Latvija un Krievija atradušas vienu un to pašu lietojumu Covid-19 kā iemeslam, lai cilvēki būtu spiesti stāties tādos darbos, kādus kaut cik pie turības tikušas sabiedrības atstāj viesstrādniekiem.
Latvijā, Krievijā un daudzās citās vietās pārvaldes iestādēm ir pamats raudzīties uz sabiedrības vairākuma prasībām ar neizpratni. Patiešām, kā tas var būt, ka vieni un tie paši cilvēki grūtus darbus nestrādā un saviem bērniem strādāt neļauj, par savlaicīgi neiztukšotiem atkritumu konteineriem raksta sūdzības un vēlēšanās balso par solījumiem aizliegt jebkādu sveštautiešu ieceļošanu un jo īpaši nodarbināšanu. Kaut kāda izeja no šādām pretrunām bija jāmeklē, un Covid-19 veidā tā tika atrasta. Nav svarīgi, kā kurā valstī tika noformēti aizliegumi strādāt galvenokārt attiecībā uz pakalpojumu un transporta sektoriem. Vai tika izsludināta ārkārtējā situācija vai ārkārtējais stāvoklis, vai karantīna, vai pārvietošanās ierobežojumi, bet jebkurā gadījumā skaitliski iespaidīgas cilvēku masas zaudējušas iztikas līdzekļus. Valstis grib novirzīt šos cilvēkus uz efektīvākām nozarēm, kuru uzturēšana neprasīs nemitīgu valsts atbalstu nodokļu atlaižu un naudas emisijas veidā.
Visas valdības tagad izmanto Covid-19 savu iedzīvotāju disciplinēšanai, bet ne visos gadījumos valstu politikas sakrīt tik cieši, kā sakrīt Latvijas un Krievijas politika.
Latvijas valsts palīdzību Saeimas un valdības lēmumu dēļ iespēju strādāt zaudējušiem cilvēkiem simbolizēja tas cilvēks, kuram tika izmaksāts dīkstāves pabalsts 4,60 eiro apmērā. Valsts to nevis slēpa, bet reklamēja ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes muti. Raisījās publikas neizpratne un vētraina valdošās koalīcijas darbība. Krišjāņa Kariņa valdības sēdes notika katru otro dienu, bet retāk sanākošā Saeima tajās dienās, kad tā sanāca, rīkoja divas un pat trīs sēdes dienā, t.i., līdz pat vēlam vakaram. Tā visa rezultātā tika ieviests dīkstāves palīdzības pabalsts un 4,60 eiro saņēmušais cilvēks saņēma vēl daudz lielāku piemaksu - gandrīz divas reizes vairāk naudas 8,56 eiro apmērā. Tā tas viss risinājās pirms 3-4 nedēļām. Ar veselu divu pabalstu 4,60+8,56 eiro summu vajadzēja parādīt pat neattapīgiem cilvēkiem Latvijas valdības stingro lēmumu nefinansēt tādu dzīvi, kāda tā pēdējos gados Latvijā bijusi.
Pilnīga sakritība starp Latviju un Krieviju valdīja ne tikai pēc šādu lēmumu satura, bet arī pēc pieņemšanas laika. Atšķirība tikai tāda, ka Krievijā šos lēmumus ik pārdienas pavēstīja nevis valdības vadītājs, bet valsts prezidents Vladimirs Putins. Jebkuram interneta lietotājam Latvijā ir brīvi pieejami Krievijas ziņu arhīvi, ieskaitot V. Putina runu videoierakstus. Tagad jau vajadzīgie lēmumi pieņemti, tiek pildīti un sāk izraisīt sekas.
Nav nekāda pamata turēt aizdomās ne K. Kariņu, ne V. Putinu nedz par personisku ļaunprātību, nedz par muļķību. Abas valstis bija nonākušas līdzīgā situācijā un tāpēc rīkojās gluži vienādi. Latvija kaut aptuveni sarēķināja Eiropas Savienības 2021.-2027. gada plānošanas perioda palīdzības fondu reālo vērtību tajos eiro, kādus nu jau četrus gadus bez apstājas drukā Eiropas Centrālā banka. Attiecībā pret šīs pašas naudas emisijas izraisīto izmaksu pieaugumu ES palīdzība izrādījās ar negatīvu vērtību. Krievija tajā pašā laikā zaudēja lielu daļu no naftas dolāru ieņēmumiem, jo samazinājās gan naftas cena, gan pārdošanas apjoms. Abos gadījumos tika izdarīts viens un ļoti vienkāršs secinājums, ka ārējs ieņēmumu avots jāaizvieto ar vietējo iedzīvotāju ražīgāku darbu un zemāku patēriņu. Patēriņa sadaļā nebūs pamata celt trauksmi par badu tāpēc, ka cilvēki pusdienās spiesti ēst no mājām paņemtas (sviest)maizes, nevis dodas uz kafejnīcu. Tieši šobrīd Latvijā šur tur tik tiešām dzirdamā katlu grabināšana ir kapu zvani nozarei adekvātā aranžējumā, jo prasītā pievienotās vērtības nodokļa atlaide nozarei tikpat nesasniedzama kā vietējie klienti (pietiekama klientu masa) un tūristi, kādi Latvijai nav iedalīti.
Krievija nupat kā saņēmusi divus brīdinājumus, ka pat pareizi lēmumi rada nevēlamas sekas. Tās ir ziņas no Vidusāzijas, kur Tadžikistānas parlamenta apakšpalāta apstiprinājusi likumprojektu, kas aizliedz etnisko tadžiku bērniem izsniegt dokumentus ar krieviskotiem uzvārdiem, bet Uzbekistānā pieņemšanai tiek virzīts likumprojekts piemērot naudas sodus amatpersonām, kuras oficiālos dokumentus nesagatavos tikai uzbeku valodā. Arī tās ir adekvātas valstu reakcijas, ja turpmāk uz šīm valstīm plūdīs nevis viesstrādnieku Krievijā nopelnītā valūta, bet atpakaļ paši viesstrādnieki kā bezdarba pieauguma un vēl citas problēmas. Te saskatāms arī brīdinājuma elements, ka izdzīto viesstrādnieku vietā Krievija varētu saņemt no jau minētajām un vēl citām Vidusāzijas valstīm uz krievu valodu un pašu Krieviju orientētus cilvēkus, kam dzīve ārpus Krievijas tiks padarīta nepanesama. Ja brīdinājums tiks saprasts, puses varbūt vienosies ar savas politikas realizāciju nepārspīlēt.
Krievijas piemērs ir pamācošs arī savas ārējās robežas noslēgušajai ES, lai gan ES nevar zaudēto to, kā tai jau tagad nav. Proti, nav nekur tādas ietekmes, kādu Krievija saglabājusi (vai pati uzskata, ka saglabājusi) bijušās PSRS teritorijā. ES nav uzkrāvusi sev pienākumu cīnīties par angļu valodas tiesībām tā, kā Krievija cīnās par krievu valodu. Šādos apstākļos ES no tiešas atbildes uz robežu slēgšanu ieceļotājiem izsprukusi, bet gan jau valstis un citi eiro turētāji ārpus ES tagad ņem vērā arī šo apstākli pārdomās par savu eiro uzkrājumu tālāko likteni.
ES aktualitāte ir iekšējās migrācijas organizēšana ar Covid-19 vārdā nosauktās eiro papildemisijas tērēšanu pārsvarā Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.
Šīs valstis šķiet jau atmetušas cerības likt pie darba pašu audzinātos slaistus, bet neizbēgamo imigrāciju gribētu labāk no Latvijas un citām ES nomalēm, nevis no Āfrikas. Ar supertaupību krīzes skarto iedzīvotāju atbalstīšanā, t.i., neatbalstīšanā K. Kariņa valdība atzīst, ka nespēs pārsolīt lielvalstu piedāvājumus Latvijas iedzīvotāju vairākumam, izņemot ierēdņus. Iekšējā migrācija varētu palīdzēt ES tādējādi, ka Latvijā diplomētie psihologi nav ar mieru strādāt par sētniekiem Rīgā, bet piekritīs to darīt Parīzē. Savukārt Latvijā var pieaugt darbaspēka piedāvājums no Krievijas.
