\\Māja

TULPES - kad stādīt, kā kopt un cita noderīga informācija

 
©F64

Pa­va­sa­rī dārzs nav ie­do­mā­jams bez zie­do­šām tul­pēm. Tās ir pa­zīs­ta­mā­kās un po­pu­lā­rā­kās no vi­sām sī­pol­pu­ķēm. Iz­vē­lo­ties vis­pie­mē­ro­tā­kās no vai­rāk ne­kā 10 000 pa­sau­lē zi­nā­ma­jām tul­pju šķir­nēm, var pa­nākt, ka dār­zā tul­pes zie­dēs ap­mē­ram di­vus mē­ne­šus – no mar­ta bei­gām līdz pat jū­ni­ja sā­ku­mam.

Ne­daudz no vēs­tu­res

Tul­pju no­sau­kums cē­lies no per­sie­šu to­li­ban un no­zī­mē «tur­bāns». Grū­ti pa­teikt, ku­rā ze­mes­lo­des da­ļā pa­rā­dī­ju­šās pirm­ās mums pa­zīs­ta­mās tul­pes, zi­nāms vien tas, ka sav­va­ļā jo­pro­jām sa­sto­pams ap­tu­ve­ni 150 tul­pju vei­du. Ho­lan­dē, ko pie­ņemts uz­ska­tīt par tul­pju ka­raļ­val­sti, šie aus­tru­mu tra­di­ci­onā­lo gal­vas ro­tu at­gā­di­no­šie zie­di pa­zīs­ta­mi jau kopš 16. gad­sim­ta, kad, bio­lo­ga Ka­ro­la Klū­zi­ja sa­gā­dā­ti, pirm­ie tul­pju sī­po­li at­ce­ļo­ja no Tur­ci­jas. Ne­pa­gā­ja ilgs laiks, un tul­pes Ho­lan­dē kļu­va par mo­des pre­ci, ne­daudz vē­lāk - arī par valsts sim­bo­lu. Lai ie­gū­tu kaut da­žus tul­pju sī­po­lus, ne ti­kai ho­lan­die­ši vien bi­ja ar mie­ru pār­dot gan ka­rie­tes, gan mā­jas. Ta­jos tā­la­jos ga­dos kat­ras lī­ga­vas pūrs ti­ka god­bi­jī­gi cie­nīts, ja ta­jā līdz ar ci­tām ba­gā­tī­bām bi­ja vis­maz pār­is tul­pju sī­po­lu. Mūs­die­nās se­lek­ci­onā­ri vi­sā pa­sau­lē jau ra­dī­ju­ši vai­rāk ne­kā 4000 tul­pju šķir­ņu, ta­ču darbs ša­jā jo­mā tur­pi­nās. Kaut pār­stei­dzo­šu for­mu gan­drīz vi­sās va­ra­vīk­snes krā­sās zie­do­šas tul­pes ne mir­kli ne­iz­iet no mo­des, se­lek­ci­onā­ru sap­nis par in­ten­sī­vi zi­las un pil­nī­gi mel­nas tul­pes ra­dī­ša­nu jo­pro­jām ir ti­kai sap­nis, uz ko tiek­ties.

Nav īpa­ši pra­sī­gas

Tul­pes nav īpa­ši pra­sī­ga kul­tū­ra. Vis­la­bāk tām tīk sau­lai­na, no vē­jiem pa­sar­gā­ta aug­ša­nas vie­ta un la­bi dre­nē­ta vieg­la māl­smilts vai smil­šai­na aug­sne. Skā­bas aug­snes ne­pie­cie­šams kaļ­ķot, bet sma­gās mā­lai­nās aug­snes jā­ie­la­bo ar smil­ti, gran­ti un kūd­ru. Lai no­dro­ši­nā­tu aug­lī­bu, jeb­ku­ram aug­snes ti­pam va­ja­dzē­tu pie­vie­not trūd­vie­las, kom­pos­tu un kūd­ru. Zie­mas kail­sa­lā tul­pes 5-8 centi­met­ru bie­zā slā­nī vē­lams ap­segt ar nei­tra­li­zē­tu kūd­ru. Vis­pirms var uz­bērt krī­tu vai do­lo­mīt­mil­tus un ti­kai tad kūd­ru. Pa­va­sa­rī lie­ko kūd­ras kār­tu uz­ma­nī­gi no­ņem. 2-5 centi­met­ru bie­zā slā­nī kūd­ru var at­stāt, lai ne­aug ne­zā­les, ta­ču jā­rē­ķi­nās ar to, ka ze­me, ja tā dzi­ļi sa­sa­lu­si, il­gāk ne­at­lai­dī­sies. Ja tul­pes rū­pī­gi kopj, vie­nā vie­tā bez pār­stā­dī­ša­nas tās var augt vai­rā­kus ga­dus, ta­ču pro­fe­si­onā­ļi ie­sa­ka tās iz­rakt un stā­dīt ci­tā vie­tā kat­ru ga­du.

No­de­rī­gi

  • Tul­pes (Tu­li­pa) ir li­li­ju dzim­tai pie­de­rī­gi daudz­ga­dī­gi lakst­au­gi ar sak­ņu pa­ze­mes pār­vei­do­ju­mu - sī­po­lu.
  • Da­bā aug ap­mē­ram 150 sav­va­ļas tul­pju vei­du, vai­rā­kums no tām - Vi­dus­āzi­jā, arī Balt­krie­vi­jā, Krie­vi­jā, Ka­zah­stā­nā, Al­ta­jā, Irā­nā, Tur­ci­jā, In­di­jas zie­me­ļu da­ļā, Liel­bri­tā­ni­jā, Ame­ri­kā.
  • Starp­tau­tis­ka­jā tul­pju re­ģis­trā ie­kļau­ti vai­rāk ne­kā 4000 tul­pju šķir­ņu, ku­rām ik ga­du nāk klāt vai­rā­ki sim­ti jau­nu­mu. Pē­dē­jā lai­kā aiz­vien ie­cie­nī­tā­kas un pie­pra­sī­tā­kas kļūst ne­pa­ras­tu zie­du for­mu un krā­su tul­pes, pie­mē­ram, pe­onij­zie­du, zaļ­zie­du, bārk­stai­nās vai pa­pa­gai­ļu tul­pes.

Stā­dī­ša­na Lai, pa­va­sa­rim sā­ko­ties, va­rē­tu jūs­mot par zie­du daudz­vei­dī­bu un krāš­ņu­mu, tul­pes jā­stā­da sep­tem­bra bei­gās vai ok­tob­rī, kad ze­me at­dzi­su­si līdz ap­mē­ram 9 °C. Tas ir la­bā­kais laiks, kad sak­nes sāk vei­do­ties arī aug­snē pa­li­ku­ša­jiem ie­priek­šē­jā ga­dā ne­iz­rak­ta­jiem tul­pju sī­po­liem. Tul­pes ie­tei­cams stā­dīt vie­tās, kur ne­uz­krā­jas lieks mit­rums. Lai tul­pes la­bi jus­tos, spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka tās stā­dīt «smil­šu gul­tā» - va­gā ie­ber bal­to smil­ti, sī­po­lus 10-15 cm bie­zā kār­tā pār­klāj ar smil­ti un smal­ku gran­ti, pēc tam jā­ap­rauš ar aug­sni tā, lai tul­pes sī­pols ap­mē­ram 20 cm dzi­ļu­mā at­ras­tos kom­for­tab­los ap­stāk­ļos. Šā­da «smil­šu gul­ta» at­vieg­los tul­pju iz­rak­ša­nu pēc no­zie­dē­ša­nas. Ja tul­pes audzē ne­vis ap­stā­dī­ju­mos, bet lie­lā­kās pla­tī­bās dār­zā, pēc sī­po­lu iz­rak­ša­nas to vie­tā var audzēt bur­kā­nus, sī­po­lus vai ķir­bjus.

Pa­doms

* Ru­de­nī pirms sī­po­lu stā­dī­ša­nas aug­snē ie­strā­dā il­gas ie­dar­bī­bas kom­plek­so mi­ne­rāl­mēs­lo­ju­mu, kas ne­sa­tur slā­pek­li. Var iz­man­tot arī sa­da­lī­ju­šos kūts­mēs­lus.

* At­ka­rī­bā no sī­po­lu lie­lu­ma tos stā­da 8-15 cm dzi­ļu­mā, 10-15 cm at­tā­lu­mā ci­tu no ci­ta.

* Lai ne­trau­mē­tu sak­ņu aiz­met­ņus, stā­dot sī­po­lus zem­ē ar spē­ku ne­spiež.

* Pirms stā­dī­ša­nas sī­po­lus vē­lams ko­di­nāt vai ap­strā­dāt ar tri­ho­der­mī­nu.

* Lai sī­po­li ātr­āk ie­sak­ņo­tos, pirms stā­dī­ša­nas tos iz­mēr­cē ūde­nī, lai sa­mirkst seg­zvī­ņas!

* Lai ie­gū­tu lie­lā­kus zie­dus un lek­nā­kas la­pas, tul­pes jā­lais­ta un jā­mēs­lo. Cik bie­ži to da­rīt, at­ka­rīgs no aug­snes.

Kop­ša­na

Pa­va­sa­rī, tik­līdz ze­me at­lai­du­sies, tul­pes pa­ba­ro ar amo­ni­ja nit­rā­tu, bet, tu­vo­jo­ties zie­dē­ša­nas lai­kam, - ar kal­ci­ja nit­rā­tu (se­viš­ķi, ja aug­sne ir skā­ba). Pēc as­nu pa­rā­dī­ša­nās aug­sni uz­ma­nī­gi uz­ir­di­na. Sau­sā lai­kā, ka­mēr vien za­ļas la­pas, augus vē­lams rei­zi ne­dē­ļā lais­tīt, pēc tam ap­ru­ši­nāt ar zem­i. Pēc no­zie­dē­ša­nas sī­po­lu stip­ri­nā­ša­nai no­de­rēs kā­li­ju un fos­fo­ru sa­tu­rošs mēs­lo­jums.

Pa­doms

* Lai, sī­po­lam ne­vei­do­tos sēk­las, no­zie­dē­ju­šos tul­pju zie­dus no­lauž.

* Kad la­pas sāk dzel­tēt un kāts vairs ne­lūst, bet lie­cas, sī­po­li jā­iz­rok un jā­ap­žā­vē. Il­gāk par pus­stun­du sau­lē tos ne­tur, lai ne­bo­jā­tu sī­po­la seg­zvī­ņas.

* Tul­pju sī­po­lus līdz stā­dī­ša­nai sa­da­la un gla­bā la­bi vē­di­nā­mās tel­pās 15-20 °C tem­pe­ra­tū­rā.

* Tul­pes ir jā­lauž. Grie­žot ar na­zi, no auga uz augu vieg­li var pār­nest vī­ru­su in­fek­ci­jas. Ja redz zie­dam svīt­rai­nu tul­pi, kas ne­at­bilst šķir­nei, tā jā­rauj ār­ā ar vi­su sak­ni un tū­līt jā­sa­de­dzi­na!

* Lai vī­ru­si ne­ras­tos, jā­iz­nī­dē lap­utis - vī­ru­su pār­nē­sā­tā­jas! Vis­pie­mē­ro­tā­kie ir da­žā­di bio­lo­ģis­kie augu aiz­sar­dzī­bas lī­dzek­ļi.

No­de­rī­gi

  • Zie­dus pa­ras­ti griež virs ot­rās la­pas.
  • Pirms lik­ša­nas vā­zē vai pa­snieg­ša­nai do­mā­ta tul­pe jā­no­lauž ti­kai ar vie­nu la­pu.
  • Jo vai­rāk la­pu tul­pei pa­liks, jo lie­lāks vei­do­sies sī­pols. Lai tas tā no­tik­tu, vi­sā krāš­ņu­mā uz­zie­dē­ju­šas tul­pes bez la­pām vien­kār­ši no­lauž.

Tul­pju kla­si­fi­kā­ci­ja

At­bil­sto­ši Starp­tau­tis­ka­jam tul­pju no­sau­ku­mu re­ģis­tram, kas pie­ņemts Ho­lan­dē 1981. ga­dā, vie­no­tā tul­pju kla­si­fi­kā­ci­jas sis­tē­ma pēc zie­dē­ša­nas lai­ka ir sa­da­lī­ta četr­ās gru­pās un vis­as tul­pju šķir­nes ie­da­lī­tas 15 gru­pās.

Tul­pes ar de­ko­ra­tī­vām la­pām

Iz­ci­li de­ko­ra­tī­vas tul­pju šķir­nes, ku­ru la­pām ir ap­mē­ram vie­nu centi­met­ru pla­ta bal­ta, dzel­te­na, ro­zā vai kā­das ci­tas krā­sas kontra­stai­na la­pas ap­ma­le vai svīt­ras la­pu vi­dū. Šīs gru­pas tul­pes ir ļo­ti de­ko­ra­tī­vas ne ti­kai zie­dot, bet vi­su aug­ša­nas lai­ku.

Daudz­zie­du tul­pes

Ofi­ci­āli tā­das gru­pas nav, ta­ču Ho­lan­dē šāds ie­da­lī­jums un ap­zī­mē­jums tiek bie­ži lie­tots, ru­nā­jot par tul­pju šķir­nēm, kam uz vie­na za­ro­ta zied­kā­ta vei­do­jas vai­rā­ki zie­di. No­grie­žot ti­kai vie­nu kā­tu, var ie­gūt ve­se­lu zie­du puš­ķi!

Vien­kār­šās ag­rās tul­pes

Vi­dē­ji ga­ras, jau ap­rī­ļa vi­dū zie­do­šas tul­pes. To spē­cī­gie stub­lā­ji iz­tur arī slik­tā­kus lai­ka ap­stāk­ļus. Lie­lie, ovā­lie vai ie­ga­re­nie zie­di ir spil­gtās krā­sās un brī­niš­ķī­gi iz­ska­tās pu­ķu do­bēs, gar ce­li­ņiem, ak­meņ­dār­zos, pie­mē­ro­tas arī stā­dī­ša­nai po­dos vai pu­ķu kas­tēs.

Pil­dī­tās ag­rās tul­pes

Zie­di lie­li, blī­vi pil­dī­ti, īsā­kos un stin­grā­kos kā­tos ne­kā vē­la­jām pil­dī­ta­jām tul­pēm. Brī­niš­ķī­gi iz­ska­tās gan pu­ķu do­bēs, gan gar ce­li­ņu ma­lām. Īso un spē­cī­go stub­lā­ju dēļ pie­mē­ro­tas stā­dī­ša­nai pu­ķu kas­tēs. Ja tul­pju sī­po­lus ci­tu no ci­ta stā­dī­siet 10-15 cm at­tā­lu­mā, pil­dī­tie zie­di dār­zu pār­vēr­tīs par krāš­ņu zie­du pa­klā­ju.

Tri­um­fa tul­pes

Vis­po­pu­lā­rā­kā un šķir­nēm ba­gā­tā­kā tul­pju gru­pa, kas vis­da­žā­dā­kās no­krā­sas zie­diem zied tul­pju se­zo­nas vi­dū un ir stin­gras un iz­tu­rī­gas. Lie­lis­ki pie­mē­ro­tas stā­dī­ša­nai gru­pās ap­stā­dī­ju­mos, uz­zie­di­nā­ša­nai un griez­to zie­du ie­gu­vei. Krāš­ņi iz­ska­tās arī pu­ķu kas­tēs.

Dar­vi­na hib­rī­du tul­pes

Ie­gū­tas, kla­sis­kās tul­pes krus­to­jot ar Fos­te­ra un Grei­ga tul­pēm. Ļo­ti lie­li, ko­ši zie­di uz stin­griem un no­tu­rī­giem kā­tiem. Iz­ci­las griez­to zie­du ie­gū­ša­nai, uz­zie­di­nā­ša­nai un stā­dī­ša­nai gru­pās ap­stā­dī­ju­mos. Pa­ras­ti zied no ap­rī­ļa bei­gām līdz mai­ja sā­ku­mam.

Vien­kār­šās vē­lās tul­pes

Zied no mai­ja līdz jū­ni­ja sā­ku­mam un il­gāk. Zie­di ie­ga­re­ni, kaus­vei­da vai ol­vei­da, vis­da­žā­dā­ka­jās no­krā­sās, kā­ti ga­ri, no­tu­rī­gi. Pie­mē­ro­tas gan griez­tu zie­du ie­gū­ša­nai, gan uz­zie­di­nā­ša­nai, gan ap­stā­dī­ju­mu vei­do­ša­nai.

Li­lij­zie­du tul­pes

Īpat­nē­jā li­li­jas zie­da for­ma šīm tul­pēm pie­šķir īpa­šu bur­vī­bu - ga­ri, de­ko­ra­tī­vi un smal­ki zie­di uz spē­cī­giem zied­kā­tiem, tie pla­ši at­ve­ras sau­lē un vei­do zvaig­znes for­mu. La­pas šau­rā­kas ne­kā ci­tām tul­pju šķir­nēm. Sa­stā­dī­tas ne­lie­lās gru­pās starp ziem­cie­tēm vai sa­kār­to­tas vā­zē, šīs tul­pes dār­zam vai tel­pai pie­šķir māk­sli­nie­cis­ku no­ska­ņu.

Bārk­stai­nās tul­pes

Ļo­ti ori­ģi­nā­li, iz­ci­li de­ko­ra­tī­vi zie­di ar ada­tai­nu vai bārk­stai­nu zied­la­pu ma­lu. Lie­lā­kā da­ļa šķir­ņu zied sa­mē­rā vē­lu, ta­ču ir arī ag­ri zie­do­šas šķir­nes. Pār­sva­rā ga­ras, la­bi vai­ro­jas. Šo­brīd ļo­ti pie­pra­sī­tas un pie­mē­ro­tas gan ap­stā­dī­ju­miem, gan iz­man­to­ša­nai griez­to zie­du kom­po­zī­ci­jās.

Zaļ­zie­du tul­pes

Šo tul­pju zied­la­pām rak­stu­rī­ga za­ļa mu­gu­ri­ņa vai ap­ma­le. Zied­la­pas pa­ras­ti īpat­nē­ji sa­vēr­ptas un ga­los sa­šau­ri­nā­tas, dau­dzas at­gā­di­na li­lij­zie­du tul­pes. Augu­mā da­žā­das: no 30 līdz 80 cm. Ļo­ti garš zie­dē­ša­nas pe­ri­ods. Krāš­ņi iz­ska­tās zie­du kom­po­zī­ci­jās, ta­ču tik­pat pie­pra­sī­tas griez­to zie­du ie­gu­vei un ap­stā­dī­ju­mu vei­do­ša­nai.

Pa­pa­gai­ļu tul­pes

Ļo­ti ori­ģi­nā­las for­mas zie­di ar gof­rē­tām, iz­lo­cī­tām, ie­šķel­tām da­žā­du krā­su zied­la­pām, kas at­gā­di­na ek­so­tis­kus put­nus. Lie­lā­kā da­ļa šīs gru­pas šķir­ņu ra­du­šās kā pa­ras­to šķir­ņu mu­tā­ci­ja. Zie­du di­ametrs 15-18 cm, kā­ti glu­di. Se­viš­ķi efek­tī­gi iz­ska­tās, sa­stā­dī­tas ne­lie­lās gru­pās vai vei­do­jot kom­po­zī­ci­jas. Māk­sli­nie­cis­ku no­ska­ņu ra­da zie­du kom­po­zī­ci­ja vā­zē.

Pe­onij­zie­du tul­pes

Vi­dē­ji vē­lu vai vē­lu zie­do­šās tul­pes ar ļo­ti lie­liem, blī­vi pil­dī­tiem zie­diem, kas at­gā­di­na pe­oni­jas, sauc arī par pil­dī­ta­jām vē­la­jām tul­pēm, kā­ti 40-60 cm ga­ri. Dau­dzas šīs gru­pas tul­pes brī­niš­ķī­gi smar­žo. Iz­ci­las dār­za tul­pes, ku­ru po­pu­la­ri­tā­te aug ar kat­ru ga­du! Ir šķir­nes, ku­ras var arī uz­zie­di­nāt.

Kauf­ma­ņa tul­pes

Vis­ag­rā­kās tul­pes. Zie­du ne­pa­ras­tās for­mas dēļ tiek dē­vē­tas arī par ūdens­ro­žu tul­pēm. Sau­lē pla­ši at­vēr­tie zvaigžņ­vei­da zie­di aiz­ve­ras, uz­nā­kot pat ma­zā­ka­jam mā­ko­nim. Dau­dzām šķir­nēm zied­la­pu ār­pu­ses krā­sa at­šķi­ras no iekš­pu­ses krā­sas, tā­pēc stā­dī­ju­mi vai­rā­kas rei­zes die­nā mai­na iz­ska­tu. Šīs gru­pas tul­pēm ir īsi kā­ti, tā­pēc tās pie­mē­ro­tas stā­dī­ša­nai ak­meņ­dār­zos, uz te­ra­ses, pu­ķu kas­tēs, arī audzē­ša­nai sav­va­ļā.

Fos­te­ra tul­pes

Tul­pes, kam rak­stu­rī­gi ko­ši, ļo­ti tī­ri, dzid­ri krā­su to­ņi. Da­žām šķir­nēm rai­bas vai ļo­ti rai­bas (pat pur­pur­vi­ole­tas!) la­pas. Sa­va at­šķi­rī­gā augu­ma dēļ (25-50 cm) tās ir daudz­vei­dī­gi iz­man­to­ja­mas: zem­āk augo­šās pie­mē­ro­tas pu­ķu kas­tēm, ce­li­ņu ap­ma­lēm, aug­stā­kās la­bi iz­ska­tās ap­stā­dī­ju­mu dob­ju aiz­mu­gu­rē. Vai­rā­kas šķir­nes no­der uz­zie­di­nā­ša­nai, dau­dzas - arī zie­du ie­gū­ša­nai at­klā­tā lau­kā.

Grei­ga tul­pes

Vis­skais­tā­kās no sav­va­ļas tul­pēm, sa­vu­laik dē­vē­tas pat par tul­pju ka­ra­lie­nēm. Šīs tul­pes var pa­zīt pēc ļo­ti de­ko­ra­tī­va­jām rai­ba­jām la­pām. Tām ir da­žā­das šķir­nes un lie­li, iz­ci­las du­bul­tkau­sa for­mas zie­di ko­šos, tī­ros to­ņos. Pie­mē­ro­tas gan audzē­ša­nai sav­va­ļā, gan stā­dī­ša­nai po­dos vai kas­tēs, gan uz­zie­di­nā­ša­nai un kom­po­zī­ci­ju vei­do­ša­nai ap­stā­dī­ju­mos.

Sav­va­ļas tul­pes

Ša­jā augu­ma un zie­du krā­sas un for­mas zi­ņā ļo­ti daudz­vei­dī­ga­jā gru­pā ap­vie­no­tas vis­as pā­rē­jās tul­pju su­gas un to hib­rī­di. Gal­ve­no­kārt pie­mē­ro­tas ap­stā­dī­ju­miem, īpa­ši ak­meņ­dār­ziem. Dau­dzas sav­va­ļas tul­pju šķir­nes zie­mā var veik­smī­gi uz­zie­di­nāt, da­žas no­der arī griez­tu zie­du ie­gu­vei.