Krievijas ogles caur Latvijas ostām jāizdabū triecientempā līdz 10. augustam, kad Eiropas Savienībā stāsies spēkā aizliegums “tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot ogles un citus cietos fosilos kurināmos, ja to izcelsme ir Krievijā vai ja tie tiek eksportēti no Krievijas,” kā arī “saistībā ar 1. punktā minēto aizliegumu tieši vai netieši sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām precēm un tehnoloģijām un minēto preču un tehnoloģiju nodrošināšanu, ražošanu, apkopi un izmantošanu.”
Aizlieguma izpildes tuvošanās nodrošina ekonomiskās aktivitātes uzrāvienu, no kura daudziem labums. Krievijas valdībai tas ļauj uzrādīt energoresursu eksporta rekordieņēmumus un valsts budžeta proficītu 2022. gada pirmajā pusē. Rietumeiropā netrūkst interesentu nopirkt Krievijas ogles pēc iespējas lielākā krājumā, lai ziemas aukstumā pārdotu tās varbūt divas, bet varbūt desmit reizes dārgāk. Latvijas ostas var atskaitīties par ļoti strauju pieaugumu pārkrauto kravu tonnām, kas izriet no ogļu daudzuma pieauguma.
Pirms gada ogļu kravu apjoms Latvijas ostās bija pietuvojies nullei, kas uzņēmējiem nozīmēja mīnusus, jo nesedza ieguldījumus tādā piestātņu aprīkojumā, kas paredzēts miljoniem tonnu ogļu pārkraušanai. Īstenībā pagājušā gada pirmajā pusē Latvijas ostās tika pārkrauti tikai 215 tūkstoši (0,2 miljoni) tonnu ogļu. Šā gada pirmās puses rādītājs ir jau 4,44 miljoni tonnu jeb gandrīz 21 reizi vairāk. Vēl jo straujāku pieaugumu uzrāda ne kopējais, bet tieši Kazahstānas ogļu daudzuma pieaugums no 34 tūkstošiem līdz 2,46 miljoniem tonnu, kas atbilst pieaugumam par 72 reizēm. Kā redzams, Kazahstānas ogļu kopējais svars jau pārsniedzis Krievijas ogļu svaru, bet Krievijas ogļu piegāžu atjaunošanās arī pelna ievērību gan ar savu apjomu, gan ar faktu, ka Krievijai vajadzīgi Latvijas ostu pakalpojumi par spīti ieguldījumiem Krievijas ostu izbūvē Baltijas jūras ziemeļaustrumu krastos.
Protams, kopējās ogļu plūsmas atdzīvošanās negarantē, ka tā sadalās vienmērīgi starp visiem komersantiem, kas Latvijas ostās attīstījuši ogļu pārkraušanas biznesu.
Krievijas ogļu atgriešanās Latvijas nostās ir paradoksālas sekas Krievijas sāktajam karam Ukrainā, kura dēļ pret Krieviju tiek noteiktas aizvien jaunas ekonomiskās sankcijas. To vēsture stiepjas kopš 2014. gada, kad Krievija Ukrainai uzbruka sekmīgi un par to tika sodīta simboliski. Jā, bija sankcijas - pat sankciju paketes ar aizvien lielākiem kārtas numuriem, bet bez reālas ietekmes uz Krieviju. Situācija radikāli mainījās tikai pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija veica jaunu un šajā reizē daudz nesekmīgāku uzbrukumu Ukrainai. Tiklīdz kļuva skaidrs, ka Krievijas zibenskara plāns izgāzies, tā pasaules sabiedrība sarosījās sodīt agresoru pa īstam. Vēršanās pret Krievijas energoresursu eksportu pirms 24. februāra šķita kaut kas pilnīgi neiespējams.
Ogles kļuva par pirmo upuri starp Krievijas energoresursiem. 8. aprīlī aģentūra LETA informēja par jau piekto pret Krieviju vērsto ES sankciju paketi, kas pirmajā acu uzmetienā līdzinājās iepriekšējām paketēm. LETA to pasniedza zem virsraksta “ES nosaka sankcijas 217 fiziskām personām, tai skaitā Putina meitām”.Tālāk par Putina meitām stāstīts gari un plaši, cik nu tas vispār bija iespējams kopā ar atrunu, ka “ziņas par Putina meitu dzīvi ir Kremļa rūpīgi glabāts noslēpums”, bet tajā paša sankciju paketē iekļautie pasākumi enerģētikas nozarē prezentēti ļoti konspektīvi: “Līdzās sankcijām fiziskajām personām ES arī apstiprinājusi ogļu importa embargo. Tās ir pirmās sankcijas, kas Putina sāktā kara dēļ vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas industriju un atbilstoši aplēsēm ir vērta četrus miljardus eiro gadā, norādījusi ES prezidentūra. ES jau sākusi strādāt pie papildu sankcijām, arī attiecībā uz naftas importu.”
ES piektā sankciju pakete laika ziņā sakrita ar Krievijas militāro neveiksmi uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Tātad Krievija tika sodīta par neveiksmīgu karošanu. Pēc daudz cēlākas versijas, Krievija tika sodīta par kara noziegumiem, kuru pierādījumi atklājās Krievijas uz laiciņu okupētajās teritorijās, par kuru simbolu kļuvusi Kijivas piepilsēta Buča.
Pēc piektās sankciju paketes sekoja sestā pakete, kas datēta ar 3. jūniju. Tajā ogļu vietā nolikta Krievijas nafta un tās produkti. Aprīļa lēmumam par Krievijas ogļu importa apturēšanu spēkā stāšanās laiks tika noteikts augustā, bet naftas imports tikšot apturēts nākamā gada sākumā.
Pašlaik notiek stīvēšanās ap Krievijas dabasgāzi par to, kurš kuram uzliks gāzes sankcijas. Krievija demonstratīvi groza gāzes krānus - pārtrauc un atjauno gāzes piegādes Rietumeiropai pa dažādiem gāzes vadiem, jebkurā gadījumā izmantojot mazāko daļu no to tehniskās jaudas. “Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu,” pirms dažām dienām norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, rezumējot ES dalībvalstu apspriedi, kuras rezultāts bija valstu solījumi samazināt dabasgāzes patēriņu par 15%.
Gan iedzīvotājus, gan arī rūpniecību ziemā interesē siltums neatkarīgi no energonesēja, ar kādu tas atgādāts līdz siltuma ražotājiem. Problēmas ar Krievijas naftas un dabasgāzes piegādēm vēl jo vairāk stimulējušas pirkt no Krievijas ogles, kuras uzglabāt daudz ērtāk nekā naftu un gāzi. Cita lieta ir oglēm piedēvēto ekoloģisko problēmu radīšana, kuras dēļ ES ar Vāciju priekšgalā demonstratīvi atteicās no oglēm. Tagad vismaz uz brītiņu nākamās ziemas garumā politika mainījusi kursu pa 180 grādiem.
Tas, ka ogles salīdzinoši vieglāk un lētāk pārvadāt, pārkraut un uzglabāt, pavērusi negaidītas iespējas Rīgas brīvostai. Šonedēļ nodomu protokola līmenī tika noslēgta vienošanās starp Rīgas un Gdiņas ostām par pieciem miljoniem tonnu akmeņogļu, kuras Rīga pieņems Gdiņas vietā. Proti, uz savulaik ar Latvijas mērogam milzīgu vērienu uzbūvēto ogļu ostu Krievu salā ogles tikšot savestas no visas pasaules ar tālbraucējkuģiem, kādus Gdiņa nespēj apkalpot tik lielā skaitā, kāds tagad vajadzīgs. Tāpēc ogles Rīgā pārkraušot no lieliem kuģiem mazākos kuģos un vedīšot uz Gdiņu vai kur citur.
Ar papildu pieciem miljoniem tonnu ogļu šogad vajadzētu pietikt, lai ne tikai Rīga, bet visa Latvija noturētu tranzītkravu pieaugumu par spīti 10. augusta biedam, kas sinhronizēts starp ES un Lielbritāniju. Šobrīd Latvijas valsts iestādes nespēj paskaidrot, ar ko īsti 9. augusts Krievijas ogļu pārkraušanā Latvijas ostās atšķirsies no 11. augusta. Vai 10. augusts iestāsies plkst. 00.00 naktī uz 10. augustu, vai plkst. 24.00 naktī uz 11. augustu; pēc vietējā vai varbūt pēc nulles meridiāna saimnieces Griničas laika? Vai tajā brīdī būs jāpabeidz kuģa iekraušana Latvijas krastā, vai izkraušana Vācijā, Lielbritānijā u.tml.? Vai varbūt 10. augustā būs pēdējais brīdis reģistrēt darījumu ar Krievijas oglēm, kuras pārvadāt pa ES teritoriju drīkstēs vēl pēc gada? Vai Latvijas ostās tiešām aizliegts kraut Krievijas ogles sūtīšanai uz Indiju, kas nekādas sankcijas Krievijai noteikusi nav?
Satiksmes ministrija šīs nedēļas garumā mēģināja izlocīties no atbildēm vispirms ar izvilkumiem no ES regulas par sankcijām, no kuras nevar saprast, kā tieši šīs sankcijas jāpilda un pēc tam ar brīnīšanos, kāpēc ministrijai vispār kaut kas tiek jautāts, jo “visi uzņēmēji, kas strādā ar attiecīga riska kravām, ir labi informēti, kā jārīkojas”. Interesanti gan, kas viņus informējis, ja Satiksmes ministrija ne uz vienu jautājumu atbildēt nespēj.
