Radīts pirmais latviešu literatūras virtuālais asistents – Cibiņš

© Publicitātes foto

Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents. Kopā ar Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli.

Šāda veida palīgs izglītības mērķiem latviešu valodā radīts pirmo reizi. Virtuālais Cibiņš palīdz iepazīt stāstu “Kauja pie Knipskas”, tajā attēloto vidi un laikmetu vēsturiskā un sociālā kontekstā. Tas spēj atbildēt uz jautājumiem un virzīt sarunu vēlamajā - literārā darba izpētes virzienā, rosina domāt plašāk par morāles un ētikas jautājumiem. Padomju laikos stāstā uzsvērtās sociālās atšķirības ir kā fons, lai runātu par līdzjūtību, godu un kaunu, par nesaprastā un trauslā varoņa alkām pēc citādas dzīves, arī par reliģiskiem jautājumiem.

“Kauns ir zagt, bet ne palīga meklēt!” Cibiņam saka skolotājs - vai nav aktuāli? Prast un spēt meklēt un pieņemt palīdzību, ja nepieciešams. Un būt redzīgam un sniegt palīdzību tam, kuram tā vajadzīga, bet kauns lūgt. Empātija, mobings, iekļaujoša vide. Pasaules uzskatu un vērtību atšķirības. Jā, arī sociālie stereotipi un materiālā stāvokļa atšķirības. Nav aktuāli? Skolēni saka, ka esot, turklāt lieliski formulē, kas ir un kas nav mainījies kopš Cibiņa laikiem.

Ekrānuzņēmums no letonika.lv

Idejas līdzautore, virtuālā Cibiņa skolotāja Ieva Āne-Miķelsone: “E. Dārziņa mūzikas vidusskolas skolēni, apgūstot stāstu “Kauja pie Knipskas”, mani absolūti pārliecināja, ka daiļdarbs ir aktuāls un mūsdienu jauniešiem interesants. Viņi man palīdzēja saprast, par ko jaunietis varētu vēlēties ar Cibiņu runāt, kādos virzienos mums šajā sarunā doties. Esmu pārliecinājusies - ja skolēniem palīdz un parāda, viņus aizrauj klasiskā literatūra, viņi spēj novērtēt tās bagātību un aktualitāti, piedāvā negaidītas interpretācijas.”

Cibiņš virtuālā veidolā ir iekļauts zinību resursa “letonika.lv” izstrādātajā digitālajā mācību līdzeklī “Literatūra 7.-9. klasei”.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.