir gatavi uzņemties lielākus ieguldījumu riskus. Tāpat eiro ļoti palīdz kopš tā paša rudens rūkošais iepriekš ASV dolāram piemērotais procentu likmju pārsvars pār eiro likmēm. “Pašlaik tas ir kļuvis viens no zemākajiem pēdējo 10 gadu laikā - aptuveni viens procenta punkts. Abiem šiem procesiem turpinoties, eiro vērtībai pret dolāru nav iemesla pārtraukt uzsākto ceļu augšup,” spriež Z. Vaikulis. Taču viņš norāda uz atsevišķiem šķēršļiem tālākam eiro vērtības kāpumam pret dolāru. Proti, eiro jau ir strauji kāpis un vairs nav uzskatāms par fundamentāli lētu, kā tas bija paritātes līmeņos. “Neseno eiro/dolāra kursa kāpumu pavadījis arī diezgan masīvs spekulantu pozīciju pieaugums spēlei uz eiro kāpumu. Spekulantu mīla ir nepastāvīga lieta - šiem ļautiņiem ir ieradums “piefiksēt” nopelnīto - šajā gadījumā pārdot iepriekš lētāk nopirkto eiro, kas nebūtu mūsu valūtas tālākai augšupejai labvēlīgs process,” skaidro Z. Vaikulis.
Tomēr pilnīgi viennozīmīga eiro un dolāra kursa izmaiņa patlaban nav paredzama, un tā lielā mērā ir atkarīga tieši no ASV un Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto monetāro politiku mijiedarbības. “Ja FRS palielinās procentu likmi vairāk nekā patlaban tiek gaidīts, bet ECB pieturēsies pie noteiktā kursa, tas palielinās ASV dolāra pievilcību un liks tā vērtībai augt. Ja FRS pieturēsies pie noteiktā procentu likmes palielināšanas kursa, bet ECB nepalielinās procentu likmes, kā tika prognozēts, vai, vēl jo vairāk, samazinās procentu likmes pretēji prognozēm, tas samazinās eiro valūtas pievilcību, tādējādi palielinot ASV dolāra vērtību pret eiro,” skaidro “Rietumu bankas” Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. Viņš norāda, ka ASV dolārs ir “miera osta” pasaules kapitālam. Līdz ar to kādi varbūtēji satricinājumi finanšu tirgos var radīt strauju kapitāla pāreju uz ASV dolāru, kas liks tā vērtībai kāpt attiecībā pret visām pasaules valūtām, arī pret eiro. “Ja galvenais rādītājs, kas nosaka valūtu kursu virzību, ir procentu likmju starpība dažādas valstīs, tad to izmaiņu pamatā ir inflācijas līmenis. Atkarībā no tā, kur ātrāk kritīsies inflācijas līmenis, tur ātrāk tirgus sagaidīs procentu likmes samazinājumu, attiecīgi arī tās valūtas vērtība samazināsies,” skaidro “Rietumu bankas” eksperts. Viņaprāt, lai ASV dolāra kurss samazinātos pret eiro, ECB procentu likmēm ir jākāpj straujāk nekā ASV FRS procentu likmēm vai vismaz finanšu tirgus spēlētājiem ir jārodas pietiekami daudz iemesliem, kāpēc sagaidīt tieši šādu scenāriju.
