Kā jau “Neatkarīgā” bija prognozējusi iepriekšējos mēnešos, norises pasaules enerģētikas tirgū patlaban ir labvēlīgas patērētājiem. Dabasgāzes cena Eiropai Nīderlandes biržā aizvien vairāk tuvojas tai, kāda bija pirms biržas spekulantu pirkšanas aktivitātēm kovida pandēmijas pierimšanas laikā un pirms Krievija sāka aktīvi žvadzināt ieročus pie Ukrainas robežām.
21. februāra pēcpusdienā ap 16.30 pēc Latvijas laika dabasgāzes cena minētajā biržā maksāja ap 48,25 eiro par megavatstundu. Raugoties ilgākā laika termiņā, patlaban biržā gāzes cena ir sasniegusi zemāko līmeni kopš 2021. gada augusta beigām.
Savukārt Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” barela cena svārstās starp 83 un 84 ASV dolāriem, kas ir pēdējam laikam ierasts līmenis. Tomēr patlaban cena ir apmēram par kādiem 13 dolāriem barelā zemāka nekā pirms pilna mēroga Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā gandrīz gadu iepriekš. Turklāt salīdzinājumā ar kara izraisītās panikas augstāko punktu patlaban barels “Brent” naftas maksā apmēram par 40% lētāk.
Minētās gāzes un naftas cenas visai skaidri pierāda to, ka tirgus ir pārvarējis kara izraisītās panikas un rietumvalstu Krievijai noteikto sankciju sekas. Ja šāda ievirze saglabājas, iedzīvotājiem tas var nozīmēt iespēju tikt pie lētākas siltumenerģijas un elektroenerģijas. Tieši augstā gāzes cena pērn bija iemesls būtiskam elektrības sadārdzinājumam. Tagad pie lētākas gāzes tendences arī elektrības cenas var turpināt sarukt. Tāpat naftas cenas tālāka krituma gadījumā arī degviela varētu kļūt lētāka.
Komentējot, kā nākotnē varētu mainīties fosilā kurināmā cenas, Latvijas Elektroenerģētiķu un ernergobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis izsaka viedokli, ka īstermiņā un vidējā termiņā situāciju energoresursu tirgos naftas un dabasgāzes tirdzniecībā varētu noteikt atšķirīgi faktori - naftas tirgos primārais dzinulis būs globālās ekonomikas veselība, it īpaši Āzijas valstīs, un laika apstākļi, un šīm svārstībām būs globāls raksturs. Tikmēr dabasgāzes tirgus svārstības, pēc eksperta domām, var veidoties arī lokālāk, piemēram, veidojoties atšķirīgai situācijai Eiropas Savienības un Āzijas dabasgāzes tirgos.
“Raugoties uz dabasgāzes tirgiem Eiropas Savienības valstīs, es prognozēju, ka izšķiroša nozīme tuvākajos mēnešos būs klimatiskajiem apstākļiem un enerģētikas uzņēmumu spējai nodrošināt nepieciešamo dabasgāzes krājumu izveidošanu nākamajai apkures sezonai,” spriež G. Valdmanis. Viņaprāt, silts un vējains vai saulains laiks tuvākajos mēnešos Eiropai palīdzes saglabāt salīdzinoši zemāku dabasgāzes patēriņu. Savukārt vasarā vēlamāki būtu ne pārāk karsti laika apstākļi, kas ļautu izvairīties no liela pieprasījuma pēc dzesēšanas iekārtu darbības un ar to saistītā elektroenerģijas pieprasījuma.
“Nelabvēlīgu laika apstākļu iespaidā nevaram izslēgt iespēju, ka dabasgāzes cenas Eiropas valstīs tomēr atgriežas augstākā līmenī, nekā to varam vērot šobrīd. Vienlaikus ir maz ticams, ka tās varētu sasniegt tik augstu atzīmi kā 2022. gada vasarā, jo dabasgāzes sektorā strādājošo uzņēmumu un lielo patērētāju teiktais ļauj secināt, ka atšķirībā no pērnā gada pavasara un vasaras tirgus spēlētāji ir sākuši pielāgoties tirgum, kurā būtisku daļu vairs neveido dabasgāzes piegādes pa cauruļvadiem no Krievijas,” secina G. Valdmanis.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka Eiropā gāzes cenas ir noslīdējušas negaidīti zemu, taču vienalga tās ir augstākas par vēsturiski vidējo rādītāju. Viņaprāt, gāzes cena, visticamāk, vēl samazināsies vai saglabāsies esošajā līmenī. Tas, iespējams, ir ļoti augsto cenu ilgstošs efekts, kas pēc laika izzudīs. Taču pieprasījums pēc gāzes atjaunosies, un šis faktors var celt “zilā kurināmā” cenu vēlāk.
Pēc “Luminor” ekonomista Pētera Strautiņa domām, gāzes nākotnes cenās var redzēt vairākus “pakāpienus”, pa kuriem šīs cenas samazinās līdz ilgtspējīgam līdzsvara līmenim, kas var notikt līdz 2026. gada pavasarim, kas būtu starp 35 un 40 eiro par MWh jeb apmēram 100 kubikmetriem. Vispārējā cenu krituma dēļ šie pakāpieni gan ir kļuvuši ļoti lēzeni, bet 2023. gada rudenī ir iecenots neliels cenu kāpums saistībā ar nākamās apkures sezonas sākšanos laikā, kad sašķidrinātās gāzes izmantošanas jaudas vēl būs ierobežotas.
No D. Gašpuiša teiktā izriet, ka meteoroloģiskā nozīme gāzes cenu kritumā ir ļoti būtiska, taču lielāka loma bijusi tirgus pielāgošanās faktoram, kas saistīts ar patēriņa samazināšanos un alternatīvu kurināmo izmantošanu.
Runājot par naftas cenu izmaiņām, P. Strautiņš min, ka prognozēs var izskanēt krasi atšķirīgi viedokļi. Pēc ekonomista teiktā, vairākas autoritatīvas institūcijas prognozē cenas kāpumu virs 100 dolāriem par barelu. Vienlaikus nākotnes darījumi signalizējot par iespējamu cenas samazināšanos līdz apmēram 72 dolāriem pēc trīs gadiem.
“Galvenais naftas cenu kāpumu veicinošais faktors ir vājās investīcijas nozarē kopš cenu kraha 2014. gadā, bet galvenais samazinošais faktors - bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanos,” komentē P. Strautiņš. Tikmēr D. Gašpuitis saskata problēmas ar naftas un naftas produktu piedāvājumu, un tas, viņaprāt, var veicināt melnā zelta sadārdzināšanos. Taču vienlaikus eksperts izsaka viedokli, ka, kamēr valdīs piezemēts skatījums uz ekonomikas perspektīvām, cenu kāpums izpaliks.
