"airBaltic" atrāda no valsts saņemto miljardu eiro

© Arnis Kluinis

“airBaltic” jāpasteidzas pārvērst naudā visas civilizētās pasaules ticību un cerību atgriezties pirmskovida laikos, kad aizlidot uz vakariņām ārzemju restorānā bija tikpat normāli kā aiziet uz restorānu tepat aiz stūra.

Vakar “airBaltic” atrādīja savu četrdesmito “Airbus A220-300" lidmašīnu, kas atkal dekorēta ar Latvijas karoga krāsu salikumu un šoreiz sakabināta ar Dziesmu un deju svētkiem. Tāpēc lidmašīnu sveica ne vien satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs ar “airBaltic” prezidentu Martinu Gausu, bet arī kultūras ministrs Nauris Puntulis ar kori “Balsis”. Pieņemsim to par zīmi, ka “airBaltic” pārskatāmā nākotnē neprasīs no šiem ministriem, t.i., no valdības un valsts kārtējo daudzmiljonu naudas pabalstu, bet varbūt pat atdos kaut daļu no saviem parādiem valstij.

“airBaltic” valstij dārgi izmaksājis, bet par to Latvijai ir sava aviokompānija un šai aviokompānijai pats modernākais avioparks pasaulē vidēja garuma pārlidojumu lidmašīnu grupā. Uz tādām lidmašīnām tik tiešām var balstīt biznesa plānu, kas paredz nopelnīt tik daudz naudas, lai vismaz samaksāt par šim lidmašīnām aviokompānija varētu. Protams, ka tagad lidmašīnas tiek saņemtas uz parāda un Latvijas valsts godavārda.

Valsts godavārds ir izteikts naudā kā ieguldījumi oficiāli uzņēmuma pamatkapitālā, bet īstenībā apgrozāmajos līdzekļos, uz kuru rēķina aviosabiedrība izdzīvoja kovidgadus. Kā jau pēc jebkuras krīzes, tajā izdzīvojušajiem pienākas prēmija, - krīzē neizdzīvojušo tirgus daļas.

“airBaltic” ģeogrāfiskais, t.i., tagadējais ģeopolitiskais novietojums diemžēl liedz smelt pēckovidgadu naudu ar vislielāko karoti. Pirmkārt, uz četrdesmit lidmašīnu ir daudz par daudz, lai apkalpotu nepilnus divus miljonus Latvijas iedzīvotāju un tūristus, kuru skaits ierobežots pēc definīcijas, ka uz šejieni brauc miera un klusuma mīļotāji. Otrkārt, Latvija taču atrodas uz robežas ar lidojumiem slēgto Krievijas gaisa telpu. Normālā laikā no tās vajadzēja nākt milzīgam tranzītpasažieru daudzumam. Ja austrumu virziens nav izmantojams, tad daudz grūtāk sapīt tādu lidojumu tīklu, kurā Rīga tik un tā būtu no pasažieru viedokļa pamatota pārsēšanās punkts. Ja “airBaltic” to pratīs izdarīt tā, lai izvairītos no nemitīgiem zaudējumiem, tad tas jau būs labs rādītājs.

“airBaltic” mājaslidostas novietojuma mīnusi var kļūt par milzīgiem plusiem atkarībā no tā, kā beigsies Krievijas sāktais karš Ukrainā. Ar kara ieganstu Krievija ir nolaupījusi līzingā ņemtās ārzemju lidmašīnas un zaudējusi tiesības uz to apkopi atbilstoši lidmašīnu ražotāju prasībām. Vairs nav iespējams sakopt lidmašīnas tā, lai tās drīkstētu parādīties civilizēto valstu gaisa telpā, jo ir paaugstināts risks, ka tās uzgāzīsies kādam uz galvas. Citus noteikumus Krievija varētu diktēt kā uzvarētāja karā vai izlūgties kā veikla sarunvedēja lielvalstu cīņā par kara izbeigšanu Ukrainā tā, lai katra no šim valstīm gūtu savu labumu. Ja karš Ukrainā nebeigsies Latvijai nelabvēlīgi no šāda viedokļa, tad “airBaltic” ar savu jaudīgo floti baudīs dabiskā monopola priekšrocības praktiski tukšā Krievijas aviopārvadājumu tirgus apgūšanā.

Vakar sarīkoto svētku noskaņā pārlūkosim fotoliecības, kas dokumentē “airBaltic” gaitu līdz savai tagadējai gaisa flotei.

DROSMĪGS LĒMUMS. Nevienam pat sapņos nerādījās ne Covid-19, ne karš Ukrainā, kad 2012. gada 10. jūlijā Farnboro lidlaukā Anglijā notiekošā aviācijas šova ietvaros “airBaltic” prezidents Martins Gauss un Kanādas firmas “Bombardier Commercial Aircraft” prezidents Maiks Arkamoni apmainījās ar parakstiem, ka vēlāk puses mainīs īstas lidmašīnas pret īstu naudu / Arnis Kluinis

“LIDMAŠĪNAS LIDO UZ EKRĀNA”. Lidmašīnu ražotāji bija apņēmušies izgatavot lidmašīnas ar principiāliem jaunievedumiem, kuru realizācija aizvien kavējās. 2016. gada jūlijā kanādieši bija atlidojuši uz Rīgu mierināt pasūtītājus ar solījumiem, ka lidmašīnas tomēr drīz būšot. Solījuma izpildē nācās ieguldīt tik daudz naudas, ka kanādiešiem tās pietrūka un viņiem nācās naudu gādāt, atsakoties no “Bombardier” zīmola par labu “Airbus” / Arnis Kluinis

NU TAD BEIDZOT! 2016. gada 27. septembrī Rīgas lidostā tika parādīta pirmā jaunā lidmašīna, kas kaut bez pasažieriem bija pārlidojusi Atlantijas okeānu. Lidmašīnas prezentācija palikusi atmiņā ar to, ka tika iegūta atbilde uz jautājumu par to, kur Latvija ņem naudu lidmašīnu pirkšanai. Pēc šāda jautājuma saļima “airBaltic” padomes priekšsēdētājs, viņš arī Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un minstināties sāka satiksmes ministrs Uldis Augulis (no kreisās), bet viņa ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš (pirmais no labās) atbildē trijos vārdos “ir politiskā griba". Ministrs šiem vārdiem tūlīt dedzīgi pievienojās / Arnis Kluinis

IZCILI! “airBaltic” ieņēmis vietu pasaules aviācijas vēsturē ar pasaulē pirmo “Airbus 220-300" lidmašīnu komerciālo reisu Rīga - Amsterdama - Rīga, kas notika 2016. gada 14. decembrī. Lūk, lidmašīna Amsterdamas lidostā. Kopš tā laika reiz skaits daudzi tūkstoši bez nopietnām avārijām / Arnis Kluinis

KRĀSAINI. 2019. gada 21. augustā Rīgas lidostā trīs “airBaltic” lidmašīnas Baltijas valstu karogu noformējumā tika ieasitītas “Baltijas ceļa” jubilejas pasākumos / Arnis Kluinis

CERĪGI. Satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (no kreisās) un kultūras ministra Naura Puntuļa saviesīgā saruna ar “airBaltic” prezidentu Martinu Gausu varētu nozīmēt, ka uzņēmums pārskatāmā nākotnē neizraisīs valdībai jaunus kreņķus ar kārtējās naudas porcijas prasīšanu / Arnis Kluinis

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais