Igaunijā 2%, Latvijā 9%, bet Lietuvā 17% no aptaujātajiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir maksājuši kukuli kādai no valsts institūcijām, liecina starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojums – “Global Corruption Barometer – EU 2021”. Savukārt attiecīgi 12%, 33% un 27% izmantojuši personiskos kontaktus lietu kārtošanā.
Pētījuma dati atklāj, ka korupcija ir visās trīs Baltijas valstīs. Turklāt, pēc iedzīvotāju domām, pēdējo 12 mēnešu laikā, tātad krīzes laikā, korupcijas līmenis ir pieaudzis. Tā domā 18% Igaunijas, 20% Latvijas un 22% Lietuvas iedzīvotāju.
Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pagājušajā nedēļā publiskotajā pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” secināts, ka Latvijā pieaug kukuļdošana un kukuļņemšana.
Vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”) 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijā palielinājās par 0,2%, sasniedzot 8,3%, bet par 0,1% samazinājās Lietuvā (sasniedzot 8,4%). Lai arī Igaunijā vispārējais kukuļošanas līmenis, salīdzinājumā ar pārējām divām Baltijas valstīm, joprojām ir zemāks, tomēr jaunākā pētījuma dati norāda uz pieaugošu tendenci. Tāpat Latvijā un Igaunijā ir pieaugusi maksa, ko maksā uzņēmumi par valsts pasūtījuma iegūšanu. Latvijā tie ir 6,9 procenti, bet pirms pieciem gadiem tie bija 3,5 procenti. Igaunijā pērn kukulī uzņēmēji maksāja vidēji 3,9 procentus no darījuma summas, Lietuvā - 5,6 procentus.
Pēc Neatkarīgās pasūtījuma centra SKDS pērn veiktā aptauja liecina, ka Ministru kabinetam, Saeimai un politiskām partijām neuzticas 70 līdz 80 procenti iedzīvotāju. Pērn decembrī, kad SKDS iedzīvotājiem taujāja, vai viņi uzticas politiskām partijām, apstiprinoši atbildēja vien 13 procenti iedzīvotāju. Nedaudz vairāk uzticības bija izpelnījusies Saeima (20% pozitīvu atbilžu) un Krišjāņa Kariņa valdība (23% pozitīvu atbilžu). 1997. gada aprīlī, kad SKDS veica līdzīgu pētījumu, Saeimai uzticējās 38 procenti iedzīvotāji, Ministru kabinetam - 39 procenti. Savukārt valsts policija 20 gadu laikā ir krietni pieaudzējusi uzticību iedzīvotāju acīs. 1997. gadā Valsts policijai uzticējās 33 procenti aptaujāto, bet 64 procenti atbildēja noraidoši. Šobrīd ir otrādi: Valsts policijai uzticas 60 procenti iedzīvotāju, bet neuzticas mazāk nekā trešdaļa - 31 procents.
Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju vērtējumā valsts netiek galā ar korupcijas apkarošanu. Tā domā 66% Latvijas iedzīvotāju, 48% Lietuvas iedzīvotāju un 37% Igaunijas iedzīvotāju.
Latvijā un Lietuvā viskorumpētākie, pēc iedzīvotāju domām, ir parlamenta deputāti. Šādā pārkāpumā viņus vaino 33% Latvijas un 27% Lietuvas iedzīvotāju. Igaunijā par deputātu korumpētību ir pārliecināti 12% aptaujāto. Latvijā un Lietuvā daļa iedzīvotāju norāda arī uz prezidenta institūcijas korumpētību. Latvijā prezidenta institūcijai šo grēku piedēvē 14% aptaujāto, Igaunijā - 4%, Lietuvā - 7 procenti aptaujāto.
Neatkarīgās un SKDS veiktā aptauja liecina, ka Valsts prezidentam kā institūcijai pērn gada beigās uzticējās 39 procenti iedzīvotāju. Pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu atbalsta 33,8 procenti iedzīvotāju (E. Levita vārds svešs bija 2,4% aptaujāto, bet viedokļa nebija 15%). E. Levita vērtējumā būtiskas atšķirības ir starp latviski un krieviski runājošajiem, E. Levita darbu pozitīvi vērtē 42 procenti latviski runājošo, bet tikai 21 procents krieviski runājošo. Pašreizējās Valsts prezidenta institūcijas vērtējums ir zemākais kopš 2010. gada.
Apkopojot visu ES dalībvalstu datus, “Global Corruption Barometer - EU 2021” secina, lielākajā daļā valstu iedzīvotāji par korumpētākajiem uzskata tieši parlamenta deputātus. Par to ir pārliecināti vidēji 28% ES valstu iedzīvotāju. Aptuveni 25% uzskata, ka korupcijā ir iesaistīti biznesmeņi, 23% ir aizdomas, ka korupcija nav sveša arī baņķieriem. Starp izvēlētajām kategorijām vismazāk ar korupciju tiek saistīti policisti un tiesneši. Arī Latvijā iedzīvotāji domā līdzīgi. Taču atšķirībā no citām valstīm, Latvijā salīdzinoši maz iedzīvotāju uzskata, ka korupcija varētu skart nevalstiskās organizācijas. Latvijā tā domā 15% , bet ES vidēji - 16% no aptaujātajiem.
Latvijā baņķieru iesaisti korupcijā atzina 27% aptaujāto, savukārt Spānijā tā domā 42% aptaujāto. Arī 33% Portugāles iedzīvotāju tam piekrīt. Slovēnijā un Čehijā trešdaļa aptaujāto (attiecīgi 39% un 34%) uzskata, ka arī premjerministra institūcija ir korumpēta. Latvijā tā domā 20%.
