Zelts gadu simtiem un pat tūkstošiem ir kalpojis kā glābšanas riņķis nedrošos laikos, kad pieaug ekonomiskā un politiskā nenoteiktība un izceļas kari. Šis investīciju metāls kalpojis par līdzekli uzkrājumu saglabāšanai laikos, kad strauji aug cenas, un ļāvis pat nopelnīt. Tomēr tiem, kuri vēlas ar zelta palīdzību izsargāties no dažādām globālām kataklizmām, ir jārēķinās, ka patlaban situācija krietni atšķiras no tās, kas bija vērojama iepriekšējos gadu desmitos.
Neraugoties uz to, ka pasaule vēl aizvien dodas cauri augstas inflācijas periodam, zelta cena ir samazinājusies. Tādējādi tie, kas vēlējās izsargāties no inflācijas ar šī metāla starpniecību, ir zaudējuši gan uz dzīves dārdzības pieauguma, gan uz zelta cenas krituma rēķina. Gada laikā šī investīciju metāla cena ir kritusies par 7%. Turklāt šis cenu kritums ir noticis arī ģeopolitisko saasinājumu laikā, kad Ukraina aizstāv sevi pret Krievijas agresiju, bet Klusā okeāna reģionā aug satraukums saistībā ar pieaugošo saspīlējumu Ķīnas attiecībās ar tās kaimiņiem.
Līdzīgi kā visu pārējo aktīvu cenu svārstības, arī zelta cenas virzību galvenokārt nosaka centrālās bankas, lielākoties ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), skaidro Rietumu bankas Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins. “Pēc tam, kad novembra sākumā FRS deva mājienu, ka turpmāk palielinās procentu likmi ar mazākiem soļiem un ka lielākais darbs šajā virzienā jau ir izdarīts, finanšu tirgus to uztvēra kā pagrieziena punktu FRS stingrai ierobežojošajai monetārajai politikai,” procesus ieskicē K. Goluzins. Pēc viņa teiktā, šāda nostāja lika samazināties dolāra vērtībai, kas savukārt nāca par labu zelta cenai. Laika posmā no novembra sākuma līdz janvāra beigām zelta cena spēja pieaugt turpat par 20%, pietuvojoties 1960 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.
“Šī ievirze turpinājās līdz februāra sākumam, kad labie ekonomiskie dati apslāpēja tirgus dalībnieku optimismu un kļuva skaidrs, ka FRS turpinās palielināt procentu likmi un saglabās to augstākā līmenī vēl ilgāku laiku. Šīs gaidas palielināja dolāra vērtību, kas lika samazināties zelta vērtībai pret ASV dolāru,” skaidro Rietumu bankas eksperts. Viņaprāt, ja ASV centrālā banka samierināsies ar augstāku inflācijas līmeni, lai glābtu ekonomiku no ieslīgšanas dziļā recesijā, tad var sagaidīt lielāku zelta cenas pieaugumu, bet, ja FRS tomēr pastāvēs uz sava un būs gatava nospiest inflācijas līmeni, lai ko arī tas maksā ekonomikai, tad zelta cena drīzāk turpinās samazināties. Šāda scenārija īstenošanās nozīmētu arī ASV dolāra kursa kāpumu.
Zelta cenas atkarību no centrālajām bankām uzsver arī ieguldījumu pārvaldes kompānijas “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis. Pēc viņa teiktā, nemainīgi cauri laikiem faktors, kas visspēcīgāk un viskonsekventāk ietekmē zelta cenu, ir ASV valdības obligāciju procentu likmes. Ir vēl vairāki spēki, piemēram, dolāra kurss pret citām valūtām, spekulantu aktivitātes, zelta pieprasījuma lēcieni ekonomisku vai politisku krīžu laikos, privāto krājēju vai centrālo banku aktivitāte kopumā, kas arī jāņem vērā. “Kādam no tiem reizēm uz laiku izdodas iekļūt zelta cenas izmaiņu noteicēja lomā. Bet dolāru procentu likmes ir nepārspēts zelta cenas influenceris,” ironizē investīciju eksperts.
Runājot par pagājušā gada novembrī novēroto cenas kāpumu, viņš norāda arī uz sagadīšanos, ka spekulanti finanšu tirgū iepriekš bija izpārdevuši savas pozīcijas. Mainoties situācijai ap procentu likmēm, tiem nācās strauji “lēkt atpakaļ zelta vilcienā”. Turklāt monetārās situācijas izmaiņu ietekmē kritās arī ASV dolāra vērtība - tas viss kopumā radīja zelta cenai izteikti labvēlīgu vidi. “Taču jau kopš janvāra beigām situācija atkal ir mainījusies - procentu likmes ASV kāpj atpakaļ - jo tirgus sašaubījās, vai centrālo banku cīņa ar inflāciju tiešām ir beigusies un zelts krīt,” skaidro Z. Vaikulis.
Zelta cena kopš sava augstākā punkta janvāra beigās ir kritusies samērā daudz - apmēram par 5-6%, tomēr varētu sarukt vēl vairāk. Kopējā situācija zeltam saglabājas ne pārāk labvēlīga, kamēr pasaules vadošās centrālās bankas, jo īpaši amerikāņu FRS, turpina savu monetāri ierobežojošo augstu likmju politiku, piebilst Z. Vaikulis.
“Manuprāt, zelts ir pat ļoti labi turējies, ņemot vērā, cik strauji kopš 2021. gada ir kāpušas procentu likmes ASV un pasaulē. Ļoti lielu atbalstu zelta cenai pērn sniedza Krievijas uzsāktā kara negatīvā ietekme uz kopējo ģeopolitisko fonu un cilvēku prātiem. Kā liecina dati, pasaulē pērn strauji auga zelta stieņu pieprasījums gan no privātpersonu, gan centrālo banku, piemēram, Turcijas, Tuvo Austrumu reģiona un Ķīnas, puses. Ja ne karš, es minētu, ka zelta cena pašlaik atrastos tuvāk 1500 ASV dolāriem, nevis pie 1900 dolāriem par unci, kā tas salīdzinoši nesen vēl bija novērojams,” spriež CBL investīciju specialists.
Jautāts, kā cena varētu virzīties turpmāk, eksperts izsaka viedokli, ka viss atkarīgs no likmēm, kuras savukārt atkarīgas no inflācijas, kas savukārt atkarīga no tā, cik sabalansēts būs preču un pakalpojumu pieprasījums un piedāvājums globālā mērogā. “Cenu pieauguma ātrumi visā pasaulē kļuvuši lēnāki, inflācijas līknes pazeminās, tāpēc procentu likmēm lielākie kāpumi jau aiz muguras. Taču būtisku likmju kritumu arī nevaram atļauties pareģot, jo ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums visā pasaulē turas pārsteidzoši labi par spīti dažādām faktiskām vai iedomātām problēmām,” secina Z. Vaikulis. Viņaprāt, ir zināmas pazīmes, ka pieprasījums pat aug un arī inflācija neatlaižas. Un, ja pasaule atkal netiks pārsteigta ar kādām procentu likmju izmaiņām, tad zelta cenas krituma potenciāls ir lielāks nekā kāpuma.
