PADOMI: Lai zā­liens aug­tu un za­ļo­tu

Ik­vie­nas mā­jas vi­zīt­kar­te – zaļš un kopts zā­liens. Lai pie tā­da tik­tu, ir jā­zi­na un jā­ie­vē­ro vai­rā­kas pa­mat­pra­sī­bas. «Pirms zā­lie­na sē­ša­nas sva­rī­gi ir aug­sni ba­gā­ti­nāt. Lai zā­liens aug­tu, tam ne­pie­cie­šams fos­fors un kā­lijs, tad sēk­las pie­ņem­sies spē­kā un sāks dīgt. At­ka­rī­bā no tā, kā­da ir aug­sne, jā­iz­vē­las pie­mē­ro­tā­kais mēs­lo­jums. Ja tā ir mā­lai­na, jā­dod fos­fors, ja smil­šai­na, va­ja­dzēs gan fos­fo­ru, gan kā­li­ju,» sa­ka SIA Ag­ro­che­ma Lat­via gal­ve­nā me­ne­dže­re Ie­va Kin­ta.

Pa­va­sa­rī, ja za­ļais mau­riņš nav zaļš, tam va­ja­dzē­tu dot slā­pek­li. Vie­nī­gi jā­ie­vē­ro, ka tas jā­iz­kai­sa, kad ir ap­mā­cies vai lie­tains, bet ne­kad - sau­lai­nā lai­kā. Tad mo­men­tā var ras­ties ap­de­gu­mi un re­zul­tā­tā būs lie­lāks ļau­nums ne­kā la­bums. Zā­lie­nu var virs­mēs­lot, iz­man­to­jot arī šķid­ros mēs­lo­ša­nas lī­dzek­ļus NPK. Tie ir lē­ti, uz vie­nu lej­kan­nu ūdens pie­vie­no trīs ēdam­ka­ro­tes šā lī­dzek­ļa, iz­mai­sa un lais­ta. Viens la­bums: ar NPK ne­var pār­mēs­lot. Vien­reiz ga­dā - ru­de­nī - zā­lie­nam jā­ie­dod NPK mēs­lo­jums, lai tas sa­ņem­tos spē­kā un pār­zie­mo­tu, jo fos­fors dod spē­ku zā­lie­na sak­nēm, tad slā­pek­li au­gi uz­ņem il­gā­kā pe­ri­o­dā.

«Pirmo rei­zi pa­va­sa­rī zā­lie­nu mēs­lo pēc pir­mās ap­pļau­ša­nas. Sa­vās mā­jās no­pļā­vu jau pirms di­vām ne­dē­ļām. Zem­ga­les pu­sē, kur es dzī­vo­ju, ir ba­gā­tī­gā­kas aug­snes, pēr­ku kva­li­ta­tī­vas zā­lie­na sēk­las, tā­pēc arī in­ten­sī­vāk aug. Pie­rī­gas, Jūr­ma­las te­ri­to­ri­jā zā­lie­nam jā­dod vai­rāk kal­ci­ja amo­nijs, ne­vis pa­ras­tais slā­pek­lis, jo tur pār­sva­rā ir smil­šai­nās aug­snes, kas iz­ska­lo­jas. Ie­sa­ku lie­tot kal­ci­ju sa­tu­ro­šu slā­pek­li, jo tam ir lē­nā­ka un ilg­lai­cī­gā­ka ie­dar­bī­ba.

Va­sa­rā nav va­ja­dzīgs zā­lie­nu mēs­lot. Ja ie­stā­jas ļo­ti kar­sta va­sa­ra, zā­liens iz­deg, tad ar lej­kan­nu (un ar NPK) de­rē­tu pa­lais­tīt tās vie­tas, kur zā­le kļu­vu­si brūn­ga­na. Lais­tīt ne­drīkst ko­šā sau­lē, bet gan vē­lā va­ka­rā. Var iz­šķī­di­nāt arī kar­ba­mī­du, uz vie­nu lej­kan­nu ie­ber di­vas ēdam­ka­ro­tes un ar tā­du šķī­du­mu sa­lais­ta. Arī to ie­tei­cams la­bāk da­rīt va­ka­rā,» ie­sa­ka spe­ci­ā­lis­te.

Ie­va Kin­ta stās­ta, ka pļauj­ma­šī­nu no­re­gu­lē tā, lai pēc ap­pļau­ša­nas pa­lik­tu 5 cen­ti­met­rus aug­sti stieb­ri. Ko­līdz zā­lie­nā gal­vas pa­ceļ pie­ne­nes, uz­reiz jā­no­pļauj. Prak­tis­ki zā­liens jā­pļauj vien­reiz ne­dē­ļā; ga­dās, ka to va­jag da­rīt pat di­vas rei­zes.

Ja zā­liens ir pa­rei­zi ie­rī­kots, to var ne­at­jau­not pat ga­du des­mi­tus. Zā­lie­nu no­pļau­jot, uz tā ne­va­ja­dzē­tu at­stāt pa­li­ku­šo zā­li, jo tā da­ra skā­bu aug­sni. Var sākt augt arī sū­na. To gan ie­tek­mē vai­rā­ki ap­stāk­ļi: par daudz mit­ru­ma, skā­bas aug­snes re­ak­ci­ja, ru­de­nī ne­pie­tiek mēs­lo­ju­ma. Pret sū­nu ie­spē­jams cī­nī­ties ar spe­ci­ā­liem lī­dzek­ļiem, to uz­kai­sot zā­lie­nam. Sū­nas var pa­rā­dī­ties ta­jā dār­za da­ļā, kur met ēnu.

Gra­nu­lē­tais mēs­lo­jums zā­lie­nam jā­iz­kai­sa ar ro­kām, lī­dzī­gi kā to da­rī­ja vec­tē­vi, sē­jot la­bī­bu un zā­lā­jus. Pie­mā­jas te­ri­to­ri­jā bū­tu ie­tei­cams, lai 20 cen­ti­met­ru rā­di­u­sā zā­lie­nā bū­tu vie­na gra­nu­la. Ja iz­kai­sī­sies vai­rāk, nav ko uz­trauk­ties. Var iz­mē­ģi­nāt šā­du pa­ņē­mie­nu: ie­ro­be­žo vie­nu kvad­rāt­met­ru lie­lu lau­ku­mu, iz­sēj uz tā va­ja­dzī­go de­vu un tad tur­pi­na sa­mēs­lot pā­rē­jo pla­tī­bu.

Mi­ne­rāl­mēs­lu ce­nas ir ie­vē­ro­ja­mi pa­lie­li­nā­ju­šās, ta­ču kat­ram saim­nie­kam jā­iz­vē­las, kā­du lī­dzek­li lie­tot. Ja zā­lie­nā ie­vie­su­šās pie­ne­nes, ne­lie­lā pla­tī­bā tās var iz­celt no ze­mes ar vi­sām sak­nēm, iz­man­to­jot spe­ci­ā­lu ie­rī­ci. Ja mau­riņš aiz­ņems pus­hekt­āru, ar ro­kām tas nav pa­vei­cams. Tur­klāt ga­dās, ka bla­kus eso­ša­jos tī­ru­mos ne­viens pie­ne­nes un ci­tas ne­zā­les ne­iz­nī­dē, un tad cī­ņa ar tām var iz­rā­dī­ties diez­gan ne­sek­mī­ga. Tas gan vai­rāk at­tie­cas uz lau­kiem. Sēk­las sa­vas dzī­vī­bas spē­jas aug­snē sa­gla­bā pat 30 ga­du.