Neskatoties uz atsevišķu ES dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem par Ukrainas lauksaimniecības preču importa pārtraukšanu, Latvija nesekos šo valstu piemēram, bet turpinās strādāt, lai atbalstītu savus ražotājus. Sagaidām arī skaidru Eiropas Komisijas atbildi un izvērtējumu šo valstu vienpusēji pieņemtajiem lēmumiem un Komisijas tālāko rīcību, “Neatkarīgajai” norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Viņš uzskata, ka ka ārējās tirdzniecības politika ir ES ekskluzīvā kompetence un saistībā ar to dalībvalstīm, tostarp Latvijai, nav tiesību rīkoties vienpusēji.
Izprotam Ukrainas robežvalstu problēmas, tomēr vienlaikus uzskatām, ka pilnībā aizliegt Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu importu no Ukrainas, lai aizsargātu savas vietējās lauksaimniecības nozares, ir galēja rīcība,
situāciju komentē zemkopības ministrs.
Tomēr šāda viedokļa paušana nenozīmē, ka netiks risināts jautājums ar Ukrainas lēto lauksaimniecības preču importa nodarīto kaitējumu Latvijas ražotājiem. Ministrijā informā, ka nākam otrdien, 25. aprīlī Luksemburgā notiekošajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmes darba
kārtībā plānots iekļaut jautājumu par Tirgus situāciju īpaši pēc iebrukuma Ukrainā, lai ministri diskutētu par aktuālo situāciju saistībā ar graudu un citu lauksaimniecības produktu importu ES un atsevišķu dalībvalstu pieņemtajiem vienpusējiem lēmumiem.
Tur tad arī zemkopības ministrs paudīs Latvijas nostāju, īpaši akcentējot vietējo ES ražotāju aizsardzību un koordinētu ES darbību, lai mazinātu Ukrainas lauksaimniecības produktu importa ietekmi uz ES tirgu.
Uzskatām, ka Eiropas Komisijai būtu bijis jārīkojas operatīvāk, ņemot vērā, ka jautājums par Ukrainas importa ietekmi uz ES tirgu ir izskanējis Briselē jau vairākkārt - gan sanāksmēs, gan aktualizēts arī no Latvijas zemkopības ministra puses divpusējo tikšanos laikā ar Eiropas Lauksaimniecības komisāru.
Saskaņā ar ministrijas informāciju, Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa vērtība no Ukrainas 2022. gadā palielinājās 2 reizes - no 42,6 miljoniem eiro 2021. gadā līdz 87,1 miljonam eiro pērngad.
Importa struktūrā vislielāko daļu (no Latvijas lauksaimniecības un
pārtikas produktu importa vērtības no Ukrainas) veido eļļas augu sēklas - 26%, tālāk seko piens, piena produkti un olas, kur lielu daļu veido svaigas olas un olu izstrādājumi - 17%, kā arī labības, miltu izstrādājumi, miltu konditorejas izstrādājumi - 12%.
