Ģeopolitiskā fona pasliktināšanās, kas saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz investīciju vidi Latvijā, tomēr nauda turpina ienākt mūsu valsts tautsaimniecībā. Tas sola gan jaunas darba vietas, gan attīstību kopumā.
Tādējādi Krievijas varbūt ne sevišķi pievilcīgās klātbūtnes faktors nebūs galvenais apstāklis, kas kaut kādā veidā noteiks investīciju aktivitāti Latvijā vai abās pārējās Baltijas valstīs. Drīzāk kavējoša varētu būt globālās ekonomikas recesija un tās atstātais nospiedums pasaules finanšu tirgos.
Aizvadītajā gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu uzsākta 40 investīciju projektu īstenošana ar kopējo plānoto in-vestīciju apjomu 473 miljonu eiro apmērā. “Plānots, ka, realizējot šos investīciju projektus, tiks izveidotas 2323 jaunas darba vietas. Tas ir ma-zāk nekā 2021. gadā, kad kopējais plānotais investīciju apjoms sasniedza 643 miljonus eiro, tomēr no projektu kopējā pienesuma tautsaimniecībai 2022. gadu var vērtēt pozitīvi, jo palielinājies gan uzsākto projektu, gan plānoto darba vietu skaits. Minētie 40 investīciju projekti ir no 18 val-stīm, un visvairāk projektu ir no Vācijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas,” situāciju “Neatkarīgajai” raksturo LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, aizvadītā gada trešajā ce-turksnī tiešo investīciju darījumu bijuši salīdzinoši daudz un to vērtība sasniedza 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pirmajos divos ceturkšņos, piebilst LIAA vadības pār-stāvis. Viņš zina teikt, ka ilgtermiņā parasti šie ieguldījumi ir 2 līdz 3% apmērā no IKP gadā, bet 2022. gada rādītāji tiek prognozēti 4,4% apmē-rā no IKP (kopējie piesaistīto tiešo investīciju dati par 2022. gadu būs zināmi martā). Pēc Latvijas Bankas ekonomista Matīsa Mirošņikova teiktā, tas ir aptuveni par procentpunktu vairāk nekā vidēji pēdējos 10 gados. Kopumā šī izaugsme ir vienmērīgi sadalīta pa vairākiem sekto-riem, piemēram, finanšu un apdrošināšanas darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi saņem līdzīgi daudz investīciju, piebilst centrā-lās bankas pārstāvis.
Pēc LIAA vadītāja teiktā, nevar noliegt, ka Krievijas agresija Ukrainā vairākus investīciju projektus nobremzēja. Investori lēmumus par inves-tīciju ieguldīšanu Latvijā atlika līdz rudenim, kad saprata, ka Latvija ir droša valsts. “Kļuva skaidrs, ka karš Ukrainā tik drīz nebeigsies un biz-nesa lēmumu atlikšana par investīciju veikšanu var radīt zaudējumus. Sava loma ir arī konkurencei uzņēmumu starpā. Kovida pandēmija inici-
ēja pārmaiņas ražošanas ķēdēs, un daudzi uzņēmumi pārceļ savas ražot-nes tuvāk galvenajiem noieta tirgiem Eiropā,” norises raksturo K. Rožkalns. Viņaprāt, to, ka lūzuma punkts bija pagājušā gada rudens, ap-liecina arī jau minētie Latvijas Bankas dati. Pēc “Swedbank” galvenā ekonomista vietas izpildītājas Latvijā Agneses Bucenieces domām, ba-žas par investīciju drošību ir mazinājušās salīdzinājumā ar gada sākumu, redzot samērā lielo Eiropas vienotību un spēju cieši sadarboties, tajā skaitā ar ASV un citām valstīm, lai nosodītu Krievijas agresiju, ieviestu sankcijas un sniegtu atbalstu Ukrainai. Latvijas dalība NATO, arī plāni par Somijas un Zviedrijas pievienošanos aliansei palīdz stiprināt reģiona drošību un šīs bažas mazināt, tomēr ne pilnībā izkliedēt. Investori, kas jau ir ieguldījuši mūsu reģionā, šo reģionu labāk pārzina, tāpēc, visdrī-zāk, ir gatavāki palielināt savus ieguldījumus nekā investori, kas mūsu reģionu tik labi nepazīst, secina ekonomiste. Pēc viņas teiktā, pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija redzams, ka samazinājās investīcijas no Krievijas, kas nav pārsteigums, kaut vai ņemot vērā sankciju ietekmi. Sarucis esot arī investīciju atlikums no Kipras un Luksemburgas. “Iespē-jams, ka arī aiz šīm investīcijām ir Krievijas kapitāls, jo uzņēmumi mēdz izvēlēties šīs valstis nodokļu optimizācijas nolūkos. Tajā pašā laikā ne-daudz palielinājās investīciju atlikums no citām Eiropas Savienības val-stīm, tajā skaitā pārējām Baltijas valstīm. Visbūtiskāk investīciju atli-kums pieauga apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Savukārt visstraujā-kais kāpums bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs. Visnozīmīgākais kritums bija elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarē. Te gan jāmin, ka investīciju atlikums var mai-nīties ne tikai darījumu pārmaiņu, bet arī cenošanas ietekmē,” spriež “Swedbank” eksperte.
No investīciju piesaistes viedokļa parasti dažādu saasinājumu dēļ vairāk tiek skartas tās nozares, kuras prasa lielākus kapitālieguldījumus, bet, pēc K. Rožkalna teiktā, pagājušajā gadā to nevarējām novērot. Lielākā daļa no 2323 investīciju projektos plānotajām darba vietām būs saistītas ar ražošanu. Sekmīgi turpina attīstīties arī biznesa pakalpojumu nozare, paplašinoties esošajiem uzņēmumiem un ienākot jauniem, piebilst LIAA direktors. “Jebkurš investors ņem vērā ģeopolitiskos riskus, tomēr jau šobrīd redzam, ka kopējais investīciju klimats sāk uzlaboties. Analizējot pēdējā gada laikā piesaistītos investīciju projektus, varam secināt, ka piesardzīgāki ir investori no tālajiem tirgiem, turpretim lielākā daļa Zie-meļvalstu investoru mūsu reģionu uzskata par drošu. Runājot par vietē-jiem investoriem, kuri plāno attīstību, aktuālāki ir citi faktori, piemēram, cilvēkresursu pieejamība un energoresursu cenas,” vērtē K. Rožkalns.
“Vērtējot LIAA investīciju portfelī esošos projektus, redzam, ka kopējā investīciju piesaistes dinamika visdrīzāk būs augšupejoša. Šogad tiks uzsākta vairāku projektu realizācija valsts kapitāla atlaides programmā, kurā iespējams piesaistīt valsts atbalstu līdz pat 10 miljoniem eiro
kapitāla atlaides formā, kura var sasniegt 30%. Šo programmu īsteno LIAA kopā ar finanšu institūciju “Altum”,” stāsta K. Rožkalns. Pēc viņa domām, nozīmīgu artavu investīciju jomā nesīs arī enerģētikas projekti. “Strauji attīstās arī tādas nozares kā biznesa pakalpojumi, fotonika, viedie materiāli, biomedicīna un bioekonomika. Savukārt reģionos joprojām nozīmīgākie investīciju projekti tiek īstenoti apstrādes rūpniecības jomā. Karstākā pilsēta šajā ziņā šobrīd ir Liepāja, bet investoru interese ir arī par Daugavpili, Rēzekni, Valmieru un citām Latvijas pilsētām,” kopainu ieskicē LIAA direktors. Runājot par bremzējošajiem faktoriem investīciju piesaistē, A. Buceniece norāda uz vairākās jomās esošu nenoteiktību. “Ņemot vērā ekonomikas bremzēšanos Latvijā, Eiropā un daudzviet citur pasaulē, ir grūti prognozēt, kā mainīsies ārvalstu investoru vēlme un gatavība ieguldīt Latvijā. Augsta nenoteiktība un procentu likmju kāpums parasti nelabvēlīgi ietekmē investīciju aktivitāti,” skaidro “Swedbank” pārstāve. Tiesa, pašreizējās pasaules situācijas kontekstā viņa norāda arī uz pozitīvām niansēm. Proti, gan kovida pandēmijas pieredze, gan ģeopolitiskie riski, tajā skaitā Ķīnas - Taivānas saspīlējums, liek Eiropas, arī ASV uzņēmumiem domāt par piegāžu ķēžu risku mazināšanu. “Tas nozīmē lielāku ražošanas procesu koncentrēšanu Eiropā, it īpaši Austrumeiropā, kur izmaksas ir zemākas. Jautājums, vai Latvija spēs konkurēt ar citām reģiona valstīm, lai šīs investīcijas piesaistītu,” uzsver A. Buceniece. Arī M. Mirošņikovs uzskata, ka, mazinoties nenoteiktībai un piegāžu ķēžu traucējumiem, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai gan Latvijā, gan citur pasaulē, var sagaidīt arī investīciju pieaugumu. “Tomēr, lai padarītu Latviju pievilcīgāku ārvalstu investoru acīs, aktīvi jāstrādā pie darbaspēka pieejamības, tāpat svarīgi strādāt pie produktivitātes celšanas. Risinot enerģētiskās atkarības mazināšanu no Krievijas, rodas iespējas piesaistīt vairāk investīciju tieši šajā sektorā,” norāda Latvijas Bankas pārstāvis.
