Iedzīvotāji un uzņēmumi nav vienīgie, kuri cieš no aizvien pieaugošajām procentu likmēm, kuras varētu turpināt kāpumu, ja centrālajām bankām pašreizējā inflācijas samazināšanās nešķitīs pietiekama. Arī valstu valdības ir spiestas saskarties ar dārgākiem aizdevumiem, un tālāka kāpuma gadījumā arī tām varētu nākties piedzīvot nepatīkamas atskārsmes.
Naudas cenas izmaiņas finanšu tirgū ir galvenais ietekmējošais faktors, ar kādu ir jārēķinās tam, kurš vēlas aizņemties, tajā skaitā valstīm, lai pārfinansētu savas iepriekšējās saistības. Katras konkrētas valsts procentu likmes līdzās finanšu tirgus procesiem nosaka arī tās finansiālais stāvoklis, kā arī tas, uz cik ilgu laiku valdība, izlaižot parāda vērtspapīrus, aizņemas naudu, un, protams, ļoti būtisks ir arī naudas apjoms, ko nepieciešams piesaistīt. Piemēram, eirozonā lielākās problēmas ar finanšu disciplīnu ir bijušas reģiona dienvidu valstīm - Grieķijai un Itālijai, un tieši pēdējā no minētajām iepriekšējos gados piesaistījusi vislielāko uzmanību. Proti, Itālijas valdības parāds 2020. gadā sasniedza turpat 155% pret valsts iekšzemes kopproduktu (salīdzinājumam - Latvijai tobrīd bija 43,3% pret IKP), un ik pa laikam izskanēja bažas, ka šī valsts varētu sekot Grieķijas pēdās, ja finanšu tirgus konjunktūra sāktu mainīties uz slikto pusi. Būtiski, ka Itālija ir trešā lielākā eirozonas ekonomika. Pirms gada šīs valsts 10 gadu obligāciju ienesīgums bija virs 2% gadā, bet tagad tas ir virs 4% robežas. Jāteic: labā ziņa ir tā, ka Itālijai iepriekšējos divos gados sava parāda apjomu, rēķinot pret IKP, ir izdevies samazināt, līdz ar to pašreizējais likmju kāpums valsti vēl nav pārāk finansiāli apskādējis un pēdējā laikā obligāciju ienesīgums ir pat par kapeiku samazinājies. Taču diezgan droši var paredzēt, ka problēmas var sākties brīdī, ja Eiropas Centrālās bankas cīņa pret inflāciju ieilgs un tai vajadzēs veikt ilgstošāku procentu likmju kāpumu. Tas gan var izraisīt problēmas ne tikai Itālijai vai Grieķijai, bet arī plašākam valstu lokam. Pagaidām izskatās, ka Latvija nebūs to vidū.
Parāds, ko vēl pirms pāris gadiem vidējā termiņā varēja pārfinansēt obligāciju tirgū, aizņemoties ar 0% likmi, tagad ir kļuvis ievērojami dārgāks. Kā rāda pēdējās valsts emitēto obligāciju izsoles, minētos vērtspapīrus investoram var pārdot ar aptuveni 3,7-3,8% ienesīgumu, šo naudu valstij aizdodot uz pieciem gadiem. Te gan jāteic, ka valsts obligāciju kupona likmi bija noteikusi 3,5% apmērā, kas nozīmē, ka obligāciju pircēji tās iegādājušies nedaudz zem nominālvērtības. Tas gan nav nekas briesmīgs un norāda vien to, ka ir vēlme pēc nedaudz lielākas naudas atdeves, nekā Latvijas valsts bija gatava sākotnēji piedāvāt, aizņemoties no potenciālajiem naudas devējiem. Labā ziņa ir tā, ka pieprasījums pēc mūsu valsts parāda vērtspapīriem saglabājas ļoti augsts un pārsniedz piedāvājumu. Ja runājam par nesenajiem valsts vērtspapīru pārdošanas pasākumiem, tad 22. martā notikušajā izsolē investoru pieprasījums pēc obligācijām par 67,2% pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru. Savukārt nedēļu iepriekš, kad tika pārdotas valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu 2026. gada 7. oktobrī, pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem bija par 62,9% lielāks nekā piedāvājums. Tādējādi labā ziņa ir tā, ka valsts par parāda apkalpošanu, lai gan maksā vairāk nekā iepriekš, toties var bez liela stresa pārfinansēt savas saistības. Šāda finanšu tirgus konjunktūra paver iespējas arī Latvijas iedzīvotājiem izvietot naudu konservatīvos un fiksēta finanšu ienesīguma instrumentos ar lielāku ienesīgumu. Turklāt ienesīgāk nekā banku termiņnoguldījumos. Šajā ziņā visvieglākais un izdevīgākais veids ir iegādāties Latvijas valsts krājobligācijas, kur pats iegādes process ir ļoti vienkāršs, toties sola labu finanšu atdevi, ja ņem vērā, ka tas vismaz īstermiņā ir vērtējams gandrīz kā bezriska ieguldījums, turklāt no iegūtās peļņas nav jāmaksā ienākuma nodoklis. Piemēram, 5. aprīļa krājobligāciju piedāvājumā Latvijas iedzīvotājam bija iespēja aizdot savu naudu valstij ar 3,55% ienesīgumu gadā uz 12 mēnešiem, 3,65% gadā - uz pieciem gadiem, un 4% gadā, ja nauda krājobligācijās tiek aizdota uz 10 gadu periodu. Jāteic, ka šāda rakstura piedāvājums ir labāks nekā tad, ja ar noguldījuma starpniecību nauda tiek aizdota komercbankām.
Tas, ka procentu likmes ir pieaugušas un pasaules valdībām, aizņemoties naudu, ir jāmaksā lielāki procenti nekā iepriekš, nebūtu jāvērtē kā ārkārtas situācija. Patiesībā, pateicoties pagājušajā desmitgadē uzsāktajai ekonomikas stimulēšanai, kad centrālās bankas strādāja pie tā, lai komercbankas samazina aizdevuma likmes, tika veikta liela mēroga valdību obligāciju uzpirkšana no centrālo banku puses. Tas samazināja aizdevuma likmes un vienlaikus obligāciju ienesīgumu nodzina līdz vēsturiski zemākajam līmenim, kas bija netipisks un pat Latvijai kādu brīdi ļāva aizņemties ar negatīvu likmi.
Tagad monetārā situācija ir pagriezusies pretējā virzienā, un šeit ir svarīgi, lai valsts finansiālā situācija ir tāda, kas ļauj atgriezties laikos, kad šobrīd esošās procentu likmes varēja uzskatīt par normu vai pat nedaudz par zemām. No “Neatkarīgās” uzdoto jautājumu Finanšu ministrijai atbildēm var secināt, ka mūsu valsts tam ir gatava. Kā norāda ministrijā, parāda apkalpošanas izdevumi atgriezīsies aptuveni tādā līmenī, kādā tie bija pirms 2016. gada, kad valsts parāds bija ievērojami zemāks nekā šobrīd. Procentu izdevumu apjoms arī pēc pieauguma joprojām, ministrijas skatījumā, vērtējams kā mērens, jo aptuveni divreiz lielāks parāda saistību apjoms valsts budžetam izmaksās aptuveni tikpat, cik pirms zemo procentu likmju perioda.
Uz jautājumu, vai tiek paredzētas valsts budžeta grozīšanas iespējas gadījumā, ja procentu likmes kļūst tik augstas, ka nepietiek līdzekļu no jauna izlaižamo parāda vērtspapīru kupona maksājumiem, ministrijā norāda, ka atbilstoši šī brīža indikatīvajām prognozēm nav pamata uzskatīt, ka ar valsts budžetā 2023. gadam paredzētajiem līdzekļiem valsts parāda apkalpošanas izdevumu segšanai varētu nepietikt naudas. Līdz ar to grozījumi 2023. gada valsts budžeta likumā nebūs nepieciešami. FM turklāt vērš uzmanību, ka par šogad emitētajām valsts obligācijām kupona (procentu) maksājumi būs jāmaksā, sākot ar nākamo gadu. Līdz ar to valsts budžets pagaidām ir drošībā, turklāt ir pamats domāt, ka nākamajā gadā procentu likmes būs zemākas nekā šobrīd, kas atkal var dot jaunas iespējas domāt par lētāku naudas resursu piesaisti.
