Latvijas banku sistēmas krīze līdz ar bankas “ABLV bank” slēgšanu tika izraisīta ASV, un ASV arī pieprasīja Latvijas finanšu sistēmas un tās uzraudzības kapitālo remontu. Tagad tiek sperts nākamais solis, un sabiedrotie tiek tieši integrēti banku klientu šķirošanā labajos un sliktajos. Latvijas finanšu sistēmai būtiskas informācijas nodošana svešai valstij tiek noformēta kā tehniskā palīdzība.
Pagājušajā nedēļā starp Latvijas Republiku un ASV Finanšu ministriju tika parakstīts līgums par tehniskās palīdzības sniegšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas jomā. No Latvijas puses līgumu parakstīja kapitālā remonta svarīgākā persona - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa, valdības vārdā viņai asistēja finanšu ministrs Jānis Reirs, bet ASV pārstāvēja vēstnieks Džons Leslijs Kārvails.
Stiprinās proliferācijas preventīvo pīlāru
Finanšu ministrija par šo notikumu izplatījusi paziņojumu, un no tā izriet, ka amerikāņiem tagad būs pieeja Latvijas banku un to klientu lietām:
“Projekta ietvaros ASV Finanšu ministrijas Tehniskās palīdzības dienests nodrošinās pilna laika ekspertu Latvijā, kas sniegs kvalificētu atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā iesaistītajām institūcijām, un atbilstoši iestāžu vajadzībām piesaistot papildu ekspertus no ASV institūcijām.”
Lai saprastu, ar ko tieši amerikāņi nodarbosies, jāņem rokās finanšu terminoloģijas vārdnīca. Ekspertu atbalsts tiks sniegts trīs galvenajos darbības virzienos:
“Stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas režīma preventīvo pīlāru, tai skaitā likuma subjektu uzraudzības jomā;
Finanšu izlūkošanas dienesta kapacitātes stiprināšana un attīstība;
Atbalsts tiesībaizsardzības iestādēm attiecībā uz predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un citu finanšu noziegumu izmeklēšanas jomā.”
Lietas būtība kļūst saprotama kontekstā, savietojot vairāku amatpersonu izteikumus un vairākas vienlaicīgas norises finanšu sektora remontēšanā pēdējā laikā.
Remonts trāpījis amerikāņiem
Vietējie uzņēmēji jau labu laiku vaimanā, ka banku aizdomīguma dēļ strādāt Latvijā esot kļuvis teju neiespējami. Kontu atvēršana tiek atteikta, sadarbība tiek pārtraukta, darījumi un nauda tiek iesaldēti. Paskaidrojumi netiek sniegti utt. Neatkarīgā jau vēstīja, ka bankas un citi uzņēmumi, uz kuriem attiecas nelabās naudas apkarošanas likumi, spiesti pat lietot speciālu aizdomīguma pazīmju klasifikatoru, kurā ietilpst ne tikai novērojumi par darījuma dabu, naudas izcelsmi, saņēmēju, bet arī klienta izskats, izturēšanās, un tagad “Bankā pat sasvīst ir bīstami” (https://neatkariga.nra.lv/izpete/324951-banka-pat-sasvist-ir-bistami).
Protams, par Latvijas iedzīvotājiem vai Krievijas pilsoņiem, kas Latvijas bankās svīst, jo grib pie mums strādāt, ASV vēstniecībai ne silts, ne auksts. Taču Latvijai uztieptais kapitālais remonts ir trāpījis arī pašu amerikāņu aizsardzībā esošiem cilvēkiem. Pagājušajā nedēļā par to publiski pavēstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Lūk, aģentūras LETA pierakstītais citāts:
“Latvijas aizsardzības nozarē ir uzņēmumi, kuru investors ir ASV un kuriem Latvijas sistēmā ir grūtības strādāt un ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankā. Ja tas skar Latvijas sabiedroto intereses, tad acīmredzot uzraugošās institūcijas vai nu pārvērtē draudus, vai arī cenšas tā nodrošināties, ka prasības nav iespējams izpildīt, un rezultātā cieš visa valsts.”
Pietuvināto riskus pārvaldīs
Droši vien ASV uzņēmējdarbības interešu pārstāvji jau laikus bija padevuši ziņu, ka Latvijas kapitālais remonts viņiem sācis traucēt, jo nākamajā dienā pēc Pabrika uzstāšanās tika parakstīts tehniskās palīdzības līgums, kas paredz amerikāņu iesaistīšanos Latvijas banku darbības uzraudzībā un tās organizēšanā. No finanšu ministra Reira teiktā izriet, ka amerikāņi palīdzēs sašķirot aizdomīgos uzņēmumus labajos un sliktajos: “Šobrīd ir svarīgi turpināt pilnveidoties un jo īpaši spēt pārvaldīt riskus tā, lai, no vienas puses, spējam efektīvi cīnīties ar noziedzību un mazināt riskus, bet, no otras - neapgrūtinām labu uzņēmumu un investoru iespējas biznesam. Zīmīgi, ka visās tikšanās reizēs ar atbildīgajām augstajām amatpersonām esam bijuši vienisprātis, ka riski ir profesionāli jāpārvalda, nevis no tiem jānorobežojas.”
Tātad vieniem ‒ formāli aizdomīgiem uzņēmumiem - turpmāk tiks atļauts strādāt un slēgt darījumus, kaut arī viņi atbilst aizdomīguma kritērijiem, bet otrus mocīs pēc pilnas programmas - bloķēs kontus, iesaldēs naudu, pētīs darījumu vēsturi desmitiem gadu senā vēsturē utt.
ASV vēstnieks Džons Leslijs Kārvails pēc tehniskās palīdzības līguma parakstīšanas Finanšu ministrijas publiskajam paziņojumam iedevis šādu emocionāli pacilājošu citātu:
“Līgums par ASV Finanšu ministrijas konsultanta atbalstu Finanšu ministrijai stiprina mūsu sadarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu un apliecina mūsu nelokāmo apņemšanos atklāt smagos finanšu noziegumus, kas apdraud mūsu ekonomiku, stabilitāti un kopējo drošību.”
