Svētki Latvijā droši vien ir īstais laiks, lai runātu ne tikai par ēdiena pagatavošanu, bet arī par to, kā klājas Latvijas lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai. Ik pa laikam nākas kaut kur dzirdēt, ka visa “lielā Latvijas lauksaimniecība” ir sabrukusi brīdī, kad izjuka PSRS, un, ja tad vēl tas nenotika, tad punktu noteikti esot pielikušas Krievijas īstenotās sankcijas Eiropas Savienības pārtikas produktiem, kas stājās spēkā 2014. gada augustā. Tomēr šie uzskati ir kārtējais kādā sabiedrības daļā cirkulējošais mīts. Tas pilnīgi noteikti attiecas uz olām, kuras var uzskatīt par Lieldienās visaktīvāk apspriesto pārtikas produktu, vismaz Latvijā.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, pagājušajā gadā Latvijā tika saražoti 872,2 miljoni olu, kas ir augstākais punkts kopš 1990. gada, kad sava sabrukuma aktīvo fāzi sāka piedzīvot PSRS, kas lielā tirgus dēļ radīja vismaz teorētisku pamatu tam, lai Latvijas lauksaimniecības izaugsmes iespējas varētu uzskatīt par grūti ierobežojamām. Tomēr prakse liecina, ka gan Latvijas lauksaimniecība, gan olu ražošanas nozare ne tikai spējusi pielāgoties atvērta pasaules tirgus principiem, bet, ieviešot aizvien jaunus tehnoloģiskos risinājumus, spēj pārdot aizvien vairāk. Pērn saražotais olu apjoms ir pat par 6,5% lielāks nekā jau pieminētajā 1990. gadā. Ir jāņem vērā, ka šādu ražošanas apjomu, kas turklāt ir par 46,6 miljoniem olu lielāks nekā ekonomiski daudz labvēlīgākajā 2021. gadā, ir izdevies sasniegt, neraugoties uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kas ir radikāli mainījis arī ražošanas nosacījumus un kopējo tirgu. Pirmkārt, sākoties karam, sabruka iepriekš atstrādātais izejvielu tirgus gan attiecībā uz lopbarību, gan enerģētiskajiem resursiem. Otrkārt, mainījās situācija arī noieta tirgū, jo vispārējā stresa ietekmē ražotājiem bija dažāda produkta pašizmaksa un ražošanas tāmēšana vispār kļuva par sarežģītu un izaicinājumu pilnu procesu ne tikai attiecībā uz olām, bet arī daudzās citās lauksaimniecības un apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Olu ražošanas dinamika ir pozitīvi tendēta, neraugoties uz faktu, ka mūsu valstij nākas saskarties ar citu valstu ražotāju sīvu konkurenci, un pēdējos gados sevišķi tika pieminēta Polija un Ukraina. Viens no iemesliem, kas Latvijas uzņēmumiem, vismaz to vadošajā galā, ļauj veiksmīgi izturēt konkurenci un paplašināties, ir olu tālāka apstrāde un dažādas augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošana. Liela nozīme ir arī vietējam patēriņam, taču par to aprēķini nav pieejami tik detalizēti un regulāri kā par citām ar olām saistītajām sadaļām. Zināms, ka 2015. gadā viens Latvijas iedzīvotājs vidēji patērējis 196 olas, bet 2019. gadā to skaits ir pieaudzis līdz 210. Tā vai citādi, taču laiks ir bijis labvēlīgs, lai Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ļautu iegādāties aizvien vairāk olu. Piemēram, par vidējo mēneša darba samaksu pērngad varēja iegādāties 4721 olu, salīdzinot ar 3065 olām 2012. gadā. Desmit gadu laikā ievērojami palielinājušās arī pensionāru iespējas. Par vidējo pensiju pērn varēja tikt pie 2112 olām, salīdzinot ar 1610 olām 2012. gadā.
Pozitīvā ziņa, ko varam attiecināt uz Latvijas olu ražošanu, ir tā, ka šai nozarei nav jāpaļaujas tikai uz vietējo patēriņu, bet tai ir stabili augošs patēriņš arī ārvalstīs. Piemēram, pagājušajā gadā Latvijas olu eksports, rēķinot naudas izteiksmē, sasniedza gandrīz 62,5 miljonus eiro, kas ir 4,4 reizes vairāk nekā 2013. gadā. Laika periods pirms desmit gadiem ir svarīgs, jo, kā jau minēts, pēc Krievijas veiktās Krimas okupācijas un kara uzsākšanas arī Austrumukrainā rietumvalstis īstenoja dažādas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kam sekoja minētais Krievijas embargo Rietumu pārtikas produktiem, kas ietekmēja arī pārtikas tirdzniecību ES iekšienē. Kā redzams, vismaz Latvijas olu industrijai ar to ir sekmīgi izdevies tikt galā. Arī putnu olu eksports, rēķinot kilogramos, desmit gadu laikā ir pieaudzis apmēram trīskārt - no 12,4 tūkstošiem tonnu 2013. gadā līdz 36,7 tūkstošiem tonnu pērngad. Lielākie Latvijas olu pircēji pērn ir bijuši no Lietuvas un Igaunijas, uz kurieni eksporta apjoms sasniedzis attiecīgi 19,6 un 10,5 miljonus eiro. Neapšaubāma bronzas medaļas ieguvēja ir Čehija, kurp eksportētas olas par 9,5 miljoniem eiro, tai seko Polija un Nīderlande ar attiecīgi 6,6 miljonus un gandrīz 5,3 miljonus eiro vērtu eksportu. Tāpat Latvijas olu produkcija pērn ļoti daudz eksportēta uz Itāliju un Vāciju.
