VESELĪBA: Ko darīt, ja salst rokas un kājas?
Kas gan tur neparasts, ja aukstā laikā salst plaukstas un pēdas? Šādiem gadījumiem domāti cimdi un zeķes, ko reizēm aizmirstas uzvilkt. Ja tomēr nelīdz arī tie, jāsāk prātot, vai salšanai nav kāds cits, no vides temperatūras neatkarīgs, cēlonis. «Laikam tev ir slikta asinsrite,» komentē viszinīgas vecmāmiņas. Mediķi viņām kaut kādā ziņā piekrīt – ja pēdējā laikā jūtams, ka rokas un kājas sākušas salt stiprāk nekā parasti, vainojamas var izrādīties perifērās asinsrites problēmas, tomēr ne tikai tās, tāpēc par šo simptomu vajadzētu izstāstīt ārstam.
Vistālāk no sirds
Plaukstas un pēdas ir visvairāk izvirzītās ķermeņa daļas, proti, tās atrodas vistālāk no centra – no sirds. Par roku un kāju apasiņošanu, tāpat kā par deguna, ausu gliemežnīcu vai galvas ādas apasiņošanu, ir atbildīga perifērā asinsrite. Asinsrite nodrošina audus ar skābekli un barības vielām. Nonākot aukstumā, ķermenis sašaurina asinsvadiņus – arteriolas un kapilārus, lai pēc iespējas mazāk siltuma atdotu apkārtējai videi. Ja tas turpinās ilgāku laiku, tiek traucēta vai pat pilnīgi pārtraukta plaukstu un pēdu audu apasiņošana, kas var novest pie audu atmiršanas. Tieši šīs ķermeņa daļas visātrāk sāk salt un arī ir pakļautas lielākam apsaldējumu riskam. Cilvēki parasti domā, ka apsaldējumi var gadīties tikai stipri aukstā laikā, taču tie var notikt arī apstākļos, kad termometra stabiņš nav pat noslīdējis zem nulles atzīmes. Apsaldējumu risku ietekmē cilvēka vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa atdzišanas pakāpe, izmirkuši apavi, atrašanās alkohola reibumā un citi faktori.
Gadi un dzīvesveids dara savu
Viens no faktoriem, kuriem ir nozīme perifērās asinsrites darbā, ir cilvēka vecums. Lielākoties bērnībā asinsrite strādā labi, ja vien cilvēkam nepiemīt rets ģenētisks defekts. Turpmāk asinsrites stāvokli arvien jūtamāk ietekmē dzīvesveids. Piemēram, tie jaunieši, kuri jau skolas gados sāk smēķēt, ir krietni vairāk pakļauti asinsrites problēmām, jo smēķēšana izraisa asinsvadu spazmas ne tikai rokās un kājās, bet arī sirdī, smadzenēs un citos dzīvībai svarīgos orgānos. Asinsrites problēmas neatkarīgi no vecuma var veicināt arī stress: liela slodze mācībās un eksāmenos, pavērsieni karjerā vai attiecībās, atbildīgu lēmumu pieņemšana utt. Pēc 30 gadu vecuma jau var izpausties dažādas ģenētiski nosacītas veselības problēmas, piemēram, varikozas kāju vēnas. Cilvēkiem ar varikozi paplašinātām vēnām raksturīgi kāju asinsapgādes traucējumi. Vēnu vārstulītes nenoslēdzas līdz galam, tās ir bojātas vai izzudušas, asinis cirkulē lēnāk, un rodas problēmas, kas jārisina ar flebologa palīdzību. Vēlāk sevi liek just arī aterosklerotiskās izmaiņas, kad uz asinsvadu sieniņām izgulsnējas holesterīns un piesaista dažādas vielas, kas padara sieniņu cietu, neelastīgu, un rezultātā asinsrite pasliktinās, tāpēc cienījama vecuma ļaudīm ir lielāks arī apsaldējumu risks.
Ja rokas un kājas salst pastāvīgi, gan ziemā, gan vasarā, tad, iespējams, vainīga veģetatīvā nervu sistēma, kas pastāvīgi uztur asinsvadus sašaurinātus. Tādā gadījumā ir īpaši svarīgi rokas un kājas turēt siltumā, jo salšana tikai veicina problēmas tālāku attīstību, un, protams, jākonsultējas ar ārstu.
Ienākot no aukstuma siltumā
Siltumā asinsvadiņi atkal ātrāk vai lēnāk paplašinās. Ir faktori, kas to kavē, piemēram, augsts stresa līmenis, kas uztur asinsvadu spastisku reakciju, vai arī neirocirkulatora distonija, kad asinsvadu reakcijas ir nevienmērīgas un vajadzīgs ilgāks laiks, lai asinsvadu diametrs atkal izlīdzinātos, bet tikmēr asins plūsma ir traucēta.
Atsilstot rokās un kājās jūtama tirpšana. Tad jāuzvelk vairākas siltas zeķes, jākustina kājas un roku pirksti, jādzer silts šķidrums, lai intensificētu asinsriti, paplašinātu perifēros asinsvadus un audiem atkal pieplūstu skābeklis. Nosalušas rokas nejūt temperatūru, tāpēc tās nevajag likt pie karstas krāsns, tā var apdedzināt ādu.
Ja āda ir sarkana, īpaša pamata uztraukumam nav, bet ja tā kļuvusi bāla vai – vissliktākajā gadījumā – balta, kas nozīmē, ka asinsrite ir pārtraukta; un ja pirkstu gali ir nejutīgi, tad cietusī ķermeņa daļa uzmanīgi jāietin sausā drēbes gabalā, jāiedzer silts šķidrums un jāmeklē ārsta palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst masēt.
Salšana kā slimības pazīme
Pastāvīgi salstošas plaukstas un pēdas var liecināt arī par nopietnām slimībām, kas prasa kvalificētu ārstēšanu. Vienmēr aukstas rokas ir cilvēkiem ar Reino sindromu, kad ir iedzimts nepietiekams asinsvadu daudzums rokās, asinsvadu blīvums audos ir mazāks, līdz ar to tīri anatomiski nav iespējams piegādāt asinis pietiekami. Smaga problēma ir sklerodermija – slimība, kuras gaitā autoimūnu procesu dēļ tiek bojāti saistaudi un stipri traucēta arī asinsrite. Perifērās asinsrites problēmas kājās raksturīgas cukura diabēta slimniekiem, jo pastāvīgi paaugstināts cukura līmenis asinīs stipri bojā asinsvadu sieniņas, piedevām iespējami arī jušanas traucējumi, tāpēc diabēta pacients var kāju salšanu nemaz nejust. Jākonsultējas ar ārstu gan tad, ja rokas un kājas sāk pastiprināti salt, gan arī tad, ja cilvēks nejūt aukstumu situācijā, kad normāli vajadzētu to just. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad rokas un kājas ir ne vien vēsas, bet arī pastāvīgi sasvīdušas slapjas.
Kā sev palīdzēt ikdienā
Regulāri veicot asinsvadu treniņu, asinsvadu reakcijas ar laiku var padarīt stabilākas. Vienkāršs paņēmiens ir roku un kāju kontrastvanniņas, pārmaiņus iegremdējot plaukstas un pēdas aukstā un karstā ūdenī, liekot asinsvadiņiem te sarauties, te izplesties.
Asinsvadu sieniņu stiprināšanai un perifērās asinsrites veselības uzturēšanai var lietot divdaivu ginka preparātus, kas palīdz saglabāt optimālu asinsvadu tonusu un uzlabo asinsvadus izklājošo šūnu stāvokli. Zinātniski pierādīts, ka ginka aktīvās vielas – flavonglikozīdi un terpēnlaktoni – spēj stabilizēt šūnu membrānas, sekmē skābekļa un glikozes izmantošanu, veicina smadzeņu vielmaiņas procesus, tiem piemīt antioksidanta īpašības un spēja pozitīvi ietekmēt asinsriti kopumā. Noder arī zivju eļļa un zaļās tējas ekstrakts.
Ikdienā jāvalkā pietiekami silti, brīvi, ērti un elpojoši apavi, ieteicamas kokvilnas zeķes.
Ja cilvēkam ir kāju vēnu problēmas, tās jārisina laikus – jādodas uz konsultāciju pie flebologa, kurš veiks diagnostiku un ieteiks piemērotāko ārstēšanu.
Ieteikumi aukstam laikam:
Cik vien iespējams, jācenšas apģērbties piemēroti laika apstākļiem.
- Nav ieteicami apspīlēti apģērbi un apavi, kas neļauj ķermenim brīvi elpot; starp apģērbu un ādu jāpaliek gaisa slānītim.
- Cepurei jānosedz ausis.
- Jāvalkā siltas zeķes un cimdi.
- Jādara viss, lai neļautu apaviem izmirkt. Ikvienam vēlams sagādāt arī rezerves zābaku pāri.
- Nonākot telpās, jāpārauj kājas – jānovelk zābaki un siltās zeķes.
- Ja, uzturoties laukā, salst rokas un kājas, jācenšas kustēties, lai veicinātu asinsriti.
- Rokas var paberzēt vienu pret otru vai sasildīt azotē, jo tur ķermeņa temperatūra ir augstāka.
- Lai sasildītos, noder silta tēja.
- Jāatceras, ka nevar sasildīties, dzerot alkoholu. Alkohola reibumā cilvēks vairs nejūt aukstuma iedarbību un var nosalt.
