Zivīm bagāti dīķi, ezeri un upes Latvijā nav utopija. Tā varētu kļūt par realitāti, ar ko Latvija vilinātu gan vietējos, gan ārvalstu tūristus un stiprinātu reģionālo attīstību.
Zivsaimniecībai, īpaši zvejniecībai, Latvijā ir sena vēsture un tradīcijas. To noteica gan pieeja Baltijas jūrai, gan iekšējo ūdeņu bagātība. Dīķsaimniecības ir galvenie akvakultūras uzņēmumi Latvijā arī mūsdienās. Tomēr akvakultūras attīstība rit gausāk, nekā varētu sagaidīt no nozarē ieguldītajiem ES struktūrfondu un investīciju fondu līdzekļiem, Neatkarīgajai uzsver AS “Nagļi” valdes priekšsēdētājs Gints Lazdiņš. Taču viņa teiktais nenozīmē, ka zvejnieki un zivsaimnieki čīkstētu un žēlotos. Viņi nečīkst, taču reizē arī pastāv par savām interesēm. Krīt, ceļas un strādā ļoti daudz! Zvejnieki ir sīksti un vienmēr teikuši, nav sliktu laika apstākļu. Ir tikai nepiemērots apģērbs. Smags darbs viņus nebaida.
Perspektīva nozare
Ar zivju mazuļu un zivju audzēšanu Latvijā nodarbojas vairāk nekā 80 uzņēmumi dažādās Latvijas vietās. Lielākā zivju audzētava Baltijā - AS “Nagļi” - atrodas Rēzeknes novadā, kur jau pirms vairāk nekā pusgadsimta (1965. gadā) tika uzsākta pirmo dīķu būvniecība. Šobrīd tā ir pilna cikla zivju audzētava, kurai ir pašai savs karpu un līdaku vaislas materiāls, kur tiek veikta zivju inkubācija, izaudzēti zivju mazuļi. Uzņēmuma nozīmīgo veikumu apliecina piešķirtās augstās atzinības. 2017. gadā “Nagļi” saņēma pateicību par aktīvu darbību nozarē, bet pērn uzņēmums kļuva par gada balvas “Lielais loms” laureātiem kategorijā “Gada uzņēmums akvakultūrā”, saņemot arī sirsnīgu apsveikumu no Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita. Gada balva “Lielais loms” ir Zemkopības ministrijas ikgadēja zivsaimniecības nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā un līdz ar to arī Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanā.
AS “Nagļi” pie sasniegtā neapstājas. Uzņēmums nepārtraukti rod jaunus risinājumus, lai stiprinātu saldūdens zivsaimniecības attīstību Latvijā.
“AS ”Nagļi” izaudzētās zivis tiek pārdotas gan lielām, gan mazām dīķsaimniecībām Latvijā. Zivīm bagāti dīķi piesaista daudz tūristu, kas, savukārt, izmanto viesunamu pakalpojumus, mielojas vietējās ēstuvēs, apskata citas interesantas vietas apkārtnē, iegriežas muzejos, tādā veidā stiprinot ne tikai tūrisma nozari, bet arī veicinot reģiona attīstību. Pašvaldības un to teritorijā strādājošie uzņēmēji būtu ieguvēji, vairāk attīstot dīķsaimniecības. Latgali jau izsenis dēvē par Zilo ezeru zemi, bet diemžēl vairums ezeru ir aizauguši ar niedrēm. Tā ir likumsakarība: ja ezeros nav zivju, nav arī makšķernieku. Ezermalas pamazām aizaug ar niedrēm. Trūkstot barības bāzei, putni pamet šo vietu. Diemžēl šāda situācija ir ne tikai Latgalē. Arī citviet vērojamas līdzīgas problēmas. Pat Rīgas ezeri ir aizauguši un nav pieejami makšķerniekiem,” teic G. Lazdiņš.
Arī Zemkopības ministrija secinājusi, ka akvakultūras uzņēmumu izvietojuma tīkls nav tieši saistīts ar saldūdens resursu pieejamību, bet atspoguļo tradīcijas un zemes īpašnieku sociālekonomiskās intereses iesaistīties šajā darbības jomā. Tiesības nodarboties ar zivju audzēšanu pārtikas vajadzībām un zivju mazuļu audzēšanu Latvijā 2018. gadā bija piešķirtas 156 Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītiem uzņēmumiem. No tiem aktīvi darbojās aptuveni puse, tas ir, 87 uzņēmumi dažādās Latvijas vietās.
Pēc G. Lazdiņa teiktā, līdz šim daudzviet Latvijā nav sakārtots ūdenskrātuvju īpašumu statuss, kas savukārt liedz piesaistīt finansējumu, tai skaitā ES fondu naudu dīķu tīrīšanai, sakārtošanai un to padarīšanai par pievilcīgām tūrisma un atpūtas vietām.
“Nešaubos, ka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards saskata šīs nozares vērtību un attīstības iespējas. Zemkopības ministrijā strādā zinoši nozares speciālisti, tādi kā Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, Lauku atbalsta dienesta vadība un kolektīvs. Esam gatavi strādāt kopīgi, lai veicinātu izaugsmi. Dīķsaimniecības nozari nedrīkst novērtēt par zemu. Mēs arī no savas puses turpināsim to stiprināt, audzējot zivju mazuļus. Zivis ir Latvijas nacionālā bagātība,” teic G. Lazdiņš.
Audzē pat foreles
Visi “Nagļu” dīķi atrodas bijušajos Lubāna ezera klānos, tādēļ dīķu grunts ir kūdraina. Tieši šī iemesla dēļ 99 procenti no visām Nagļos izaudzētām zivīm ir karpas ‒ zivis, kas nozvejas laikā dūņās neaiziet bojā. Šobrīd tiek audzētas arī līdakas, karūsas, līņi un kopš pagājušā gada arī foreles. Tās ir pieprasītas ne tikai Latvijā. Pēc “Nagļos” audzētām forelēm pakaļ brauc arī no Igaunijas.
Covid-19 krīze zivju mazuļu audzēšanu ietekmējusi nav, taču noieta tirgu gan. Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, ne visi var iegādāties kvalitatīvas, Latvijā audzētas zivis.
Lazdiņš, līdzīgi kā vairāki Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka pārtikai, un, jo īpaši Latvijā izaudzētām saldūdens zivīm ir jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis. “Valsts budžetā tas robu neiecirtīs. Drīzāk otrādi. Tas sekmēs vietējās produkcijas noietu, tādējādi veicinot uzņēmumu attīstību. Rezultātā ienākumi budžetā atgriezīsies ar uzviju. Turklāt, Latvijas iedzīvotāji varēs atļauties vairāk iegādāties kvalitatīvu pārtiku,” sacīja G. Lazdiņs.
Akvakultūra kļūst populārāka
Lauksaimniecības gada ziņojuma dati atklāj, ka no 2008. līdz 2018. gadam akvakultūrā izmantojamajai platībai, no kuras tika iegūta zivju produkcija, bija vērojama paplašināšanās tendence, ko sekmēja arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta iespējas akvakultūras uzņēmumu attīstībai.
2018. gadā no akvakultūras sektora tika iegūtas un pārdotas 830 tonnas karpu, foreļu, samu, storu un citu zivju, no kurām 36 tonnas tika realizētas ārvalstu tirgū. Desmit gadu laikā akvakultūras produkcijas apjomi ik gadu nedaudz ir svārstījušies, dažos gados iegūstot vien 517 tonnas (2009. gadā), bet citos - 830 tonnas (2018. gadā), tomēr pēdējos gados ir vērojama kopējās realizētās akvakultūras produkcijas pakāpeniska pieauguma tendence.
Eksports uz 65 valstīm
Vērtējot 2018. gada rezultātus, ZM secina ‒ lai gan zivju produkcijas, tostarp zivju konservu, eksporta apmērs salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās, tomēr zivsaimniecības nozares ieguldījums kopējā Latvijas eksporta apjomā naudas izteiksmē saglabājās 2017. gada līmenī un veidoja 1,8 procentus. Zivju produkcijas, tostarp zivju konservu, eksporta apmērs 2018. gadā sasniedza 225,7 miljonus eiro. Zivju produkcija un konservi no Latvijas 2018. gadā tika eksportēti uz 65 valstīm. Zivju produkcijas (bez konserviem) eksports 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās gan tonnās, gan naudas izteiksmē - attiecīgi par 6,4 un 13,8 procentiem. Zivju produkcijas eksporta apjoms veidoja 130 tūkstošus tonnu. Savukārt zivju produkcijas eksporta apmērs naudas izteiksmē sasniedza 146 miljonus eiro.
Speciālistu trūkums
Lielākās problēmas akvakultūras attīstībai valstī ir augsta līmeņa speciālistu trūkums. Akvakultūras sektorā nepieciešamās specifiskās profesionālas prasmes Latvijā iespējams iegūt tikai zemākajā līmenī. Ir pieejama Latvijas Lauksaimniecības universitātē izveidotā izglītības programma akvakultūras jomā, kā arī Zivsaimniecības sadarbības tīkla organizētie kursi un labās prakses apmaiņa akvakultūrā. Sākot ar 2016. gada rudeni Daugavpils universitātē būs iespējas apgūt bakalaura studiju programmu “Akvakultūras bioloģija”.
Lai palīdzētu speciālistu sagatavošanā un ieinteresētu akvakultūrā, AS “Nagļi” ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Daugavpils universitāti. Sadarbības ietvaros akvakultūras studenti varēs veikt mācību praksi “Nagļu” zivju audzētavā.
