«Galvā un sirdī zinu, ka man jāturpina mācīties un nevaru vēl justies kā liela zvaigzne. Man ir jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās,» saka jaunā dziedātāja Katrīna Paula Dīringa, kura konkursos piedalās un gūst atzinību jau no trīs gadu vecuma, bet uzmanību no plašākas auditorijas guva pēc piedalīšanās Krievijas talantu konkursā Balss. Bērni.
Tagad Katrīnas Paulas dienas paiet, mācoties jaunas dziesmas jūlija beigās un augusta sākumā notiekošajai koncertturnejai pa Krievijas pilsētām. Viņai pievienosies vēl četri dalībnieki no raidījuma Balss. Bērni 1. un 2. sezonas. Katrīna Paula drosmīgi teic, ka viņu nebaida tālais ceļš un atbildīgais pienākums, un pēc smaida meitenes sejā šķiet, ka koncertu sēriju viņa gaida ar nepacietību. Savukārt rudenī Katrīna Paula piedalīsies vairākos festivālos, bet šoreiz – kā pārstāve no Krievijas. Viņa saņēmusi uzaicinājumu pārcelties rudenī uz Maskavu, lai spēlētu lomu mūziklā, kā arī turpinātu apgūt muzikālo izglītību tur.
Lai gan vasaras mēnešos uz skolu nav jāiet un ir vairāk laika brīvsolim, Katrīna Paula čakli koncertē – jūnijā vien viņa uzstājusies lielākos un mazākos koncertos, trīs – Sanktpēterburgā, no kuriem vienā kāpa uz skatuves kopā ar savu mentori no šova – Pelageju.
Popularitāte patīk
Pēc piedalīšanās jau minētajā šovā Balss. Bērni jaunajai dziedātājai ir iepriekš nebijuši piedāvājumi, kas nozīmīgi ietekmēs viņas tālāko profesionālo attīstību un karjeru. Katrīnas Paulas tētis Armands tikai labiem vārdiem atminas Krievijā piedzīvoto un strikti nošķir politiku no mākslas. Viņš atminas, ka uzņemšana bija laipna, cilvēki – atsaucīgi, un Katrīna Paula šova ietvaros ieguvusi jaunus draugus. Dalība vērienīgajā šovā nodrošināja arī atpazīstamību – meiteni Krievijas pilsētās pazīst un tur dzīvojoši atbalstītāji nekautrējas uzrunāt meiteni uz ielas, sabiedriskajā transportā un citviet, lai izteiktu atzinību un veltītu labus vārdus. Latvieši ir lakoniskāki un nosvērtāki, uzrunā retāk. Par slāvu tautības klausītājiem Katrīna Paula izsakās kodolīgi: «Viņi ir atsaucīgi gan pirms koncerta, gan koncerta laikā, gan pēc.»
Gūtā popularitāte meitenei patīk. Pat ļoti. Bet viņa joprojām stāv ar abām kājām uz zemes un saprot, ka pašlaik saņemtā atzinība nav ceļa gals, tikai iegriešanās šķērsielā, lai turpinātu braucienu. «Galvā un sirdī zinu, ka man jāturpina mācīties un nevaru vēl justies kā liela zvaigzne. Man ir jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās,» saka meitene, kuras lielais sapnis ir kļūt par dziedošo aktrisi. Pašlaik citi varianti par karjeras iespējam nav aktuāli un – kāpēc lai būtu? Viņa veiksmīgi startē konkursos, gūst uzslavas no jomas profesionāļiem, un viņas darba spējas uzteic ne viens vien pieaugušais. Viņa izbauda notiekošo un cilvēku uzmanību un turpina darbu pie attīstības.
Satikusi savu elku
Katrīna Paula savas balss skanīgumu apkārtējiem demonstrēja jau no trīs gadu vecuma, bet apziņa, ka dzīvi vēlas saistīt ar dziedāšanu profesionālā līmenī, radās vēlāk. Vairāku gadu garumā Rīgā viņa regulāri apmeklē vokālās nodarbības pie Uģa Rozes, kuru Katrīna Paula sauc par savu iecienītāko dziedātāju pašmāju mūziķu aprindās, bet no starptautiski atzītiem māksliniekiem tas ir Dima Bilans, kuru meitenei bija iespēja satikt arī klātienē, šova Balss. Bērni ietvaros. Par to, kā bija dzīvē satikt savu elku, Katrīna Paula saka: «Es biju uztraukusies, bet, kad žūrija sāka runāt, nomierinājos un sapratu, ka viņi runā par mani labus vārdus.» Dima Bilans bija šova dalībnieces pirmā izvēle mentoru atlasē, tomēr pēdējā brīdī viņa pārdomāja un izvēlējās vienīgo sievieti trīs žūrijas locekļu vidū –Pelageju. «Stāvot uz skatuves sajutu, ka labāk būtu izvēlēties viņu,» Katrīna Paula paskaidro toreiz pieņemto izvēli.
Stāstot par savu darba grafiku, Katrīna Paula atzīst, ka dienas ir blīvas, bet laiks atpūtai un blakus nodarbībām ir veltīts. «Mans laiks ir sadalīts, lai pa dienu varu pamācīties, apgūt jaunām dziesmām vārdus un melodiju un vēl atpūsties.» Un atpūšas viņa izbraucienos kopā ar ģimeni, rotaļās ar savu jaunāko brāli Frici Heinrihu vai lasot grāmatas. Bet, kad aizbrauc pie vecmammas uz Talsiem, spēlēs pārtop pasaku un grāmatu tēlos, piemēram, Ronja – laupītāja meita, Pepija Garzeķe.
Meitenes tētis atzīst – pašlaik dpoaudzo notikumu dēļ par garlaicību sūdzēties nevar, un nav dienas, kad bezdarbības dēļ varētu apsēsties pie televizora. «Manuprāt, kā bērnam, tā pieaugušajam ir svarīgi, ka dzīve ir interesanta un dinamiska, nevis tā, ka garlaicības dēļ nezina, ko darīt. Kad gāju skolā, tie, kas paralēli nodarbojās ar mūziku, mākslu, sportu vai ko citu, bija sekmīgāki. Šodien, manuprāt, ir līdzīgi. Jo vairāk dari, jo vairāk plāno un spēj padarīt.» Armands stāsta, ka, par spīti daudzajām kavētajām stundām skolā, Katrīna Paula spējusi vidējo atzīmi saglabāt augstu. Lai apgūtu mācību vielu, atrodoties koncertu komandējumos, meitene vienmēr ņem līdzi skolas somu ar grāmatām un seko mājas darbu uzdevumiem eklasē. Jautāta, vai slodze nav pārāk liela, deviņgadīgā meitene atbild: «Ir liela, bet nav ļoti, ļoti liela.»
Saglabā bērnišķīgumu
Katrīnas Paulas tētis Armands atzīst, ka daudz domājis par faktu, ka popularitāte var laupīt bērnību un meitene var kļūt pieaugusi pārāk ātri. Tomēr viņš un Katrīnas Paulas mamma Evija sargā bērnu no šāda iznākuma, cerot, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks. Pēc abu vecāku novērojumiem, slava un atpazīstamība nav mainījusi Katrīnu Paulu, un viņa joprojām ir tā pati meitene, kas bija pirms panākumiem.
Menedžera pienākumus uzņēmies tētis Armands, kurš pavadījis Katrīnu Paulu 90% izbraukumu. Viņas stāsta – pašlaik dzīve ir pakārtota, lai abi bērni varētu izpausties un nodarboties ar viņus interesējošām lietām. Līdztekus Katrīnas Paulas muzikālajām gaitām un dziedāšanas nodarbēm vecākiem vēl jāpaspēj atbalstīt jaunākā atvase Fricis Heinrihs, kurš sācis spēlēt hokeju. Arī lielā māsa mēdz uzkāpt uz slidām, tāpēc vienmēr, kad ģimenei ir iespēja izvēlēties kopīgas aktivitātes, viņi dodas uz ledus halli.
Armands norāda, ka lēmumu par veidiem, kā pavadīt savas dienas, bērni izvēlējušies paši, nevis vecāku mudināti. Viņu pienākums bija atbalstīt atvašu izvēli un palīdzēt viņiem darīt kāroto.
Katrīnas Paulas darbu un interešu saraksts ir garš. Bez jau minētajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem viņai ir vēl citi hobiji – gleznošana, sporta vingrošana, kā arī nodarbes, kas paplašina viņas zināšanas ārpus skolas – jau divus gadus meitene apgūst vācu valodu (vēl viņa prot franču, krievu un angļu valodu). Armands uzteic, ka meitai ir dabas dots talants un lielas darba spējas. Bet īpašības, kas meitenei palīdz attīstīties un izpausties, ir spītība un neatlaidība.
KATRĪNAS PAULAS DĪRINGAS PIETURZĪMES: