Augiem zie­mā ar imu­ni­tā­ti pa­šva­ki; kā to uzlabot?

Dau­dzi cil­vē­ki tum­ša­jā ga­da­lai­kā bie­ži sirgst ar sa­auk­stē­ša­nos, arī za­ļa­jiem augiem zie­mā ar imu­ni­tā­ti ir pa­šva­ki. «Tas gan at­ka­rīgs no kop­ša­nas,» pār­lie­ci­nā­ta Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes bo­tā­nis­kā dār­za Tro­pu un sub­tro­pu la­bo­ra­to­ri­jas va­dī­tā­ja Da­ce Grī­vi­ņa.

Ja cil­vē­kiem dau­dzas kai­tes pie­me­tas no ne­maz­gā­tām ro­kām, augiem tās ro­das ne­kop­tu la­pu dēļ. Lie­lā­kā kļū­da ir tā, ka augu lais­tī­ša­nu mēs bie­ži vien pie­skai­tām pa­tī­ka­mai no­dar­bei, pat bril­les no­ņe­mam, acis at­pū­ti­not. Bet, ja tās at­stā­tu uz de­gu­na un pa­lū­ko­tu, kas da­rās la­pu apakš­pu­sēs, un pār­bau­dī­tu stum­brus un za­rus, vai tur kāds ne­ai­ci­nāts nav ie­mi­ti­nā­jies uz pa­lik­ša­nu, ātr­i un ener­ģis­ki rī­ko­jo­ties, var gan sli­mo augu iz­ār­stēt, gan pā­rē­jos no ne­lai­mes pa­sar­gāt. Kar­stā, ap­ku­res iz­sau­sē­tā gai­sā pirm­ās drīz vien vie­sos ie­ra­dī­sies vai nu pa­ras­tās tīkl­ēr­ces, vai kā­das no bru­ņu­tīm (pa­ras­tās vai pū­kai­nās). Ja uz kā­da auga esat pie­ķē­ru­ši ne­vē­la­mu vie­si, ne­ka­vē­jo­ties pār­bau­diet arī pā­rē­jos un, ja ie­spē­jams, vā­ji­nie­ku izo­lē­jiet no ci­tu augu sa­bied­rī­bas. No­vēr­siet kai­tēk­ļiem lab­vē­lī­gos ap­stāk­ļus, pie­mē­ram, tīkl­ēr­ces fa­no par sau­su gai­su un jū­tas ļo­ti ne­ap­mie­ri­nā­tas, ja to sāk mit­ri­nāt. Mit­ras la­pas mai­tā dzī­vi arī blu­su fe­jām - balt­blu­si­ņām (spār­ni­ņi sa­mirkst!). Un, ja vēl no­lik­siet augu pa­vē­sā vie­tā, kai­tēk­ļiem dzim­tie tro­pi sap­ņos rā­dī­sies…

Kā jau dien­vid­nie­ces, balt­blu­si­ņas ie­cie­nī­ju­šas sau­lai­no - dzel­te­no - krā­su. Tad ļau­jiet tai dzī­vi beigt uz dzel­te­na muš­pa­pī­ra. Kad augs ar rem­de­nu ūde­ni rū­pī­gi no­maz­gāts, pirms ķer­ties pie kai­tēk­ļu iz­nī­ci­nā­ša­nas, pa­do­mā­jiet, vai mā­jās nav ma­zi bēr­ni, vec­ve­cā­ki, su­ņi, ka­ķi, zi­vis vai de­ko­ra­tī­vie put­ni­ņi? Vi­ņiem un, pro­tams, jums pa­šam jeb­kurš ķī­mis­kais kai­tēk­ļu iz­nī­ci­nā­ša­nas lī­dzek­lis ve­se­lī­bai par la­bu ne­nāks. Ja uz­lē­ju­mi, no­vā­rī­ju­mi, pel­nu mai­sī­ju­mi un ci­ti tau­tas lī­dzek­ļi ne­lī­dzēs, augs jā­ap­smi­dzi­na ar de­ci vai jā­ap­lej ar ak­ta­ru.

Da­ce Grī­vi­ņa gan brī­di­na - tīkl­ēr­cei ak­ta­ra ir kā pī­lei ūdens, bet bru­ņu­tis tā lie­lis­ki at­bru­ņo. Sa­vu­kārt spir­ta un ūdens šķī­dums 1:1 pū­kai­nās, jē­lās bru­ņu­tis pār­lie­ci­nās, ka al­ko­hols kai­tīgs ve­se­lī­bai, un tās kri­tīs nost gra­bē­da­mas. Diem­žēl no kā­rum­nie­ku zo­biem nav pa­sar­gā­tas arī sak­nes. Tās ir ie­cie­nī­ju­šas daudz­ne­da­žā­das sak­ņu ēr­cī­tes. Vi­ņu ēdien­kar­tē pār­sva­rā ie­rak­stī­ti sī­pol­au­gi (it se­viš­ķi or­hi­de­jas, hi­acin­tes, tul­pes u.c.). Ja aug­sne būs pā­rāk mit­ra, gai­diet vien, un čak­lās rī­mas drīz būs klāt!

Bo­tā­nis­kā dār­za Tro­pu un sub­tro­pu la­bo­ra­to­ri­jas va­dī­tā­ja Da­ce Grī­vi­ņa:

- Ja no augus­ta līdz ok­tob­rim sa­vus telp­au­gus esat pie­ba­ro­ju­ši ar mēs­lo­ju­mu, kas vis­vai­rāk sa­tur kā­li­ju, va­rat būt pār­lie­ci­nā­ti, ka tie ir la­bi sa­ga­ta­vo­ti zie­mo­ša­nai. Šāds mēs­lo­jums augus pa­sar­gā no sli­mī­bām un kai­tēk­ļiem. Augi būs pa­tei­cī­gi arī par tiem pa­rei­zi at­vē­lē­to vie­tu: no sub­tro­piem nā­ku­šie vis­lab­prā­tāk snau­du­ļos vē­sā­kā, bet tie, kam sap­ņos rā­dās mit­rie, sil­tie mū­ža­me­ži - sil­tā­kā vie­ti­ņā. Gan vie­niem, gan ot­riem ar pār­lie­ku lie­ša­nu gan ne­va­ja­dzē­tu uz­bāz­ties, gu­lo­šam cil­vē­kam arī ne­slāpst.

No­de­rī­gi

Nāt­ru iz­vil­kums lap­utīm

(ga­ta­vo pa­va­sa­rī un va­sa­rā): Da­žas sau­jas nāt­ru dien­nak­ti mēr­cē 5 l ūdens, tad rū­pī­gi ap­smi­dzi­na augus (it se­viš­ķi la­pu apakš­pu­ses).

Spir­ta un ziep­ju kok­tei­lis bru­ņu­tīm

(ga­ta­vo vi­su ga­du): 1 ēdam­ka­ro­ti za­ļo vai saim­nie­cī­bas ziep­ju (der arī trau­ku maz­gā­ša­nas lī­dzek­lis) ie­mai­sa 1 l sil­ta ūdens. Kad zie­pes iz­šķī­du­šas, pie­lej 1 ēdam­ka­ro­ti spir­ta. Augu ap­sla­ka ar oti­ņu, ne­aiz­mir­stot arī la­pu apakš­pu­ses.