Kas dārz­ko­pim jā­ņem vē­rā, lai dār­zam ne­kad ne­trūk­tu valg­mes?

© F64

Mal­dī­gi do­māt, ka dār­za lais­tī­ša­na sa­gā­dā rai­zes vie­nī­gi va­sa­ras svel­mē. Spe­ci­ā­lis­ti ap­gal­vo, ka ūdens spēj pa­sar­gāt zie­dus arī no sal­nām! Kas dārz­ko­pim jā­ņem vē­rā, lai dār­zam ne­kad ne­trūk­tu valg­mes?

Lai augs ne­cies­tu slā­pes, no­teik­ti jā­zi­na, kā­da ir tā sak­ņu sis­tē­ma - vai sak­nes tie­cas pla­šu­mā tu­vu aug­snes virs­kār­tai, vai snie­dzas stā­vus ze­mē. Lais­tot jā­pa­dzir­da vi­sa sak­ne, da­žam au­gam pie­tiek ar 8, cits jū­tas gan­da­rīts par 30 lit­riem ūdens uz kvad­rāt­met­ru... Dār­za ap­ūde­ņo­ša­na cil­vē­ku prā­tus no­dar­bi­nā­ju­si vien­mēr. Se­nie ēģip­tie­ši jau 2. ga­du tūk­sto­tī pirms mū­su ēras iz­gud­ro­ju­ši lais­tā­mo ie­rī­ci ša­du­fu - sta­bā ie­stip­ri­nā­tu kus­tī­gu kār­ti, kam vie­nā ga­lā ādas spai­nis ar ūde­ni, bet ot­rā - smags at­svars.

Iz­rā­dās, ūdens līdz ne vien pret kar­stu­mu, bet arī... pret sal­nām.

Au­dzē­tā­ji ir pār­lie­ci­nā­ju­šies, ka plā­na le­dus kār­ti­ņa traus­los dzēr­ve­ņu zie­dus pa­sar­gā no pa­va­sa­ra, bet dā­li­jas - no ru­dens sal­nām. Au­gus ie­skau­jo­šā le­dus kār­ti­ņa ne­no­da­ra pos­tu nedz la­pām, nedz zie­diem.

Lais­tī­ša­nas vei­di

Ne­lie­lu dār­zu itin vieg­li var ap­lais­tīt ar lej­kan­nām. Ūdens gan pirms lais­tī­ša­nas vis­maz dien­nak­ti jā­no­stā­di­na. Ne­aiz­mir­sī­sim arī ve­co la­bo lie­tus ūde­ni, ku­ra uz­krā­ša­nai vei­ka­li pie­dā­vā ie­til­pī­gas seg­tas plast­ma­sas mu­cas ar krā­niem. Ja lais­tā­mā pla­tī­ba prā­vā­ka, ne­at­sa­kie­ties no kus­tī­ga­jiem smi­dzi­nā­tā­jiem, kas ūde­ni vien­mē­rī­gi iz­klie­dē un au­to­mā­tis­ki re­gu­lē tā spie­die­nu.

Ne­viens dārzs nav ie­do­mā­jams bez krā­sai­niem šļū­te­ņu vi­ju­miem. Ne­lie­liem au­giem vel­dzi sniegs sa­pla­ci­nā­tās smi­dzi­nā­ša­nas šļū­te­nes, kas at­ka­rī­bā no tā, uz ku­ru pu­si pa­vērsts per­fo­rē­tais sāns, ūde­ni sī­ki smi­dzi­na vai nu aug­šup, vai tie­ši aug­snē. Lais­tī­ša­nai do­mā­tas da­žā­du vei­du šļū­te­nes - pie­cu un čet­ru slā­ņu ar pī­tu pa­stip­ri­nā­ju­mu un čet­ru slā­ņu šļū­te­nes ar adī­tu pa­stip­ri­nā­ju­mu. Pro­tams, kat­rai va­ja­dzī­bai savs uz­ga­lis. Dažs bru­ģim, dažs traus­liem zie­diem. Ie­gā­dā­ja­mi arī uz­ga­ļi, kas re­gu­lē strūk­las spē­ku un lais­tā­mās vir­smas lau­ku­mu. Šļū­te­ņu ce­na at­ka­rī­ga no iz­ej­ma­te­ri­ā­la un ra­žo­tāj­valsts.

Di­vi vie­nā

Ne­lie­lu dār­zu saim­nie­kus prie­cēs pi­lien­vei­da ap­ūde­ņo­ša­na, kad au­gu sak­nēm tiek pa­dots ūdens ne­lie­lās de­vās. Ja pla­tī­ba lie­lā­ka (pie­mē­ram, zā­liens vai fut­bo­la lau­kums), spe­ci­ā­lis­ti ie­sa­ka māk­slī­go lie­tu­ti­ņu (smi­dzi­nā­tā­jus jeb sprin­kle­rus), kam re­gu­lē­jams gan dar­bī­bas rā­di­uss, gan iz­li­ju­šā ūdens dau­dzums. Gan pi­li­nā­ša­nai, gan lie­tu­ti­ņam var pie­vie­not kon­krē­ta­jiem au­giem pie­mē­ro­tu mēs­lo­ju­mu. Pi­lien­vei­da sis­tē­mas ie­tau­pa ūde­ni, jo sa­ma­zi­nās iz­tvai­ko­ša­na, sa­vu­kārt smi­dzi­nā­tā­ji pa­lie­li­na gai­sa mit­ru­mu, kar­stā lai­kā snie­dzot pa­tī­ka­mu vel­dzi.

Spe­ci­fis­kā lais­tī­ša­na

Ja jums ir lie­la sil­tum­nī­ca vai plašs sak­ņu dārzs, ar lej­kan­nu un šļū­te­ni vien būs par maz. Sil­tum­nī­cu ap­ūde­ņo­ša­nai spe­ci­ā­lis­ti ie­sa­ka vai nu iek­šē­jās sta­ci­o­nā­rās, vai mo­bi­lās lais­tī­ša­nas sis­tē­mas. Tās vē­lams uz­stā­dīt, sil­tum­nī­cu bū­vē­jot.

Lau­ka lais­tī­ša­nai vis­la­bāk iz­vei­dot āra mo­bi­lo lais­tī­ša­nas sis­tē­mu - tā ūde­ni iz­smi­dzi­na no spraus­lām, kas uz­mon­tē­tas pār­vie­to­ja­mam lais­tā­ma­jam stie­nim. Stie­ni pa slie­dēm vir­za spe­ci­ā­los ra­ti­ņos. Pro­tams, arī slie­žu tīk­lu un ūdens pie­va­du ēr­tāk ie­rī­kot pirms stā­dī­ju­mu vei­do­ša­nas.

SVARĪGI!

* Kas par daudz, tas par skā­di! Ja aug­sne tiek pār­lie­ku sa­lais­tī­ta, tā sa­blī­vē­jas un zau­dē ba­rī­bas vie­las, sāk augt sū­na.

Māja

Tradīciju cienītājiem noderēs padomi, kā nokrāsot spilgtas un netipiski košas olas dabas krāsvielās.

Svarīgākais