Jūlijam netipisks cenu kāpums

Ja nebūtu deflācijas atdzesētu lašu piedāvājumā, tad jūlijā inflācija būtu visai iespaidīga © Vizualizācija

Samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei, Centrālā statistikas pārvalde jūlijā reģistrējusi vasaras vidum netipisku patēriņa cenu kāpumu. Savukārt Neatkarīgā, izanalizējot cenu izmaiņas kopš marta, secināja, ka šajā laikā sadārdzinājusies daļa produktu, bet jo īpaši krīzes produkti, piemēram, griķi, rīsi, makaroni.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt mēneša laikā vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2 procentiem. “Lai arī jūlijā cenu pieaugums mēneša laikā parasti nav bijis tipisks, šoreiz papildus sezonālajiem faktoriem un mēnesim raksturīgām cenu izmaiņu tendencēm, nozīmīga ietekme bija arī tirdzniecības aktivitātes pieaugumam, samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei,” secina CSP.

Krīzes ietekme

Savukārt paskatoties cenu izmaiņas piecu mēnešu pagātnē, redzams, ka cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm ir bijis visai ievērojams. Piemēram, krīzes sākumā ažiotāžas ietekmē pirktajiem griķiem cenas šajā laikā kāpušas par 12 procentiem (to kāpums ir bijis no 2,09 eiro līdz 2,35 eiro kg). Dārgāks kļuvis arī margarīns, bet sviests gluži otrādi ‒ lētāks. Līdzīga situācija ir ar augu eļļu, kuras cenas krīzes laikā nedaudz pat samazinājās, bet olīveļļai - tipiskam importa produktam - cenas kāpa.

Krīzes laikā nedaudz pieaugušas arī autoapmācības praktisko nodarbību, taksometru pakalpojumu un frizieru pakalpojumu cenas. Kafejnīcās kafijas tases vidējā cena nedaudz samazinājusies, toties alus kausa cena - kāpusi.

Jūlijs - ražas un atpūtas mēnesis

Jūlija inflāciju visvairāk ietekmēja cenu kāpums ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī veselības aprūpei.

Mēneša laikā visbūtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija kartupeļiem (+36,6%), kam cenas pieauga, tirdzniecībā turpinot nonākt jaunajai ražai. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,2%), maizei (+1,4%), saldējumam (+4,8%). Cenas pieauga cūkgaļai (+1,3%), miltiem un citiem graudaugu izstrādājumiem (+3,0%) un šokolādei (+2,4%). Savukārt lētāki kļuva konditorejas izstrādājumi (‒2,5%), svaigi dārzeņi (‒2,3%), svaigi augļi (‒1,6%) un svaigas vai atdzesētas zivis (‒9,4%). Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9%. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāks kļuva vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās par 0,8%. Cenas pieauga zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa vidēji par 1,5%. Degviela kļuva dārgāka par 3,4%, tai skaitā dīzeļdegviela - par 3,3%, benzīns - par 3,2%, un auto gāze - par 5,8%. Cenas pieauga arī pasažieru aviopārvadājumiem. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, ziediem un viesnīcu pakalpojumiem, informē CSP.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais