A/s “Latvijas valsts meži” (LVM), iesaistot zinātniekus, pēta, kā lietderīgi izmantot koksnes resursus, uzņēmums aicina iedzīvotājus pārdot savus mežus “Latvijas valsts mežiem”, atgādina, ka atcelta Pokaiņu meža apmeklējuma maksa – par šīm un citām tēmām LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš intervijā “Neatkarīgajai”.
Izmantojot kopuzņēmuma “Latvijas vēja parki” nodibināšanu, vēlējāmies detalizētāk jūs iztaujāt par LVM turpmākās darbības stratēģiju, topošajiem un plānotajiem projektiem gan mežu apsaimniekošanas, gan koksnes ieguves jomā, arī par iesākto tradīciju dabas parku un citu tūrisma objektu veidošanā. Jums šis ir trešais gads LVM valdē, kas sakritis ar tiešām izaicinošu posmu - Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskie satricinājumi, kas izraisījuši energo un koksnes resursu cenu “lēcienu”, tomēr šajā laikā tapis vērienīgs projekts “Latvijas vēja parki”. Cik būtisks LVM ir šāds kopuzņēmums ar “Latvenergo”?
Mums tas nozīmē ieiešanu jaunā tirgū, tā ir mūsu redzesloka un mūsu biznesa paplašināšana. “Latvijas valsts mežiem” šī būs pirmā pieredze, un man personīgi tas bija liels izaicinājums uzņemties un vadīt no LVM puses iesaistīšanos kopuzņēmuma veidošanā. Šis ir valstiski ļoti nozīmīgs projekts - divu valsts vērtīgāko uzņēmumu sinerģija kopēju nacionālo interešu vārdā. Papildus tam vēlos piebilst, ka LVM ne tikai dibina kopuzņēmumu, bet arī strādā pie risinājumiem zemes pieejamībai vēja parku attīstībai. Citu vēja parku attīstītāju projektos gan LVM neplāno investēt, taču nodrošināsim korektu izsoļu procesu un noslēgto līgumu administrēšanu.
Varat atklāt, kam pieder ideja par šāda kopuzņēmuma veidošanu?
Te nav nekā slēpjama. “Latvenergo” kā enerģijas ražotājs ieradās pie mums ar šādu iniciatīvu. Aktualizējās jautājums, kādas ir iespējas izmantot “Latvijas valsts mežu” zemes vēja parku izveidei un kā tos nākotnē iespējams attīstīt. Mēs no savas puses pirms tam jau bijām analizējuši iespējamo vēja parku attīstīšanu uz LVM apsaimniekošanā esošās zemes. Mūsu zināšanas, mūsu pārvaldītais resurss - zeme un viņu pieredze enerģētikā - šādā sinerģijā tapa kopprojekts.
Kurā gadā pēc LVM aprēķiniem jaundibinātais uzņēmums sāks nest peļņu? Vai vispār ir šādi aprēķini?
“Latvijas vēja parku” kopējais investīciju apjoms ir plānots aptuveni 1 miljards eiro. No tiem 20% jeb aptuveni 200 000 000 eiro būs jāinvestē LVM. Jebkuram akcionāram ir interese atgūt investīcijas un gūt peļņu pēc iespējas ātrāk. Taču mums priekšā vēl ir ļoti plaša izpētes fāze, kuras laikā jāapzina, cik un kādas vēja turbīnas tiks uzstādītas. Tikai tad būs zināms precīzs investīciju apjoms, un tikai tad varēs precīzi aprēķināt biznesa atdevi un attiecīgi izrēķināt, kurā brīdī investīcijas atpelnīsies. Viennozīmīgi, mums kā “Latvijas vēja parku” akcionāriem ir interese, lai pēc iespējas ātrāk ieguldītās investīcijas dod atdevi, kas var notikt, nodrošinot elektrības ražošanu. Primārais mērķis ir uzsākt enerģijas ražošanu.
Jau tagad zināt, kurās vietās tiks būvēti vēja parki?
Nodibinātais uzņēmums šobrīd veic dažādus izpētes darbus vairākās vietās Latvijā, tostarp vēl jāveic ietekmes uz vidi (IVN) novērtējums. Tas ilgs vēl vismaz divus gadus, un tikai tad būs skaidrs precīzi, kur vēja parkus būvēs un kā tas izvietosies. Bet ir skaidrs, ka tās kopskaitā būs vairāk nekā 100 vēja turbīnas, kas tiks izvietotas dažādās vietās un kopumā aizņems līdz pat 200 hektāriem zemes. Vienlaikus LVM apzina visas vēja parkiem piemērotās teritorijas un gatavo nepieciešamo, lai tuvākajā laikā organizētu izsoles vēja parku attīstītājiem.
Cik kilometru piebraucamo ceļu nāksies izbūvēt tieši “Latvijas vēja parku” vajadzībām?
“Latvijas valsts mežiem” ceļi ir būtiska infrastruktūra ne tikai koksnes transportēšanai, bet arī ugunsdrošībai, LVM pārvalda kopā vairāk nekā 11500 kilometrus meža autoceļu. Tādēļ meža ceļu infrastruktūru mēs attīstām saskaņā ar mūsu stratēģiskajiem plāniem, ik gadu izbūvējot vairāk nekā 300 kilometrus meža ceļu un investējot līdz pat 40 miljoniem eiro. Viss, kas skar vēja parku projektus, ir pašu attīstītāju atbildība, un tās būs viņu investīcijas ceļu izbūvē. Bet viennozīmīgi, ja tiks izmantota esošā “Latvijas valsts mežu” infrastruktūra, tad attīstītājiem par to būs mums jāmaksā. Arī šobrīd LVM ir sadarbība ar uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot meža ceļus, piemēram, karjeru izstrādēs. Atbilstoši mūsu izstrādātājiem noteikumiem mēs ar uzņēmējiem vienojamies par to izmantošanu.
Par vienu no jaunākajiem attīstības virzieniem - jauno, daudzsološo kopuzņēmumu - mēs izrunājām. Bet kā sokas citos attīstības virzienos?
“Latvijas valsts meži” šobrīd ieiet jaunā attīstības posmā. Iepriekš minētais enerģētikas projekts mums ir pilnīgi jauna joma, taču analizējam jau arī citu zaļās enerģijas veidu, piemēram, saules enerģijas parku attīstīšanas iespējas. Mežsaimniecība joprojām ir un būs LVM pamatdarbība, tomēr analizējam, kā maksimāli efektīvi pārvaldīt mums uzticēto resursu - zemi, kā palielināt tās vērtību. “Latvijas valsts meži” pārvalda ievērojamas zemes platības - arī zemes dzīles ir nozīmīgs resurss, kur iegūstam dažādus derīgos izrakteņus, piemēram, kūdru, smilti, granti. Gan kūdra, gan citi zemes dzīlēs rodamie izrakteņi ir liels potenciāls nākotnes izaugsmei.
Šobrīd esam aktīvāki arī zemju iegādes procesā. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kura īpašumā ir meža zeme, taču nav zināšanu vai prasmju to apsaimniekot, ir iespēja šo zemi piedāvāt iegādāties “Latvijas valsts mežiem”. Piemēram, pērn iegādājāmies 342 hektārus, bet 2020. gadā - 563 hektārus zemes. LVM ik gadu paredz investīcijas zemes iegādei meža ieaudzēšanai 1 800 000 eiro apmērā. Nesen esam veikuši izmaiņas zemju iegādes procesā, lai zemju iegādes būtu raitākas, un 2023. gadā ceram iegādāties līdz 800 hektāriem zemes. “Latvijas valsts meži” izskata iedzīvotāju piedāvājumus un iegādājās meža zemes, tādējādi palielinot savu apsaimniekoto meža zemju portfeli. LVM uzdevums ir apsaimniekot mežu efektīvi un ilgtermiņā gūt no tā tautsaimniecībai un sabiedrībai maksimālu labumu.
Varam teikt, ka Latvijas valsts meži attīstīs kūdras ieguvi?
“Latvijas valsts meži” arī šobrīd darbojas kūdras ieguves nozarē. Mums izveidojusies laba sadarbība ar kūdras nozari, tajā skaitā ar Latvijas Kūdras asociāciju un citiem kūdras ieguvējiem, ražotājiem. Šobrīd mūsu sadarbības modelis ir nomas attiecības, taču “Latvijas valsts meži” vērtē, kā veidot šis attiecības nākotnē. Līdzīgi kā mežsaimniecībā, arī kūdras ieguvē galvenais stāsts jau ir par resursu. Jebkuram ražotājam vajadzīgs resurss savas produkcijas ražošanai. “Latvijas valsts meži” pēta, kā maksimāli efektīvāk iegūt un nodrošināt ražotājiem pieejamu un kvalitatīvu resursu, tādēļ nozīmīga ir kūdras kā resursa pārdomāta pārvaldīšana ilgtermiņā. Kūdras ieguves cikls, līdzīgi kā meža audzēšana, ir darbs vairāku desmitu gadu garumā. Pārvaldot gan mežu platības, gan kūdras ieguves laukus, mēs nedrīkstam aizmirst par Eiropas Savienības “zaļo kursu”. Tas prasīs ieviest korekcijas.
Skolās bērniem māca, ka bez kūdras Latvijas derīgie izrakteņi ir arī grants, smilts?
“Latvijas valsts meži” pārvalda vairāk nekā 100 smilts un grants karjeru, kas izvietoti visā Latvijas teritorijā, nodrošinot kvalitatīvu pieeju šīm izejvielām. Esam viens no galvenajiem smilts resursa piegādātājiem, piemēram, Ķekavas apvedceļa būvniecībai. Tās ir rūpes par resursu un tā efektīvu iegūšanu. Mums kā valsts resursu pārvaldītājam ir arī svarīgi, lai jebkurā nozarē būtu sakārtota uzņēmējdarbības vide, valstij tiktu nomaksāti visi nodokļi. Tāpat tuvākajā laikā plānojam uzsākt un veikt detalizētu LVM pārvaldāmo zemju dziļo dzīļu izpēti. Iespējams, nākotnē LVM atradīs, izpētīs un sāks iegūt kādas dziļās zemes rūdas.
“Latvijas valsts mežu” pārvaldībā koksnes ir tik, cik tās ir. Vai varam runāt par to, ka nākotnē koksnes ieguve tiks kāpināta, vai, gluži otrādi, tās ieguve tiks samazināta vai iezīmēsies citas tendences, piemēram, virzība uz iegūstamās koksnes kvalitātes kāpināšanu?
Visus šos jautājumu regulē Ministru kabineta noteikumi. Mēs ieguves apjomu nevaram nedz kāpināt, nedz samazināt. Ir jāraugās ilgtermiņā - uzņēmumam nav intereses kāpināt ieguves apjomu kāpināšanas pēc. Jebkura novirze no plānotā ieguves apjoma rada ilgtermiņa ietekmi uz resursu pieejamību. Koksne ir būtisks resurss, un kokrūpniecība ir viens no mūsu tautsaimniecības balstiem. Tādēļ šim resursam ir jābūt prognozējami pieejamam ilgtermiņā. “Latvijas valsts meži” ne vien atbildīgi plāno koksnes piegādes klientiem, bet domā par kvalitatīvu produktu ilgtermiņā - rūpējas par kvalitatīvu stādu materiālu, lai nākotnē būtu pieejama kvalitatīva koksne, kuru mūsu kokrūpniecības nozare var izmantot pievienotās vērtības radīšanai - būvēt augstvērtīgas ēkas, ražot kvalitatīvas mēbeles vai citus koksnes produktus.
No šī gada jūlija “Latvijas valsts mežu” valdē jums ir trīs jauni kolēģi. Kā veidojas sadarbība?
Pašreizējais valdes sastāvs strādā kā vienota komanda. Esam tajā darba fāzē, kurā trīs jaunieceltie valdes locekļi detalizēti iepazīstas ar visu LVM procesu darbību. Esam pilnībā gatavi kā vienota komanda nodrošināt LVM stabilitāti, risināt lielos izaicinājumus, kas gaida “Latvijas valsts mežus”, ņemot vērā situāciju pasaulē, kā arī veidot nākamo periodu stratēģiju. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies, jo LVM valdē strādā izglītoti, ar pieredzi bagāti, kompetenti, zinoši un atbildīgi profesionāļi.
Kāpēc Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BICG) atcēla LVM dalību šajā organizācijā?
Arī es vēlētos zināt atbildi uz šo jautājumu. Es kā LVM valdes loceklis, kas strādā uzņēmumā trīs gadus, neizprotu LVM dalības atcelšanas iemeslus, un LVM kolektīvs arī neizprot šādu rīcību, tādēļ LVM valde ir vairākkārt aicinājusi institūta padomi uz sarunu, lai skaidrotu viņu rīcības motīvus pret LVM. Diemžēl LVM valde ir saņēmusi vairākus atteikumus tikties, BICG atsakās skaidrot pašu lēmumus, tas nav pieņemami un saprotami. Vai tā ir laba korporatīvas pārvaldības paraugstunda? Man nav izprotama šī izvairīšanās no tiešas komunikācijas, bet vienlaikus kampaņas veidošana medijos. Tāpat man nav izprotams BICG viceprezidenta Andra Grafa “Twitter” ieraksts, citēju: “jācer vismaz uz drošības iestāžu vērtējumu, lemjot par pielaides izsniegšanu valsts noslēpumam”. Savā veidā Grafa kungs norāda drošības iestādēm par skaidru gaidāmo rezultātu - ka LVM vadībai nedrīkst būt pielaides. Vērtējot šo visu, rodas jautājums - vai tas nav saistīts ar priekšvēlēšanu periodu, apzināti publiskā telpā graujot Latvijas otra lielākā uzņēmuma, tā vadības un visas LVM komandas reputāciju? Mēs joprojām ceram uz konstruktīvu dialogu un skaidrojumu no BICG par viņu rīcību un lēmumiem, kas ir vērsti pret uzņēmumu. Vēlos norādīt, ka uzņēmuma valde un darbinieki paši sevi neievēlē amatos un nav saistīti ar LVM nominācijas komisijas darbu un procesu. Valdes nominācijas process norit ārpus LVM saskaņā ar Latvijā likumos noteikto kārtību, Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām un plašu nominācijas komisiju, tādēļ tas ir kaitnieciski sasaistīt organizācijas iekšējos procesus un darbiniekus ar ārēju, no LVM neatkarīgu un likumīgu procesu.
Savulaik SIA “Rīgas meži” paši uzsāka kokmateriālu ražošanu. Vai LVM nav šādu plānu?
Neredzu, ka šobrīd “Latvijas valsts meži” varētu iesaistīties šādos projektos. Kokrūpniecības nozare sevi ir sakārtojusi. Nozarē darbojas spēcīgi uzņēmumi, ar kuriem LVM ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Neredzu pamatu “Latvijas valsts mežiem” veidot pārstrādes rūpnīcu, lai konkurētu ar mūsu kokrūpniekiem. Taču vienlaikus mēs raugāmies uz citiem koksnes izmantošanas veidiem. Piemēram, uz koksnes ķīmisko pārstrādi, iesaistot zinātniekus. Būtiski ir meklēt un pētīt veidus, kā izmantot to koksnes daļu, kurai nav liels pieprasījums. Šobrīd pasaules valstu ekonomikas atlabst pēc Covid-19 pandēmijas, t.sk. ASV, Eiropas, Āzijas tirgi, tāpat ir pietiekami augsta būvniecības aktivitāte, kā arī procesu enerģētikas sektorā dēļ pēc koksnes ir liels pieprasījums.
Kā karš ietekmē koksnes cenu un koksnes noieta tirgus? Kā karš ietekmē jūsu uzņēmumu?
Cenu vienmēr ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma svārstības. Karš mūs visus ir ietekmējis. Redzam, kāda ir inflācija, kāpušas bāzes cenas enerģijai. Enerģija ir pamats jebkura uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Enerģijas cenas aug, līdz ar tām aug arī izdevumi. Pēdējie divi gadi nozarē ir bijuši pilni izaicinājumiem un vairākiem satricinājumiem - sākot ar mizgraužu postījumiem Rietumu un Centrāleiropā pirms pāris gadiem, kā ietekmē būtiski palielinājās mizgraužu bojātās koksnes pieejamība par zemām cenām un samazinājās iekšzemes pieprasījums pēc zemākas vērtības koksnes. Beidzot ar rekordaugstām cenām un izcilu noietu zāģmateriāliem un saplāksnim šī gada pirmajā pusgadā. Mēs, LVM, rēķināmies un gaidām, ka pieprasījums mazināsies un tā ietekmē arī koksnes produktu cenas nedaudz samazināsies salīdzinājumā ar gada pirmo pusi, tomēr kopumā aizvien būs pietiekami augstas, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem.
Iepriekš minējāt zinātnes iesaisti uzņēmuma darbībā. Vai varat minēt konkrētu piemēru?
Viens no piemēriem - sadarbībā ar Meža un koksnes pētniecības un attīstības institūtu un RTU veicām pētījumu par smagās tehnikas ietekmi uz ceļiem. Pētījām, kā samazināt meža ceļu bojājumus, izmantojot kokvedēju automobiļu riepu spiediena automātisko kontroles sistēmu. Rezultātā iestrādājām nosacījumus kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu iepirkumos, lai izvēlētos meža ceļiem saudzīgāku pakalpojuma sniedzēju. Ar zinātniekiem mums ir noteikti jāsadarbojas - tas ir nākotnes attīstības ceļš jebkuram uzņēmumam. Tā ir arī valstiska pieeja. Ieguldījumi zinātnē nenesīs tūlītēju atdevi. Pētniecības gaitā parasti izkristalizējas dažādas vērtīgas idejas un atziņas. Citkārt pētniecība parāda, ka izvēlētais virziens nav tas pareizākais, tad nav jākautrējas atzīt - mūsu izvēlētais virziens ir kļūdains. Tā uzņēmuma vadība var pieņemt pareizos lēmumus.
Ar kurām pētniecības iestādēm sadarbojaties?
Ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Universitāti un arī citām universitātēm, ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu (MeKA).
Ja jau nodibināts pirmais kopuzņēmums ar Latvijas valstij piederošu uzņēmumu, kas traucē dibināt nākamo, piemēram, komercbanku, kura būtu paredzēta nacionālā biznesa attīstīšanai, tā kreditēšanai?
Banku sektorā valsts kapitālsabiedrībām nevajadzētu ieiet. Ja valsts veido banku, tad tai arī jābūt banku sistēmā veidotai. Mums, “Latvijas valsts mežiem”, nav pieredzes un zināšanu veidot banku. Mums ir pieredze un zināšanas, kā rūpēties par zemes resursiem, par ražošanas procesiem, transportu, loģistiku. Banku sistēma tomēr ir kaut kas cits. Neredzu, ka “Latvijas valsts meži” šobrīd varētu veidot banku.
Pieminējāt pētījumus par mazvērtīgākas koksnes izmantošanu. Varat precizēt?
Mēs nemitīgi vērtējam, kā koksni varētu maksimāli lietderīgi izmantot, kā no tās iegūt iespējami augstāko pievienoto vērtību. Koksni var pārstrādāt dažādi. Kopā ar zinātniskajiem institūtiem meklējam risinājumus - kādu produkciju vēl varētu iegūt no koksnes. Mūs interesē arī citi no koksnes iegūstami materiāli, kurus var izmantot, piemēram, papīra vai kartona, tekstilšķiedru ražošanai.
Bet ne jau maļot baļķus jūs plānojat iegūt koksnes šķiedru?
Nē. Protams, ka šķiedra tiek iegūta no mazāk vērtīgas koksnes. Mēs pētām, kā izmantot to koksnes daļu, pēc kuras ir mazāks pieprasījums. Pagaidām notiek tikai izpēte. Tas vēl nav projekts, kuru var likt galdā apspriešanai. Šobrīd visa mazāk vērtīgā koksne aiziet enerģētikas sektoram, šķeldas un granulu ražošanai.
LVM līdz šim bijusi liberāla pieeja ļaut Ziemassvētkos tautai nocirst vienu eglīti, kā arī vākt zarus un koksni malkai no cirsmām. Politiķi sola bargu, aukstu ziemu. Pieļauju, ka šajā sezonā malkas vākšana uzņems apgriezienus. Kas malkas vācējiem jāievēro, veicot vākšanas darbības?
Būtiski pieminēt, ka LVM šajā sezonā palielinājis šķeldas sagatavošanas apmērus par 150 tūkst. ber. m3, savukārt par malku mums ir noteikta kārtība, lai šāda iespēja pastāvētu joprojām. Ja interesents šai kārtībai seko un sazinās ar attiecīgām mūsu mājaslapā norādītām kontaktpersonām, tad ir šāda iespēja. Interese par to ir ļoti liela, taču šādu iespēju paliek aizvien mazāk un mazāk. Visiem mūsu cirsmu izstrādes atlikumu nepietiks.
Kā sokas ar dabas parku un tūrisma infrastruktūras attīstību?
Mēs pastāvīgi izvērtējam, kas notiek ar šo infrastruktūru. Atjaunojam esošās meža takas, veidojam jaunas. Labs piemērs ir Pokaiņu mežs, kur ar 1. augustu atcēlām ieejas maksu, tagad šis mežs ir brīvi pieejams ikvienam. Pētām iespējas, kā paplašināt un attīstīt “Latvijas valsts mežu” dabas parku Tērvetē. “Latvijas valsts mežu” teritorijas ir atvērtas un pieejamas ikvienam. Taču, ja nu tomēr gadās pamanīt sētu apkārt kādam meža masīvam, tad tas nozīmē, ka konkrēto jaunaudzi mēs sargājam no dzīvnieku postījumiem.
Vai mežos izvietojat slēptās videokameras, lai cīnītos ar meža piemēslotājiem?
Mēs cenšamies izķert šos meža piemēslotājus. Lielākoties mums tas izdodas. Jā, mums mežos ir izvietotas slēptās videokameras. Diemžēl joprojām uzrodas cilvēki, kuri uzskata, ka dabā var izmest atkritumus. Jebkuram normālam cilvēkam to ir grūti aptvert, bet tik tiešām - tādi vēl ir. Lai šī mežu piemēslošanas parādība nākotnē izzustu pilnībā, lielu uzmanību pievēršam jaunatnes izglītošanai. Jo gudrāka būs sabiedrība, jo retāk redzēsim piemēslotus mežus.
