Latvija iekļuvusi starp pirmajām 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām ES apstiprinājusi tiesības uz daļu no pustriljonu eiro vērtā Atveseļošanas fonda.
Eiropas Centrālā banka emitējusi un ES pārvaldes iestādes nepilnu divu gadu laikā sadalījušas jau pāris triljonus (triljons ir 1000 miljardi) eiro ar pamatojumu, ka jākompensē zaudējumi, ko valstīm un to iedzīvotājiem nodarījis Covid-19. Tagad dienas kārtībā Eiropas Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) naudas dalīšana.
Fonds izveidots no ES aizņēmuma, kas nav sadalīts uz ES dalībvalstīm un tāpēc vismaz grāmatvediski nepalielina Latvijas vai jebkuras citas ES dalībvalsts parādu. Par naudas atdošanas termiņu noteikts 2058. gads, līdz kuram ļoti daudzi tagadējie eiropieši nenodzīvos šā vārda burtiskajā nozīmē. Līdz ar to par naudas atdošanu galva šobrīd nav jālauza. Tomēr tas nenozīmē, ka nauda tiek dota tāpat vien. Naudas došana ir sasaistīta ar tik stingrām prasībām, ka Latvijai, ja tai vispār būtu izvēle naudu ņemt vai neņemt, būtu pamats padomāt. vai uz tādi prasību izpildi ielaisties. Šīs prasības latviešu valodā formulēja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uzrunā Latvijai pēc Latvijas valdības iesniegtā Atveseļošanas plāna galīgās apstiprināšanas visās ES instancēs:
- Ir divi būtiski svarīgi jautājumi. Pirmais - turpināt vakcinācijas kampaņas, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret jauniem vīrusa viļņiem, No otras puses, jāturpina atbalstīt ekonomika tik ilgi, cik tas nepieciešams. ES līmenī mēs jau domājam par to, kā strādāt pie ekonomikas atjaunošanas, mobilizējot šim mērķim ievērojamus finanšu līdzekļus. Uzstādījums ir ne tikai atjaunot ekonomikas izaugsmi, bet strādāt pie ekonomikas modeļa maiņas, t.i., strādāt uz zaļo un digitālo transformāciju. Šajā kontekstā būs nepieciešamas gan strukturālas reformas, gan apjomīgas investīcijas. Šo reformu un investīciju mērķis ir panākt vienlaikus ar zaļās un digitālās transformācijas procesu arī ekonomikas konkurētspēju, piemēram, uzņemoties līderību zaļo un digitālo tehnoloģiju attīstībā un ieviešanā, gan arī pielāgot 21. gadsimta izaicinājumiem atbilstošu sociālās tirgus ekonomikas modeli. Vienlaikus ar šiem zaļās un un digitālās transformācijas un ekonomikas konkurētspējas aspektiem ir svarīgi nodrošināt arī to, lai ekonomikas atjaunošana būtu iekļaujoša, tātad nodrošinot visu, visas sabiedrības labklājību. Līdz ar to šeit ir runa par investīcijām cilvēkkapitālā, kā arī atbalsts tādām jomām kā izglītība, veselības aizsardzība un arī sociālā joma.
Kā šeit redzams, Eirpopas Savienība V. Dombrovska personā prasa mainīt ekonomisko modeli un par šīs darbošanās gala mērķi pasludina “visu, visas sabiedrības labklājību”. Interesenti var pārliecināties, ka V. Dombrovska teiktais šeit uzrakstīts vārds vārdā tā, kā viņš tiešām teica, jo viņa uzrunu eksponē Finanšu ministrijas mājaslapa. Daudziem Latvijas Republikas tagadējiem iedzīvotājiem šāds mērķis var atsaukt atmiņā skolā mācīto komunisma definīciju, ka tad “visi sabiedriskā bagātības avoti plūdīs varenā straumē”. Līdz komunismam padomju iekārta netika, bet sociālismā nevienam netika ļauts apšaubīt to, ka “visas sabiedrības labklājība” jau pastāv. Arī šajā gadījumā lojalitāte pret Atveseļošanas plānu izstrādājušo Latvijas valdību nav savienojama ar jautājumu, vai tiešām labklājība Latvijā sasniedzama par 1,8 miljardiem eiro un - galvenais - vai sasniedzama ar tiem pasākumiem, kādos V. Dombrovska izvirzītos uzdevumus atrisināt apņēmās Latvijas ministri.
Piemēram, apņēmās palielināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas apjomu un īpatsvaru, kas nozīmē neko citu, kā vien Latvijas iedzīvotāju izdevumu palielināšanu sadaļā, kas tagad saucas par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Protams, šādus maksājumus iespējams nosaukt jebkādos citos vārdos, bet tas nekādi negrozīs faktu, ka izdevumi Latvijas iedzīvotājiem augs un dzīves līmenis - pazemināsies.
Tāpat nav iespējams noticēt uzlabojumiem Latvijas izglītības sistēmā tāpēc, ka Latvijas skolām tikšot uzdāvināti 26 tūkstoši viedierīču par kopā 15 miljoniem eiro. Neiestāsies medusmēnesis iedzīvotāju un pašvaldību attiecībās tāpēc vien, ka Latvijas pašvaldību vadītāji braukāšot ar ektromobiļiem par 10 miljoniem eiro. Saausīties lika 30,7 miljonu eiro piešķiršana 20 reģionālas nozīmes pamatskolu izremontēšanai. Var iedomāties, ka tas ir visai valstij par pietiekamu plānotais pamatskolu skaits, ja dzimstība Latvijā turpinās samazināties tādā tempā, kādu Krišjāņa Kariņa valdība tagad ir nokārtojusi.
Liela daļa jaunā fonda naudas tiek novirzīta pa vecum veco būvdarbu ceļu. Tagad, protams, būvdarbi nesaucas celtniecība vai remonts, bet “energoefektivitātes paaugstināšana”. Tomēr neatkarīgi no vārdu maiņām būvdarbi ir būvdarbi un to apjoma pieaugums uz ES finansējuma rēķina mēdz palielināt būvdarbu izmaksas.
Vai cenu kāpums vēl jo spēcīgāk neizpaudīsies tagad, kad sakrīt iepriekšējo Covid-19 naudas porciju apguve ar ES 2021.- 2027. gada plānošanas perioda finansējumu apgūšanas sākumu un “Rail Baltica” būvdarbu izvēršanos? Finanšu ministrs Jānis Reirs mierināja, ka Atveseļošanas fonda naudas tērēšana tikai aizpildīšot laiku līdz jaunā ES plānošanas perioda projektu izpildes uzsākšanai un ar tās naudas tērēšanu nepārklāšoties. Taču viņš tūlīt pat atzina, ka būvizmaksas tiešām iet uz augšu citu iemeslu dēļ: “Vienā dienā celtniecības materiālu cenas visā Eiropā palielinās par 40% un mēs tur neko nevaram darīt, to nosaka kopējās tendences Eiropā un pasaulē.” Tik tiešām cenu kāpumu nosaka eiro, ASV dolāru un citu pasaulē ietekmīgāko valūtu drukāšana, bez kādas nekāda Atveseļošanas fonda nebūtu, jo neviens neaizdotu ES naudu uz tik ilgu termiņu un miglainiem nosacījumiem, ar kādiem Atveseļošanas fonds naudu savāca. Proti, savāca šim mērķim nodrukātus eiro, kuru laišana apritē draud ar inflāciju un cilvēku nabadzību.
