INTERESANTI: Ķīmiķe eksperimentē ar kūkām
Deviņpadsmit gadus vecā Amanda Freiberga no Siguldas ar kūku mīlestību ir uz tu vairāk nekā gadu, kad savu pirmo nopietno kūku izcepusi vecmammai dzimšanas dienā. Nereti gardumu cepšanā tiek iesaistīta visa ģimene. Piemēram, vecmāmiņa cepot visgaršīgākos speķa pīrādziņus, bet mammas mākslinieciskums un tēta radošais pieskāriens ļauj Amandas kūkām tapt par unikāliem meistardarbiem, kas ir izloloti Amandas mazajā kūku un saldumu fabrikā Kūkas gardas.
Amanda ir pirmkursniece, septembrī sākusi studēt ķīmiju Latvijas Universitātē. Paralēli tam strādā Rīgas dabaszinību skolā par dabaszinību pulciņa skolotāju. Taču pēc studijām un darba cep kūkas, un tām arī tiek veltītas visas brīvdienas. «Reizēm es iedomājos, ka sēdēšu kādā laboratorijā pa kluso un radīšu kūkām esences,» smaida Amanda.
Spontānā ideja
Pirmie soļi kūku cepšanā meklējami jau bērnībā, kad redzējusi, kā mamma un vecmamma cep kūkas. Tad viņai ienākusi prātā doma, ka vajadzētu mēģināt eksperimentēt ar dažādām saldumu un kūku receptēm. Idejas tik ļoti virmojušas prātā, ka Amanda nolēma cept kūkas pēc pasūtījuma. «Mamma man vēl tagad reizēm jautā: «Kā tu vispār aizdomājies līdz tādai idejai – ielikt sludinājumu, ka cep kūkas?»» stāsta Amanda. Viņa kā tagad atminas pirmo pasūtījumu, kas, viņasprāt, bijis ļoti liels un šausmīgs pārbaudījums. Izturēt to palīdzējusi visa ģimene, kas pielikusi savas palīdzīgās rokas pirmās pasūtījuma kūkas tapšanā. «Tā bija maza kūka, tikai viens kilograms, bet visi visu darījām,» teic viņa.
Gandrīz kā konditoreja
Tagad gan viņa pati cenšas cept kūkas, tikai reizēm mamma palīdz ar dekorēšanu, kā arī kurjera pienākumiem, lai kūkas transportētu uz Rīgu vai arī aizbrauktu pēc nepieciešamajām kūku sastāvdaļām. Savukārt Amandas tētis izgatavojis speciālus koka dēlīšus, kas domāti meitas kūkām. Viņam esot talants zīmēt, tāpēc uz kūkām, kas domātas mazajiem ķipariem, ar tēta palīdzību tiek uzzīmētas automašīnas. «Ja nu plīst visi striķi un pasūtījumu ir ļoti daudz, tad ome uzcep pāris biskvītus,» viņa piebilst, «citreiz tā neērti jūtos, ka visiem ir jādara mans darbiņš, bet neviens jau neiebilst.» Amandai nav savas konditorejas vai kafejnīcas, kur viņa cep kūkas. To viņa dara mājās vai reizēm kūkas cep pie vecmammas. Savu mazo kūku fabriku un konditoreju nosaukusi Kūkas gardas, zem kuras nosaukuma top arī visi kārumi. «Reizēm domāju, ka vajadzētu vēl vienu cepeškrāsni, ledusskapi, bet tam visam taču nav vietas virtuvē,» atzīst Amanda. Rudenī vai ziemā, kad ir auksts, visas kūkas tiek noliktas uz balkona. «Būtu jau forši, ka man būtu sava konditoreja, kur būtu garšīgas kūciņas, kas visiem garšotu,» Amanda piebilst, «taču laikam tas manos plānos pašlaik neietilpst.»
Miegs pēc tam
Amandai lielā kūku cepšana parasti sākas vakarā, kad viņa ir atbraukusi no studijām Rīgā vai atnākusi no darba dabaszinību skolā. «Tad, kad man ir augstskolā ieskaites, es mācos pēc kūkas pabeigšanas,» apgalvo Amanda, «taču visus mājasdarbus cenšos izpildīt augstskolā, kad ir starpbrīži.» Kūku pagatavošana mēdzot ievilkties līdz pat diviem naktī. Tad virtuvē valdot radošais haoss. «Reizēm gadās, ka uz visām virtuves iekārtu virsmām kaut kas atrodas, ka var savākt vēl vienu kūku,» nosmej Amanda. Viņa lielākoties kūku sastāvdaļas pievieno «uz aci», izņemot biskvīta pagatavošanu, jo tur gan visam jābūt precīzi pēc receptes. Tāpat kūka gatavošanas procesā vienmēr tiek nogaršota, lai zinātu, kas vēl ir jāpievieno.
Mazais lepnums
Reizēm Amandas klienti ir pārsteigti, ka kūku cepēja ir tik jauna, jo sabiedrībā valda stereotips, ka kūku cepējas ir vecāka gada gājuma sievietes. «Jūs to cepāt?» ir diezgan biežs jautājums, ko viņai uzdod pēc kūkas saņemšanas. Tad Amanda pastāsta kaut ko vairāk, lai klientiem rastos drošības izjūta, ka viņa patiešām cep kūkas. Jauniete vairāk gatavo biskvīta kūkas no lauku olām, ko dekorē ar šokolādi un biezpienu. Dažādas idejas kūku dekorēšanā ir smēlusies YouTube atrodamajos videoklipos. «Es citreiz apbrīnoju, kā meitenes no mastikas taisa skaistās rozes, tādas taču ir bail ēst,» smaida Amanda. «Uzskatu, ka kūkām ir divas opcijas – garšīga vai negaršīga,» atzīst Amanda. Taču kūku cepējai pašai labāk garšo mitrās kūkas, kur ir daudz krēma un ievārījuma, tāpēc arī viņa cep plānus biskvītus, kas nav sausi. Viņa arī apstiprina, ka ir kūka, kas sagādā lielu prieku un gandarījumu. «Cielaviņa ir mana mazā lepnuma kūka, tā ir arī tēta mīļākā kūka,» smaidot saka Amanda. Taču par savu mīļāko kūku viennozīmīgi nosauc pašas cepto biezpienkūku. Viņai ļoti garšo arī dažādi gaļas un zivju ēdieni, piemēram, vecmammas gatavotie suši. Taču Amandai negaršo olīvas, biešu zupas, arī aukstā zupa, bet no saldajiem ēdieniem– putukrējums.
Atmiņu kulons
Amanda atzīst, ka paralēli kūkām, skolotājas darbam un studijām sporto uz pusslodzi vieglatlētikā, kā arī apmeklē fitnesa zāli. Viņa agrāk nodarbojusies ar daiļlēkšanu. Tiesa, Amanda piebilst, ka sporta veids, kur jālec ūdenī no tramplīna, Latvijā nav izplatīts. «Dažādu iemeslu dēļ es pirms vidusskolas aizgāju prom no šī sporta veida, jo kaut kas dzīvē bija jāmaina,» noteic Amanda, «tā man ir sāpe.» Tagad par sportisko aizraušanos katru dienu atgādina ķēdīte ap kaklu, kur ir attēlots mazs daiļlēcējas kulons. Pēc daiļlēkšanas mēģinājusi nodarboties ar kādu citu sporta veidu, tāpēc devusies uz skeletona atlasēm. «Daiļlēkšana ir mākslas sporta veids, tur ir labi jāizskatās, nav tik lielas jaudas kā skeletonā, kur ir jāskrien un jādara,» klāsta Amanda, «tāpēc gāju uz vieglatlētiku, lai attīstītu šīs prasmes, bet bija nedaudz par vēlu.» Tagad viņai ir jauks treneris, kurš sapņojis līdzi Amandas iecerei par skeletonu. «Laikam man pārgāja sapnis par skeletonu,» noteic Amanda. Taču viņa nebēdājas ļoti par to, jo ir piepildījušies citi sapņi un ieceres, kurus palīdz atbalstīt viņas mīļie un tuvie cilvēki.