Latvijā šobrīd ir pieci uzņēmumi, kuru pamatkapitālos ir reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas. Afganistānā nav neviens Latvijas kontrolēts uzņēmums.
Afganistāna ir Latvijas 112. nozīmīgākais eksporta un 151. nozīmīgākais importa preču tirdzniecības partneris. Latvijas preču tirdzniecības bilance ar Afganistānu bija pozitīva: Latvija uz Afganistānu 2020. gadā eksportējusi preces 1,3 miljonu eiro vērtībā, bet Afganistānas eksports uz Latviju bija 122 tūkstošu eiro apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvija uz Afganistānu pārdošanai ved dzīvniekus, lopkopības produkciju mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas, bet no Afganistānas importē augu valsts produkciju. Pagājušā gada beigās lidosta “Rīga” informēja, ka aviācijas kravu pārvadājumu apmēru Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.
Afganistānas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veido vien nepilnus 8 tūkstošus eiro, liecina “Lursoft” dati. Pēdējos gados iepriekš ieguldītās summas biežāk no pamatkapitāliem tiek izņemtas nekā veikti jauni ieguldījumi. Tā, piemēram, šogad vien jau likvidēti trīs uzņēmumi, kuros iepriekš bija reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas - SIA “Zia Import and export”, SIA “New Generation Market” un SIA “Mumtaz Construction Latvia”.
2016. gadā dibinātais SIA “Mumtaz Construction Latvia” līdz šim nebija iesniedzis nevienu gada pārskatu, kā arī kopš dibināšanas brīža nebija pilnībā apmaksājis savu pamatkapitālu. SIA “New Generation Market” nodarbojies ar datorprogrammēšanu, pērn apgrozot 168,37 tūkstošus eiro, savukārt SIA “Zia Import and export” darbība bijusi saistīta ar vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais iesniegtais pārskats bijis par 2016. gadu, kad tas apgrozījis 14,6 tūkstošus eiro.
“Lursoft” pētījuma dati atklāj, ka šobrīd ieguldījumi no Afganistānas reģistrēti piecu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, taču trim no tiem šobrīd jau ir apturēta saimnieciskā darbība un reģistrēta darbības izbeigšana, kas nozīmē, ka jau pavisam drīz afgāņu ieguldījuma apjoms varētu sarukt vēl vairāk.
Viens no afgāņu kapitāla uzņēmumiem, kuriem šobrīd nav reģistrēts neviens apgrūtinājums, ir 2019. gadā dibinātais ēdināšanas sektorā strādājošais SIA “Nurjan restorāns”. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka pērn uzņēmums apgrozījis 22,85 tūkstošus eiro un nopelnījis 3,78 tūkstošus eiro. Uzņēmumam, kā liecina “Lursoft” uzziņas informācija, šobrīd reģistrēta viena struktūrvienība - “Hot Kebabs” Krišjāņa Barona ielā 17, Rīgā. Otrs uzņēmums ir SIA “Baltic Asian Scandic”, kas arī dibināts 2019. gadā. Diemžēl līdz šim uzņēmums nav sniedzis ziņas par savu darbības nozari, kā arī nav iesniedzis pirmo gada pārskatu.
“Lursoft” uzturētajā Sankciju katalogā, kurā iekļauti Latvijas, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes, kā arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstos esošie objekti, atrodamas 611 personas no Afganistānas, no tām 525 personām piemērotais sankciju statuss ir aktīvs arī šobrīd. 130 personas no Afganistānas ir iekļautas sankciju programmā “Taliban”, savukārt kopskaitā šajā programmā šobrīd reģistrētas 135 personas.
Papildus minētajām personām, sankcijas reģistrētas arī pret 66 Afganistānas organizācijām, tostarp, dažādām bankām un uzņēmumiem, kuru filiāles reģistrētas ne tikai Afganistānā, bet arī citviet, tāpēc “Lursoft” atgādina, ka klientu izpētes procesam jābūt vispusīgam, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un sodiem, kas pretējā gadījumā var tikt piemēroti no uzraugošo iestāžu puses.
