Digitālās prasmes vairs nav nepieciešamas tikai noteiktām nozarēm. Tās ir ienākušas ikdienas dzīvē kā obligāts priekšnosacījums, lai atrastu darbu, veidotu karjeru. Pētījumi liecina, ka arī pacienti priekšroku dod tādām medicīnas iestādēm, kuru rīcībā ir modernas iekārtas un speciālisti, kuri tās prot izmantot.
Nedaudz vairāk nekā puse jeb 51,8% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi maksāt vairāk, bet vēl 13,9% pilnībā ir gatavi piemaksāt par mediķu, kuri izmanto jaunākās tehnoloģijas, pakalpojumiem. 9,7% iedzīvotāju esot pat mainījuši ārstu, jo profesionālo pienākumu veikšanai tika izmantota novecojusi medicīniskā aparatūra, secināts starptautiskās informācijas tehnoloģiju (IT) līzinga kompānijas “Grenke” aptaujā. Aptaujā 65% respondentu arī norādījuši, ka viņiem ir svarīgi, vai ārsts darbā izmanto jaunākās medicīnas tehnoloģijas. Trešdaļa jeb 32,8% Latvijas iedzīvotāju ārstu izvēlas pēc pieraksta pieejamības, bet 15,2% pirmām kārtām izvērtē pakalpojuma izmaksas. 15,6% izvērtē medicīnas iestādes, kurā strādā atbilstošs speciālists, reputāciju, bet 13,7% paļaujas uz draugu un paziņu ieteikumiem.
Uzsākot darba attiecības, digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir prasītas 67,5% Latvijas, 60,6% Igaunijas un 58,9% Lietuvas iedzīvotāju, noskaidrots Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu uzņēmumu “SolidData” veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Saskaņā ar apkopotajiem pētījuma datiem, 44,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka digitālās prasmes palīdz būt produktīvākam. Šādam viedoklim piekrīt 38,3% Lietuvā un 37,7% Igaunijā aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Turklāt Baltijas valstu iedzīvotāji atzīst, ka digitālās prasmes uzlabo darbinieka produktivitāti (44,1% Latvijā, 38,3% Lietuvā un 37,7% Igaunijā), līdz ar to darba devēji šādus darbiniekus vērtē augstāk (31,3% Lietuvā, 30% Latvijā un 28,1% Igaunijā), kā arī šāda veida prasmes palīdz virzīties pa karjeras kāpnēm (22,7% Igaunijā, 22,6% Lietuvā un 17,3% Latvijā).
“Atbilstoši digitālie risinājumi un inovācijas ir ieguvušas īpašu nozīmi gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ikdienā. Uzņēmumu digitalizācijai un digitālo prasmju uzlabošanai Ekonomikas ministrija ir paredzējusi ieguldīt 140 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Mums ir jāiegulda liels darbs, lai digitālā ziņā noķertu mūsu kaimiņus un citas Eiropas Savienības valstis, tajā skaitā īpaša nozīme būs tieši darbinieku kvalifikācijai, īpaši mazo un vidējo uzņēmēju segmentā,” digitalizācijas prasmju nozīmi uzsver arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Vismaz puse no Pasaules ekonomikas foruma pērn definētajām TOP10 prasmēm, kas būs pieprasītas 2025. gadā, ir cieši saistītas ar tehnoloģijām. Tās ir tehnoloģiju izmantošana un monitorings, dizains un programmēšana, analītiskā domāšana un inovācijas, kā arī spēja risināt sarežģītus uzdevumus. Lai paaugstinātu savu profesionālo kvalifikāciju, digitālās prasmes labprāt pilnveidotu 31,8% Latvijas, 28,4% Lietuvas un 25% Igaunijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Par IT speciālistu un kapacitātes trūkumu runā jau gadiem. Tagad, kad pandēmijas laikā daudziem uzņēmumiem un valsts iestādēm ir nācies pāriet uz attālinātu darbu un pakalpojumu sniegšanu, šī problēma iezīmējas vēl asāk.
Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme prognozē, ka darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad būs daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē nekā būvniecībā. Šādu viedokli viņa pagājušajā nedēļā pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Ieva Jaunzeme norādīja - iepirkumi IT jomā liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma esot strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ. I. Jaunzeme arī prognozē būtisku cenu lēcienu pakalpojumos, kas ir saistīti ar IT jomu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistus nodarbināja 20% uzņēmumu Latvijā. Pēdējos gados aptuveni pusei uzņēmumu bija grūtības atrast šādus speciālistus. 2014. gadā ar šādām grūtībām saskārās 61%, 2019. gadā - 48% uzņēmumu.
