Preču trūkums un pircēju agresivitāte. Tirgotāji brīdina par sekām, ieviešot Latvijā līdzīgus ierobežojumus kā Lietuvā

© Romāns Kokšarovs/F64

No pagājušās nedēļas Lietuvā ieviestie ierobežojumi, kas liedz brīvu pieeju pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem iedzīvotājiem bez sertifikātiem, to skaitā pieļaujot iepirkšanos tikai pavisam nelielos primārās nepieciešamības preču veikalos ar ieeju no āra un tirdzniecības platību līdz 1500 kvadrātmetriem, radījuši neapmierinātību, preču iztrūkumu un konfliktus ar policijas iesaisti.

"Šāda veida ierobežojumu ieviešana Latvijā radītu būtisku liela skaita nevakcinētu iedzīvotāju pulcēšanos pie mazāka formāta veikaliem, kā arī preču iztrūkumu, tādā veidā ierobežojot pieeju pirmās nepieciešamības precēm lielai daļai sabiedrības. Īpaši smagi šāds regulējums var skart tieši sabiedrības neaizsargātāko daļu, tostarp seniorus, kuriem pārvietošanās iespējas ir ierobežotas. Ierobežojot pieeju pārtikai un medikamentiem lielākos veikalos, seniori var tik apdraudēti vēl vairāk - iestājoties arvien vēsākam laikam un stāvot rindās ārpus veikala ar lielu skaitu nevakcinētu cilvēku, tiek radīti papildus veselības riski arī vakcinētiem senioriem, tādējādi vēl vairāk noslogojot veselības sistēmu, "Neatkarīgajai uzsver "Maxima Latvija" komunikācijass vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Attiecīgi ‘’Maxima Latvija’’ ieskatā vismaz pirmās nepieciešamības precēm (pārtika un medikamenti) un pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no veikala izmēra.

Tas ir jo īpaši būtiski tādēļ, ka, kamēr Lietuvā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau vairāk nekā 70 %** iedzīvotāju vecumā virs 12 gadiem, Latvijā šis skaitlis sasniedz 47%. Piemēram, Latgales reģionā augusta beigās tas atsevišķos novados nesasniedza pat 30%. "Tas kopā ar augstajām testu cenām un to ierobežoto pieejamību Latvijas gadījumā nozīmētu, ka Lietuvas ierobežojumu modelis atsevišķos reģionos būtiski ierobežotu pieeju pirmās nepieciešamības precēm teju 70% iedzīvotāju. Tas var izsaukt milzu neapmierinātību no lielas daļas Latvijas iedzīvotāju, tostarp agresiju, apdraudot pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbiniekus, " uzskata Liene Dupate-Ugule.

Tai pat laikā ir būtiski, ka Lietuvas gadījumā par konkrētajiem ierobežojumiem sabiedrība tika informēta divus mēnešus pirms to ieviešanas, ļaujot laikus vakcinēties un sagatavoties nepieciešamo ierobežojumu ieviešanai.

Jāņem arī vērā, ka Latvijā šādi ierobežojumi īpaši smagi skartu reģionālos tirdzniecības centrus un mazos uzņēmumus ārpus Rīgas, kuri atrodas šajās tirdzniecības vietās, lēš "Maxima Latvija". Reģionos pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu blīvums ir daudzkārt mazāks un iedzīvotājiem iespēja saņemt pirmās nepieciešamības pakalpojumus un preces ir ierobežotas. Iepirkšanās bieži vien tiek veikta lielāka formāta veikalos jeb mazajos tirdzniecības centros, kur papildus pārtikai pieejami arī citi ikdienā svarīgi pakalpojumi - aptiekas, optikas, medicīnas, zoo preču veikali, kā arī bankas, frizieri un citi pakalpojumi.

Ekonomika

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes aprēķinus par Latvijas makroekonomiskajiem radītājiem tuvākajos gados papildināja Ojārs Kehris - M. Kazāka nominālais priekšnieks “Ekonomistu apvienībā 2010".

Svarīgākais