Notekūdeņu monitoringam un notekūdeņu “biobankas” infrastruktūras izveidei Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanai un profilaksei 2021. gadā kopumā rezervēti 550 000 eiro.
Latvijā pērn tika īstenoti 10 projekti “Covid-19 seku mazināšanai”, kur katra projekta ŗealizēšanai valsts bija atvēlējusi aptuveni 0,5 miljonus eiro. Uga Dumpja vadībā tika īstenots projekts “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, kurā līdzās citiem pētījumiem, tika izstrādāta jauna pieeja notekūdens monitoringam ar mērķi sniegt papildus informāciju par Covid-19 vīrusa izplatībai. Finanšu ministra Jāņa Reira vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzes laikā atbalstīja finansējuma piešķiršanu notekūdeņu monitoringam un notekūdeņu “biobankas” infrastruktūras izveidei Covid-19 vīrusa klātbūtnes noteikšanai un profilaksei 2021. gadā, ko īstenos Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (LBMC). Šim mērķim kopumā rezervēti 550 000 eiro. Tā ir aptuvenā summa, jo plānotais finansējums atkarīgs no iesaistīto pašvaldību skaita.
SARS-CoV-2 vīrusa monitorings notekūdenī var sniegt agrīnus signālus par šī vīrusa vai, iespējams, arī jaunu SARS-CoV-2 vīrusa variantu parādīšanos kādā no pašvaldībām vai plašākā reģionā. Piemēram, pērn Kuldīgā pētnieki ar šīs metodes palīdzību vīrusa klātbūtni šajā pilsētā paredzēja piecas sešas dienas pirms epidēmijas uzliesmojuma pilsētā. Arī Jelgavā Covid-19 notekūdeņos bija konstatējams piecas dienas pirms šajā teritorijā novērots saslimstības pieaugums. Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece stāsta, ka BIOR jau vairāku gadu garumā strādā pie pētījumiem saistībā ar farmaceitisko vielu un to metabolītu, kā arī citu piesārņotāju izplatību notekūdens sistēmās un vidē, šī pieeja ir izmantota arī 2020. gada sākumā SARS-CoV-2 vīrusa monitoringam, kad Latvijā sākās COVID-19 pandēmija.
SARS-CoV-2 vīrusa izplatības analīze notekūdens sistēmās sniedz papildus informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un citām veselības institūcijām, lai varētu prognozēt vīrusa izplatības dinamiku un sniegt plašāku zinātniski pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanā un rīcības plānošanā.
Šādas notekūdens monitoringa sistēmas izveide Latvijā ilgtermiņā sniegs atbalstu citu iespējamu infekciju uzliesmojumu monitoringam un sabiedrības veselības pētījumiem. Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurās Covid-19 pandēmijas laikā tika izstrādāta jauna pieeja notekūdens monitoringam ar mērķi sniegt papildus informāciju par šo vīrusu. Šī pieeja tika pētīta projekta “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā” ietvaros, kas ir viens no desmit valsts pētījumu programmas „Covid-19 seku mazināšanai” īstenotajiem projektiem. Projekta izmaksas bija 497 580 eiro.
