Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Tiesa, šo samazinājumu varētu izjust vien tie, kuri patērē visas preces un pakalpojumus, kura cenu izmaiņas fiksē CSP. Savukārt, ja lielākā daļa no ģimenes budžeta tiek tērēta pārtikai un medicīnai, tad pagājušais gads ir iegriezis lielāku robu maciņā nekā 2019. gadā, ja, protams, mājsaimniecība izdevumu palielinājumu nav varējusi kompensēt ar ienākumu pieaugumu.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā pērn būtiskākais cenu kāpums bijis žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1%), mājputnu gaļai (+2,4%) un gaļas izstrādājumiem (+2,0%). Dārgāka bija arī kafija (+4,7%), šokolāde (+7,8%) un konditorejas izstrādājumi (+2,5%). Gada laikā bija novērojams cenu pieaugums griķiem (+17,7%), ko daļēji ietekmēja arī Covid-19 krīze, kuras rezultātā bija pieaudzis pieprasījums pēc tiem. Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-2,2%), kartupeļi (-9,6%), svaigi dārzeņi (-1,8%) un piens (-2,6%). SEB ekonomists Dainis Gašpuitis pieļauj, ka šogad pārtikai saglabāsies mērens cenu kāpums, ko nedaudz koriģēšot jauna spēlētāja ienākšana.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,5%. Sadārdzinājās zobārstniecības, ārstu speciālistu un vispārējās medicīniskās prakses pakalpojumi, savukārt lētāki kļuva farmaceitiskie produkti, ko galvenokārt noteica kompensējamo medikamentu cenu samazinājums.
Covid-19 atstāja savu ietekmi uz restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kam vidējais cenu līmenis pieauga par 2%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem sadārdzinoties par 2,3%, ēdnīcu pakalpojumiem - par 5,0%. Savukārt, būtiski samazinoties viesu skaitam pandēmijas ietekmē, viesnīcu pakalpojumi kļuva par 11 procentiem lētāki.
Par 4,6% pieauga apbedīšanas pakalpojumu cenas.
Savukārt apģērbu cenas kritās vidēji par 2,4%, bet apavu cenas - par 5%. Lētāka kļuva arī mājokļa uzturēšana, ko galvenokārt noteica vairāku komunālo pakalpojumu, piemēram, siltumenerģijas, dabasgāzes, elektroenerģijas, cietā kurināmā un mājokļa īres samazināšanas. Savukārt dārgāki kļuva mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.
Dīzeļdegvielas cenas samazinājās vidēji par 14,5%, benzīna - par 9,3%, bet auto gāzes - par 5,6%. Gada laikā vidējais cenu līmenis kritās pasažieru aviopārvadājumiem, ko būtiski ietekmēja Covid-19 ārkārtas situācija pasaulē. Tai pašā laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu, ka arī automašīnām.
Deflācija Latvijā, visticamāk, nav uz ilgu laiku. Ekonomisti pieļauj, ka pasaules ekonomikai atgūstoties, enerģijas cenas atsāks savu kāpumu, kas savukārt var izraisīt citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.
Gašpuitis paredz, ka, ņemot vērā augsto saslimstību, ieviestie pasākumi turpinās smacēt ekonomiku, tādēļ cenu kāpums joprojām būs lēnīgs. Cenu līmeni negatīvajā zonā vēl kādu laiku turēs enerģijas cenu krituma ietekme. Taču drīzumā tā sāks izplēnēt. Pasaules ekonomikai atgūstoties, enerģijas devums uz inflāciju nostiprināsies. Lai arī uz atgūšanos jāuzgaida, pozitīvais devums var parādīties nedaudz agrāk, par ko liecina nesenais naftas cenas kāpums, ko ātri var pamanīt degvielas uzpildes stacijās. Tajā pašā laikā pastāv arī iespējas, ka, neīstenojoties cerībām uz ekonomikas atjaunošanos, ASV politikas vai tirgus dalībnieku domstarpību dēļ cenas atkal slīd lejup.
“Manuprāt ļoti reāls ir īslaicīgs cenu kāpuma uzplaiksnījums gada vidū, līdz ko ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem. Šajos mēnešos būs uzkrājies aizkavētais pieprasījums, un ir jautājums par piedāvājuma spēju uz to reaģēt. Iedzīvotāju kāre tērēties strauji atjaunosies, ko uzņēmēji nekautrēsies savā labā izmantot. Tāpat, par spīti sarežģījumiem, visu šo laiku pakalpojumos vērojams noturīgs cenu pieaugums, ko uztur nezūdošais algu kāpuma spiediens. Tāpat daudzi uzņēmēji arī cels cenas, lai izlīdzinātu iekrātos zaudējumus un turpinātu ievērot daudzos nosacījumus, kas vēl tik drīz nezudīs,” uzsver D. Gašpuitis.
Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš ir pārliecināts, ka cenu kāpums būs. “Šogad no visumā veselīgas deflācijas virzīsimies uz visumā veselīgu inflāciju. Ar “visumā veselīgu” deflāciju pandēmijas laikos saprotu cenu kritumu, kas norisinās Latvijas iedzīvotājiem patīkamā veidā, ko nosaka importa cenu kritums, nevis iekšēja ienākumu krituma un deflācijas spirāle. Savukārt cenu pieaugumu 2021. gadā galvenokārt noteiks izejvielu cenu kāpums, taču tas gaidāms (tas izriet no nākotnes darījumiem) mērens, vissvarīgākajam importa izmaksu atskaites punktam jeb naftas cenai neatgriežoties pirmspandēmijas līmenī. Pasaules izejvielu tirgū ir samērā augstas cenas precēm, kuras mēs eksportējam - kvieši un kokmateriāli. Importa izejvielām iezīmējas dažādas tendences, fosilā enerģija joprojām diezgan lēta, bet metāli strauji kļūst dārgi. Cenu kāpumu mēreni papildinās arī ekonomikas atgūšanās un algu kāpums, to ietekme spēcīgi pastiprināsies 2022. gadā. Gaidāms cenu kāpums visvairāk cietušajās nozarēs, pirmkārt, restorānos, jo cilvēki būs ļoti nocietušies pēc izklaidēm, viņiem būs “izauguši” banku konti, tāpēc viņi nebūs pārāk kritiski pret ēdienkartēs redzamajām cenām,” prognozē P. Strautiņš.
