"Plīts un virtuve mani nebiedē, ēst gatavoju kopš puikas gadiem. Es to daru ar lielāko prieku, un, šķiet, arī padodas," lietišķi savas kulinārās spējas raksturo iknedēļas preses izdevuma Sporta Avīze redaktors Ēriks Strauss.
Man ir 53 gadi, esmu pirmās grupas invalīde. Man ir dota iespēja atkal staigāt, pēc operācijas paralīze atkāpās. Nevaru nopirkt visas zāles, ortopēdisko matraci un aparātus. Ja vēlaties palīdzēt, zvaniet 26149087!
Mani sauc Valters Folkmanis, man ir trīs gadi. Mana ģimene ir mamma Agnija, tētis Andris, brālis Kurts, omamma un opaps. Mums ir kaķis Muris, kas no rītiem mūs modina, ielecot gultā.
Rakstu dēliņa vārdā. Esmu bezdarbniece, tētis vienīgais pelnītājs. Mazais Linards Mihailovs ļoti gaida kādu rotaļlietu, mani iepriecinātu kaut lietota veļas mašīna.
Raksta Sanita Ahranoviča (41 gads), esmu 1. grupas invalīde. Man ir ģimene – meita un gandrīz divus gadus veca mazmeita. Mēs esam bez elektrības, jo nav naudas, lai to ievilktu. Mājai ir arī vajadzīgs kapitālais remonts.
Mani sauc Aija Grīsle, 44 gadi. Esmu mamma pieciem bērniem, tēvs ar mums nedzīvo. Es un dēls Ivars mācāmies NVA piedāvātajos kursos (apgūstu informācijas ievadīšanu, dēls - apdares darbu strādnieka iemaņas) un ceram, ka tas palīdzēs atrast darbu.
Esmu Emīlija, man ir trīsarpus gadu. Dzīvoju ar mammu pie vecvecmāmiņas un vecvectētiņa, mans tētis ir miris. Manā vārdā raksta vecvecmāmiņa, jo pati rakstīt vēl neprotu.
Raksta Sergejs Maksimovs. 2000. gadā man uzbruka, gribēja noslepkavot. Rīgas 1. slimnīcas ārstiem izdevās glābt manu dzīvību, taču ilgi biju komā, pārcietu arī infarktu. Tagad esmu paralizēts. Sieva no manis atteicās.
Mans vārds ir Leonora Siltāne, esmu invalīde uz mūžu. Dzīvoju viena īrētā dzīvoklī ar malkas apkuri, mammīte un dzīves draugs ir miruši. Ir ļoti smagi apstākļi, tāpēc, Ziemassvētku vecīti, ļoti lūdzu nepabraukt garām manām mājām un atvest kravu malkas, jo man salst. Pensija maza, malka Ķemeros dārga.
Raksta Marita Piebalga, esmu deviņu bērnu mamma. Ierobežotā rocība liedz iegādāties veļas mašīnu. Mums der tikai pusautomātiskā (Aucē tā maksā Ls 89), jo dzīvojam vecā mājā, kur nav kanalizācijas.
Mani sauc Gaļina Eglīte (68 gadi). Dzīvoju kopā ar dēlu, vedeklu un mazdēlu. Dēls un vedekla ir bez darba, man pašai – maza pensija, tāpēc ļoti lūdzu Ziemassvētku vecītim uzdāvināt mazdēlam divriteni, bet sev gribu izlūgties dekoderu.
Mani sauc Dzidra Elksne (78 gadi), dzīvoju ar saviem ikdienas draugiem – diviem sunīšiem un kaķiem. Cīnos ar savām kaitēm, kas ļauj, balstoties uz kruķiem, mazliet, mazliet telpās dažus metrus šļūcot pieveikt.
Esmu Vairis Tumovs-Grebežs (10 gadi). Man ir divi brāļi, kas mācās, mamma strādā Ropažu pansionātā, bet tētis ir bezdarbnieks. Es vēlos portatīvo datoru, brāļiem - lego klučus vai mašīnu ar pulti, vecākiem – mazus nieciņus.
Raksta Edīte Jurēvica (59 gadi). Ģimenē esam trīs cilvēki: es, vīrs (ģimenē vienīgajam ir darbs) un dēls, kurš mācās Ventspils mūzikas vidusskolā. Jau sen sapņojam par ledusskapi ar saldētavu.
Esmu Jana Gaile, audzinu piecus bērnus (dēliem ir 13, 11 un 4 gadi, meitām – 9 un
7 gadi). Ar vīru esmu šķīrusies, bērniem ir audžutētis. Diemžēl viņš ir zaudējis darbu, bērnu tēvam ir niecīga alga, bet pati sabeigtās veselības dēļ nevaru strādāt.
No 18. līdz 20. decembrim Rīgā notiks populārākais un prestižākais sporta deju festivāls Baltijas valstīs Grand Prix Latvija 2009, kurā piedalīsies vairāk nekā 1000 deju pāru no 35 pasaules valstīm, un pasaules čempionāts jauniešiem standartdejās, kurā Latviju pārstāvēs šā gada Latvijas čempioni Gerds Ivuškāns un Beāte Katrīna Zeltiņa un otrs pāris – pasaules čempioni junioriem 2006. gadā Ronalds Ābols un Santa Vitenberga.
Raksta Dace Grāve (10 gadi). Es dzīvoju kopā ar mammu, audžutēvu, māsu (8 gadi) un pusbrālīti (4 gadi). Mēs dzīvojam ļoti trūcīgi, jo tētim nav darba, bet mamma pelna ļoti maz.