Ikgadējā "Spēlmaņu nakts" laureātu apbalvošanas ceremonijā nominācijā "Gada baleta mākslinieks/māksliniece" balvu saņēma jaunais baletdejotājs Artūrs Sokolovs.
Balvai tika nominēta arī viņa draudzene – japāņu baletdejotāja Juka Mijake, kas pašlaik, tāpat kā Artūrs, ir Latvijas Nacionālās operas soliste. Saņemot balvu, Artūrs savai mīļotajai veltīja skaistu frāzi japāņu valodā – "aishiteru", kas tulkojumā nozīmē – "es tevi mīlu".
"Es biju šokā, kad paziņoja par balvu. Nezināju, ka būs jādodas uz skatuvi. Tajā brīdī centos atcerēties visus man nozīmīgos cilvēkus, īsā mirklī bija jāsakopo domas. Uzskatu, ka tā bija intriga un arī satraucoši – pateikt mīļotajai šādus vārdus, jo viņa sēdēja zālē," stāsta Artūrs Sokolovs.
Puisis jāņem ciet
Abu dejotāju mīlasstāsts sākās pirms diviem gadiem martā, kad Juka atbrauca uz Latviju strādāt par baletdejotāju. "Man palūdza, lai kopā ar draugu no Operas aizbraucam sagaidīt viešņu. Sasveicinājāmies un palīdzējām aizvest mantas uz dzīvokli," stāsta Artūrs. Apmēram pēc diviem mēnešiem baleta māksliniekiem tika rīkots atpūtas pasākums, kurā Artūram un Jukai raisījušās interesantas sarunas. "Tā kā strādājam baletā, mums, protams, uzreiz bija, par ko runāt," atceras Artūrs. Attiecību turpināšanai iniciators bija Artūrs, kurš uzaicināja Juku aizbraukt izklaidēties uz Jūrmalu. Viņš atceras, ka, vēloties būt pieklājīgs, uzdāvinājis svešiniecei gerberu, kas izrādījās Jukas mīļākie ziedi.
"Kad atbraucu uz Rīgu, man te viss bija svešs. Bija skumji. Vēlējos uzzināt daudz vairāk par Latviju, vajadzēja kādu cilvēku, kas visu parāda un izstāsta," saka Juka. To, ka starp abiem sāk veidoties kaut kas nopietnāks, viņi saprata vasarā pēc kādas romantiskas pastaigas zem zvaigžņotām debesīm. "Pirmais, kas piesaista otrā cilvēkā, ir viņa smarža; tas laikam tā dots no dabas. Novērtēju, ka Juka ir skaista. Patika viņas attieksme pret darbu un attiecībām, viņas harisma." Jautājot Jukai, kas viņu piesaistījis Artūrā, viņš pats ar humoru steidz atbildēt mīļotās vietā: "Puisis ir labs, jāņem ciet!" Juka konkretizē, ka patīk Artūra miers un tas, ka viņš rada stabilitātes un drošības izjūtu.
Sarunājas krieviski
Artūrs (25 gadi) un Juka (27 gadi) Latvijā dzīvo kopā, lai gan Japānā kopdzīve pirms laulībām netiek atzīta. Arī Jukas vecāki šajā ziņā nav izņēmums un to, cik abiem ir svarīgi būt kopā diendienā, jaunietes vecāki īsti neapzinās. "Domāju, ka šāda tradīcija ir pareiza. Mūsu attiecībām tas netraucē. Šķiet, ka Jukas vecāki nojauš par mums, esmu ar Jukas ģimeni divas reizes ticies Japānā," pastāsta baletdejotājs.
Ikdienā Juka un Artūrs sarunājas krieviski. Artūrs saka –Jukai esot jārunā japāniski, bet Juka teic, ka to nedarot, jo mīļotais neko nesaprotot. "Japāniski ļoti maz zinu. Protams, vēlos iemācīties japāņu valodu, bet man ir jāiegulda vairāk pūļu, lai tas izdotos. Apmēram 20 burtu jau esmu iemācījies," atklāj Artūrs. Viņš mierina Juku, ka viņai nav obligāti jāmācās latviešu valoda, jo abi lieliski var sarunāties krieviski. "Domāju, ka krievu valodu viņa zina labi. Tad, kad mājās viņa kādreiz dusmojas uz mani, tas uzreiz ir redzams," humoru nezaudē baleta solists.
Vīrieša pirmais solis
Veidojot attiecības, viņi necenšas viens otrā kaut ko mainīt. "Jukai dažreiz nepatīk kādi sīkumi manā rīcībā. Es nekad necenšos otrā cilvēkā kaut ko mainīt, jo 25 gadu vecumā to nav jēgas darīt, un to saku arī Jukai. Ja cilvēks mēģina to darīt, viņš tikai rada sev problēmas. Nez kāpēc sievietes cenšas vīriešus pārveidot par saviem ideāliem. Uzskatu, ka dzīvē viss var mainīties, tāpēc vajag novērtēt un baudīt katru dienu, kas dota." Ja viņiem iznākot nelieli strīdi, Artūrs parasti sperot pirmo soli uz izlīgšanu. "Redz, cik vājš esmu kļuvis!" viņš pajoko. Pēc rakstura abi ir atšķirīgi. Artūrs novērtē draudzenes labās īpašības – strādīgumu un nosvērtību. "Es esmu aktīvāks. Man patīk satikties ar draugiem, aiziet uz kādu pasākumu. Laikam tā arī dzīvē ir jābūt, tad cilvēki paliek kopā. Ja viņi ir līdzīgi, tad ātri viens otram apnīk." Brīvajā laikā abiem patīk aizbraukt pie dabas, kur nav cilvēku burzmas, doties uz pirti, apmeklēt kādu atpūtas kompleksu vai kino, kā arī doties ceļojumā ne tikai pa Latviju, bet arī tālāk.
Restorāns un baletskola
Juka baletu dejot sākusi trīs gadu vecumā, bet Artūrs baletskolā iestājies, kas bijis desmit gadus vecs. Operā Artūrs strādā astoto sezonu, Juka – trešo. Abiem patīk, ka viņi var būt kopā ne tikai ikdienā, bet arī darbā. Kopā viņi dejo tikai divās izrādēs – Smilšu vīrs (Juka atveido Olimpiju, Artūrs – Natanēlu) un Bahčisarajas strūklāka (attēlo vienu no Vaclava draudzenēm un draugiem). "Kad Juka dejo ar mani, viņa jūtas labi, ir mierīga. Es vairāk uztraucos, jo viņa man ir īpašs cilvēks. Man gribētos, lai mēs biežāk varētu braukt uz dažādiem galā koncertiem," saka jaunais baletdejotājs.
Artūrs ir domājis arī par to, ko darīs tad, kad vairs nedejos. "Man gribētos atvērt savu restorānu. Japānā to būtu vieglāk izdarīt, un tas cilvēkiem ir vajadzīgs. Latvijā individualitātes nav vajadzīgas. Ir jāatrod īstie cilvēki, kuri man palīdzēs šo ideju īstenot," ieceri atklāj Artūrs. Juka sapņo, ka viņa varētu strādāt par baleta pedagoģi un atvērt savu baleta skolu. "Viņas vārds dzimtajā pilsētā Tojotā ir pazīstams. Tur baleta tradīcijas nav tik senas kā šeit, balets izveidojās apmēram pirms 50–60 gadiem. Japānā baleta attīstības līmenis ir augstāks nekā šeit, taču šajā valstī baletu vairāk atbalsta nevis valsts, bet individuālie sponsori. Juka pati meklēja iespējas būt Latvijā. Viņai vajadzēja sevi pierādīt un daudz darīt, lai varētu strādāt Latvijā."
Gatavi ģimenes dzīvei
Baletdejotāju pāris uzskata, ka pirmais romantisma vilnis abu attiecībās jau ir aiz muguras. "Mums šovasar bija garš atvaļinājums. Juka uz diviem mēnešiem aizbrauca uz Japānu, es paliku Rīgā, bet pēc tam arī es aizbraucu uz Japānu. Protams, man bez Jukas Latvijā bija skumji," neslēpj Artūrs. Jaunais vīrietis ir sapratis, ka attālums var gan attiecības izjaukt, gan, gluži otrādi, mīļotos satuvināt. "Mūsu gadījumā attālums noteikti ir satuvinājis," atzīst Artūrs. Viņš arī uzsver, ka abu nākotnes plāni ir nopietni. Abi skatuves mākslinieki jau tagad esot gatavi veidot ģimeni un attiecības noformēt oficiāli.
"Pats sarežģītākais ir jautājums, kur mēs dzīvosim. Jukai, protams, ir patīkami, ka Latvijā ir darbs un te var nopelnīt, jo Japānā to būtu grūti izdarīt – tur baletdejotāji gadā var piedalīties tikai pāris izrādēs. Taču tur viņai ir mājas. Japānā cilvēkiem ļoti svarīgas ir savstarpējās attiecības, tās ir sirsnīgākas nekā Latvijā, arī citas lietas ir sakārtotākas. Māksliniekiem un skatītājiem veidojas citāda saikne nekā pie mums." Visticamāk, nākotnē Artūrs pārcelsies dzīvot uz draudzenes dzimteni Japānu. Par laimi, viņam šī valsts vienmēr ir patikusi. "Es varu palikt tur, kur dzīve aizvedīs. Galvenais, lai mīļotais cilvēks, ar kuru jūtos labi, ir man blakus. Nevaru nopietni teikt, ka pilnībā esmu gatavs doties projām no Latvijas. Man ir nepieciešams, lai Juka mani vairāk mudina to darīt," pārliecinoši saka Artūrs.