Gāzi saspiež un autobraucējiem uzspiež

AKTUALITĀTE. “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču (centrā) apsveic vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un procesā iesaistīts satiksmes ministrs Tālis Linkaits; fonā “Eco Baltia” jaunie automobiļi © Vladislavs Proškins/F64

Pat divi ministri vakar, 7. septembrī bija ieradušies apsveikt un uzslavēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “Eco Baltia vide” par to, ka uzņēmums nopircis piecas atkritumu savākšanas mašīnas, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi (CNG).

Ekonomiski, ekoloģiski un tehniski vilinājumi padarīt dabasgāzi par autodegvielu pastāv jau desmitiem gadu.

Senākā publikācija par šo tēmu “Neatkarīgajā” sniegta 2003. gada 7. maijā zem virsraksta “Degvielas uzpilde auto - mājās no gāzesvada”. Raksts sākas ar paredzējumu, ka sākšoties “plašāka izmantošana autotransporta dzinēju darbināšanai”. Pamatarguments toreiz skanēja tā, ka “tradicionālā autodegviela ir diezgan dārga” - veseli 40 santīmi jeb 57 eirocenti par litru, bet “kubikmetrs gāzes maksā nepilnus sešus santīmus”, tāpēc “ievērojamu ekonomisko efektu var gūt, mašīnas dzinēju pārveidojot darbam ar dabasgāzi” par 6 santīmiem kubikmetrā. Tālāk pastāstīts, ka šī efekta iegūšanai viss jau ir gatavs. Pirmkārt, vairāki autoražotāji sērijveidā ražo ar gāzi darbināmās automašīnas, ka gan dārgākas nekā ar benzīna dzinēju vai dīzeļdzinēju, bet tomēr atmaksājas uz lētās degvielas rēķina. Otrkārt, jau darbojas gāzes degvielas uzpildes stacijas Rīgā (divas), Daugavpilī un Liepājā. Treškārt, Latvijas uzņēmums “Ekohanza” tūlīt, tūlīt sāks ražot kompresorus par 1000 ASV dolāriem gabalā, “kurus pieslēdzot gāzesvadam, varēs automašīnu uzpildīt mājās”. Nav pamata neticēt, ka toreiz tas viss tika nopietni domāts, taču realizēt no tā neizdevās neko.

Arnis Kluinis/Neatkarīgā

Arnis Kluinis/Neatkarīgā

Mazliet vairāk nekā desmit gadus vēlāk “Neatkarīgā” pie šīs tēmas atgriezās piesardzīgākā toņkārtā 2013. gada 14. oktobra publikācijā “Dabasgāze atrod pielietojumu transportā”. Tika aprakstīts dabasgāzes dzīti automobiļu pārbrauciens apkārt Baltijas jūrai 3 900 kilometru garumā ar sākuma un gala punktu Pēterburgā. Tādā veidā Krievijas “Gazprom” reklamēja savu produktu, cenšoties parādīt, ka patērētāji jau var pirkt gāzes automobiļus neierobežoti tāliem braucieniem, jo vajadzīgās uzpildes stacijas pa ceļam visur būs. Latvija šajā maršrutā tika iekļauts kā nopietns pieturas punkts, kur “sākot no 2012. gada, a/s “Gazprom” pārstāvniecība Latvijā un meitasuzņēmums SIA “Gazprom export” kopā ar Latvijas un Krievijas kopuzņēmumu “AMO PLANT” ir uzsākuši darbu pie gāzes degvielas ieviešanas sabiedriskajā transportā Latvijā un Baltijas valstīs” utt. Arī šīs aktivitātes līdz rezultātam nenoveda.

Kopš šā gada sākuma var domāt, ka šoreiz nu gan pavērsiens par labu dabasgāzei notiks. 30. janvārī Neatkarīgā zem virsraksta “Valdības klimata plānos ieplūst fosilā gāze” informēja, ka “valsts atbalsts šim fosilajam degvielas veidam tiek iestrādāts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā arī citos ar to saistītajos dokumentos”, lai gan “pēc būtības ir pretrunā stratēģiskajam mērķim - pārstāt izmantot fosilos resursus”.

Būtībā gan Neatkarīgā necentās ar zaļo frazeoloģiju pārspēt zaļos un viszaļākos, bet brīdināja, ka pāreja uz dabasgāzi var nebūt pa kabatai lielai daļai no Latvijas autobraucējiem:

“Dzinējam jābūt speciāli būvētam priekš CNG. Lēti pielāgot benzīna motoru, kā tas ir ar sašķidrināto gāzi LPG, nav iespējams. Jāpērk mašīna.” Tikai tie, kuri varēs nopirkt jaunu auto, sāks šo ieguldījumu atpelnīt uz visu pārējo nodokļu maksātāju rēķina, jo “klimata plāna sadaļā par nodokļu sistēmas “zaļināšanu” valdība apņemas pārskatīt nodokļu politikas pamatnostādnes, “nosakot samazinātu akcīzes nodokļa likmi (attiecībā pret benzīna un dīzeļdegvielas likmi) citām alternatīvajām degvielām, izvērtējot to ražošanas izmaksas». Tātad zemāks nodoklis būs arī fosilajai gāzei.”

Vakar prezentēto automobiļu darbības specifika neļauj viennozīmīgi atbildēt par to ekonomisko efektu. No vienas puses, automobiļus nopircis privāts uzņēmums. No otras puses, tie tiks nodarbināti cenas ziņā regulēta pakalpojuma sniegšanā. Ja automobiļu darbināšana uzņēmumam izmaksās dārgāk, nekā dīzeļautomobiļu darbināšana, uzņēmums paaugstinās savu pakalpojumu tarifus un par šo tehnisko jauninājumu samaksās Daugavas labā krasta rīdzinieki, kuru atkritumus aizvāc “Eco Baltia vide”. Pagaidām vispār neviens nezina, kādas būs šo automobiļu darbināšanas reālās izmaksas. “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs Neatkarīgajai atzina, ka pagaidām šīs izmaksas pastāv tikai automobiļu ražotāju “Scania” aprēķinos. Atbilstoši tiem, būtu vajadzīgi tikai pieci gadi, lai “Eco Baltia” uz zemākas degvielas cenas rēķina atgūtu visus papildu ieguldījumus, kas izdarīti, pērkot piecus ar dabasgāzi darbināmus automobiļus par 793 tūkstošiem eiro, nevis piecus citus ar dīzeļdegvielu darbināmus automobiļus par lētāku cenu. Tomēr reālās ekspluatācijas izmaksas uzņēmums uzzinās tikai no šodienas, kad automobiļiem jau jāizbrauc reisos. Netieši to pašu apliecināja “Scania” ilgtspējas vadītājs Baltijas valstīs Kaurs Sarvs ar atzinumu, ka parasti uzņēmumi nopērk tikai vienu jaunā veida automobili un tad gadiem rēķina, vai tas tiešām atmaksājas.

Viens no argumentiem par labu jauno automobiļu partijas, nevis viena automobiļa pirkšanai bija iespēja tos darbināt ar biogāzi, tiklīdz tā Latvijā parādītos. Pēc nosaukuma biogāze Latvijā ir, taču tās tehniskie parametri ļauj to izmantot gāzes kurtuvēs elektrības ražošanai par OIK naudu. Ja pie šiem parametriem vēl piestrādātu, “Eco Baltia” droši vien varētu pretendēt uz valsts atbalstu subsīdiju, nodokļu atlaižu vai tarifu veidā.

Pasākumu pagodinājušie ministri no divām partijām - satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās Konservatīvās partijas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no “Attīstība/Par” ar atsauci uz klātneesošo finanšu ministru Jāni Reiru no “Vienotības” apliecināja Neatkarīgajai valdības kopējo nostāju tik tiešām padarīt dabasgāzes izmantošanu transportā izdevīgu. J. Pūce atzīmēja, ka tagadējā terminoloģijā par autogāzi tiek saukta arī gāze no naftas produktiem, no kuras slikto izmešu daudz un kas tāpēc nav gāzes vārda un nodokļu atlaižu cienīga. Valdības nodomi padarīt naftas produktu izmantošanu transportā neizdevīgu vai neiespējamu ir atspoguļoti Neatkarīgās publikācijās “Valdība dāvinās tautai jaunu autonodokli” (17. augustā) un “Valdības dienaskārtībā vēl lielāks nodokļu slogs lietotiem auto” (18. augustā).

Ekonomika

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais