Runājot par ieguldījumu iespējām Rīgas biržā kotēto uzņēmumu akcijās, nākas saskarties ar stipri polarizētu viedokļu gammu, dominējot tiem, kuru uzskatos no šādiem ieguldījumiem vai nu nav nekādas jēgas, vai arī nekas labs nav gaidāms. Protams, iespējas Latvijā un pat Baltijā kopumā ne tuvu nav salīdzināmas kaut vai ar Skandināvijas tirgiem, nemaz nerunājot par Volstrītu.
Tomēr, kā rāda tirdzniecības gaita, Latvijas ieguldītājam mājas tirgū, pie kura faktiski pieskaitāmas arī Igaunijas un Lietuvas biržas, ir iespējas tikt pie peļņas. Turklāt pat laikā, kad pavisam netālu Eiropas dienvidaustrumu nomalē pilnā sparā norit karš, nesot postu un iznīcību.
Latvijas tirgū ir atsevišķi uzņēmumi, kuri pēdējo gadu ne tikai nav piedzīvojuši kritumu, bet tikuši pat pie neliela akciju cenu kāpuma un maksājuši dividendes saviem akcionāriem. Šāds uzņēmums, piemēram, ir telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “SAF Tehnika”, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā piedzīvojis 6,4% vērtu akcijas cenas kāpumu. Turklāt šī uzņēmuma akcionāriem pērn decembrī tika izmaksātas 0,68 eiro dividendes par akciju. Tādējādi ieguldītāja pirms 12 mēnešiem iegādātu dividenžu ienesīgums salīdzinājumā ar akcijas cenu sasniedz apmēram 5,5%. Līdz ar to, ja ieguldītājs patlaban izlemtu savu vērtspapīru pozīciju slēgt, pirms gada iegādātās telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja akcijas ieguldītājam ir ļāvušas tikt pie vairāk nekā 12% vērtas atdeves. Minētais uzņēmums ir tas, kurš var sniegt zināmu atbildi par to, vai vērts veikt ieguldījumus vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Neraugoties uz to, ka esam Eiropā piedzīvojuši karu, investoru mazāku uzticību Baltijai un ekonomikas recesiju, piecu gadu laikā šīs kompānijas akcijas cena ir kāpusi par 85%.
Lielo Latvijas biržas emitentu vidū ieguldītājus ar akciju cenas kāpumu un izmaksātajām dividendēm ir priecējusi arī finanšu kompānija “DelfinGroup”. Samērā labas peļņas iespējas ir bijušas arī abās pārējās Baltijas valstīs, piemēram, Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu sektorā. Līdz ar to, neraugoties uz kaimiņos esošās Krievijas agresivitāti, dzīve Baltijas finanšu telpā turpinās un peļņas iespējas no ieguldījumiem akcijās pērn saglabājušās. Turklāt ļoti iespējams, ka līdz ar to, ka uzņēmumu akcijas ir kļuvušās lētākas, nākotnes peļņas potenciāls ir tikai pieaudzis.
Vērtējot Baltijas akciju tirgus uzvedību pērn un arī šī gada sākumā, ir jāsecina, ka Baltija ir kļuvusi par “miera ostu”, salīdzinot ar citiem pasaules tirgiem, it sevišķi ar tehnoloģisko sektoru ASV tirgū jeb “Nasdaq” biržu, kur cenas caurmērā nokritušās aptuveni par 30%, situāciju komentē “INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs. Tikmēr Tallinas biržā, pēc eksperta teiktā, cenas samazinājušas kopumā par vairāk nekā 11%, Rīgas biržā par 9%, bet Viļņā par nieka nepilniem 2%. Tas attiecas uz vietējos biržas indeksu OMX grozos iekļauto akciju cenu kopumu.
“Protams, tā ir vidējā temperatūra slimnīcā, un individuālajā līmenī mēs aizgājušajā gadā varam redzēt kritumus par 57%, ko piedzīvoja Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja “Pro Kapital Grupp” akcijas. Tāpat arī cenu kāpumus, piemēram, par 41% Lietuvas lauksaimnieka “Linas Agro Group” akcijām. Šāda parādība liecina, ka Baltijas tirgus ir kļuvis nedaudz izolētāks no ārvalstu finanšu tirgiem, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi 2008. gadā,” vērtē A. Martinovs. Viņa skatījumā, salīdzinot ar iepriekš minēto laika periodu, tirgū ir mazāk ārvalstu investoru. Taču vienlaikus vietējo investoru riska apetīte un piekļuve naudai ir būtiski palielinājusies. “Vairāk šī tendence ir vērojama Igaunijā tieši privātpersonu investoru segmentā, kur aktivitāte saglabājas liela un arvien vairāk tiek virzīta uz Viļņu un Rīgu. Jo Tallinas biržā cenas, salīdzinot ar Lietuvu un Latviju, ir augstākas. Zīmīgi, ka karadarbība Ukrainā un citi ģeopolitiskie riski lokāli šobrīd tiek ignorēti,” situāciju ieskicē finanšu tirgus eksperts.
Komentējot potenciālo tirgus virzību nākotnē, pēc A. Martinova domām, gan pasaulē, gan Baltijā palielinās varbūtība, ka pašreiz piedzīvotajā krituma fāzē akciju tirgi zemāko punktu jau ir sasnieguši. Tā kā akcijas ir lētākas, investoru apetīte ieguldījumu veikšanā varētu pieaugt. Ieguldījumu eksperts pieļauj, ka potenciālā tirgus virzība augšup Baltijas valstīs varētu būt tikpat spēcīga kā pārējā pasaulē. Tiesa, vienlaikus ieguldījumu specialists norāda uz to, ka iespējami dažādi negatīvi pavērsieni attiecībā uz ekonomisko izaugsmi. Turklāt tās atjaunošanās Baltijas valstu vidū varētu noritēt samērā nevienmērīgi, un uz kaimiņu fona Latvija var izskatīties nedaudz vājāk.
Taču, runājot konkrēti par Rīgas biržas vadošajiem emitentiem, kuri pārsvarā ir eksportētāji, A. Martinovs lielus riskus nesaredz. Runājot par tiem uzņēmumiem, kuriem varētu būt ieguldījuma potenciāls, INVL eksperts saka, ka “SAF Tehnika” un “DelfinGroup” ir tie, kas uz citu emitentu fona izskatās visnenovērtētākie. “Tam ir savi iemesli, bet tie šobrīd nav fundamentāli, bet vairāk saistīti ar investoru noskaņojumu un psiholoģiju. Baltijā pievilcīgs izskatās arī enerģētikas sektors, izņemot “Latvijas gāzi”,” spriež A. Martinovs. Tāpat pievilcīgo uzņēmumu sektoru vidū viņš min telekomunikācijas, lauksaimniecību, tajā skaitā jau minēto piena pārstrādi, kā arī finanšu sektoru. Taču pēdējais neattiecoties uz Igaunijas finanšu sektoru.
