Ar dziedātāju Andi Grīvu tiekamies vēsā decembra dienā. Viņš ierodas starojošs un gaidāmā prieka pārņemts.
Šie Andim būs, kā viņš pats saka, visīpašākie Ziemassvētki. Iemesls tam ir tik skaists, ka grūti iztēloties vēl brīnišķīgāku Ziemassvētku dāvanu – viņš pirmo reizi kļūs par tēti. "Nākamajā gadā es vēlos būt vislabākais tētis, kāds vien iespējams," smaida Andis un piebilst – ne tikai nākamajā, bet nākamajos divdesmit gados.
Andim Ziemassvētki vairāk saistās ar saulgriežiem, nevis kristīgās baznīcas tradīcijām, un uz baznīcu viņš iet kā uz koncertzāli, nevis kā uz svētvietu. Dziedātājs gan atzīst, ka Ziemassvētki ir laiks, kad īpašu miera izjūtu var piedzīvot jebkur. "Man Ziemassvētki ir ģimenes svētki. Tā kā daudz esmu ceļojis, ne vienmēr man ir sanācis būt kopā ar ģimeni. Bet, pasakot vārdu Ziemassvētki, man rodas asociācija ar piesnigušu Pastendi. Tur pavadīti skaisti bērnības brīži," stāsta Andis. Līdz ar dēla ienākšanu ģimenē šie, pēc Anda domām, būs viņa visīpašākie Ziemassvētki. Protams, daudz skaistu brīžu 27 gadu laikā jau aizvadīti. Viņš atminas bērnības prieku par saņemtajām konfekšu paciņām un apziņu, ka saldumu pietiks ilgākam laikam. Mūziķis atzīst, ka bērnības prieks viņā ir saglabājies līdz pat šai dienai. "Joprojām, saiņojot vaļā dāvanas, manī ir tas bērna satraukums par to, kas mani sagaida. Lai gan ir reizes, kad apzināti cenšos to noslēpt, tomēr domāju, ka ir skaisti saglabāt sevī bērna prieku tik ilgi, cik vien iespējams," prāto Andis.
Talantīgais dziedātājs atzīst, ka šis gads viņam bijis nozīmīgs ne tik daudz kā mūziķim (kaut gan arī šajā jomā nav bijusi dīkstāve), bet kā cilvēkam. Šogad viņš sācis kopdzīvi ar savu mīļoto sievieti un viņas septiņus gadus veco meitu. Šogad viņš no rūdīta vecpuiša kļuvis par ģimenes cilvēku. Notikusi vērtību maiņa. Tagad viņš pavisam droši saka – es gribu būt vislabākais tētis un vīrs. Andis nav no tiem, kas sūkstās. Kaut gan līdz šim Andis paspējis pabūt un dzīvot daudzās pasaules valstīs un, iespējams, pēc pāris gadiem pamēģinās ar ģimeni padzīvot arī kaut kur citur, tomēr viņš ir izvirzījis mērķi – nebraukt prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos. "Man šis ir bijis labs gads. Protams, nevar noliegt, ka Latvijā ir krīze, tomēr, lai cik tas bieži arī būtu teikts, šis ir iespēju laiks. Kamēr vien būs veids un iespējas, kā es sevi varu realizēt, Latviju negribu pamest. Lai cik banāli tas varbūt arī skanētu, es gribētu ikvienam novēlēt vairāk ticēt saviem spēkiem. Protams, visupirms, lai ikviens būtu paēdis un siltumā. Bet, ja nebūs ticības pašiem sev, nebūs arī attīstības. Un tas būtu skumji, jo zināmā mērā nozīmētu, ka nav izmantotas visas iespējas, ko katrs gads mums piedāvā."