VESELĪBA: Ko darīt, ja salst ro­kas un kā­jas?

© Scanpix

Kas gan tur ne­pa­rasts, ja auk­stā lai­kā salst plauk­stas un pē­das? Šā­diem ga­dī­ju­miem do­mā­ti cim­di un ze­ķes, ko rei­zēm aiz­mir­stas uz­vilkt. Ja to­mēr ne­līdz arī tie, jā­sāk prā­tot, vai sa­lša­nai nav kāds cits, no vi­des tem­pe­ra­tū­ras ne­at­ka­rīgs, cē­lo­nis. «Lai­kam tev ir slik­ta asins­ri­te,» ko­men­tē vis­zi­nī­gas vec­mā­mi­ņas. Me­di­ķi vi­ņām kaut kā­dā zi­ņā pie­krīt – ja pē­dē­jā lai­kā jū­tams, ka ro­kas un kā­jas sā­ku­šas salt stip­rāk ne­kā pa­ras­ti, vai­no­ja­mas var iz­rā­dī­ties pe­ri­fē­rās asins­ri­tes pro­blē­mas, to­mēr ne ti­kai tās, tā­pēc par šo sim­pto­mu va­ja­dzē­tu iz­stās­tīt ār­stam.

Vis­tā­lāk no sirds

Plauk­stas un pē­das ir vis­vai­rāk iz­vir­zī­tās ķer­me­ņa da­ļas, pro­ti, tās at­ro­das vis­tā­lāk no cen­tra – no sirds. Par ro­ku un kā­ju ap­asi­ņo­ša­nu, tā­pat kā par de­gu­na, ausu glie­mež­nī­cu vai gal­vas ādas ap­asi­ņo­ša­nu, ir at­bil­dī­ga pe­ri­fē­rā asins­ri­te. Asins­ri­te no­dro­ši­na audus ar skā­bek­li un ba­rī­bas vie­lām. No­nā­kot auk­stu­mā, ķer­me­nis sa­šau­ri­na asins­va­di­ņus – ar­te­ri­olas un ka­pi­lā­rus, lai pēc ie­spē­jas ma­zāk sil­tu­ma at­do­tu ap­kār­tē­jai vi­dei. Ja tas tur­pi­nās il­gā­ku lai­ku, tiek trau­cē­ta vai pat pil­nī­gi pār­trauk­ta plauk­stu un pē­du audu ap­asi­ņo­ša­na, kas var no­vest pie audu at­mir­ša­nas. Tie­ši šīs ķer­me­ņa da­ļas vi­sāt­rāk sāk salt un arī ir pa­kļau­tas lie­lā­kam ap­sal­dē­ju­mu ris­kam. Cil­vē­ki pa­ras­ti do­mā, ka ap­sal­dē­ju­mi var ga­dī­ties ti­kai stip­ri auk­stā lai­kā, ta­ču tie var no­tikt arī ap­stāk­ļos, kad ter­mo­met­ra sta­biņš nav pat no­slī­dē­jis zem nul­les at­zī­mes. Ap­sal­dē­ju­mu ris­ku ie­tek­mē cil­vē­ka vis­pā­rē­jais ve­se­lī­bas stā­vok­lis, ķer­me­ņa at­dzi­ša­nas pa­kā­pe, iz­mir­ku­ši ap­avi, at­ra­ša­nās al­ko­ho­la rei­bu­mā un ci­ti fak­to­ri.

Ga­di un dzī­ves­veids da­ra sa­vu

Viens no fak­to­riem, ku­riem ir no­zī­me pe­ri­fē­rās asins­ri­tes dar­bā, ir cil­vē­ka ve­cums. Lie­lā­ko­ties bēr­nī­bā asins­ri­te strā­dā la­bi, ja vien cil­vē­kam ne­pie­mīt rets ģe­nē­tisks de­fekts. Turp­māk asins­ri­tes stā­vok­li ar­vien jū­ta­māk ie­tek­mē dzī­ves­veids. Pie­mē­ram, tie jaun­ie­ši, ku­ri jau sko­las ga­dos sāk smē­ķēt, ir kriet­ni vai­rāk pa­kļau­ti asins­ri­tes pro­blē­mām, jo smē­ķē­ša­na iz­rai­sa asins­va­du spaz­mas ne ti­kai ro­kās un kā­jās, bet arī sir­dī, sma­dze­nēs un ci­tos dzī­vī­bai sva­rī­gos or­gā­nos. Asins­ri­tes pro­blē­mas ne­at­ka­rī­gi no ve­cu­ma var vei­ci­nāt arī stress: lie­la slo­dze mā­cī­bās un ek­sā­me­nos, pa­vēr­sie­ni kar­je­rā vai at­tie­cī­bās, at­bil­dī­gu lē­mu­mu pie­ņem­ša­na utt. Pēc 30 ga­du ve­cu­ma jau var iz­paus­ties da­žā­das ģe­nē­tis­ki no­sa­cī­tas ve­se­lī­bas pro­blē­mas, pie­mē­ram, va­ri­ko­zas kā­ju vē­nas. Cil­vē­kiem ar va­ri­ko­zi pa­pla­ši­nā­tām vē­nām rak­stu­rī­gi kā­ju asins­ap­gā­des trau­cē­ju­mi. Vē­nu vār­stu­lī­tes ne­no­slē­dzas līdz ga­lam, tās ir bo­jā­tas vai iz­zu­du­šas, asi­nis cir­ku­lē lē­nāk, un ro­das pro­blē­mas, kas jā­ri­si­na ar fle­bo­lo­ga pa­lī­dzī­bu. Vē­lāk se­vi liek just arī atero­skle­ro­tis­kās iz­mai­ņas, kad uz asins­va­du sie­ni­ņām iz­gul­snē­jas ho­les­te­rīns un pie­sais­ta da­žā­das vie­las, kas pa­da­ra sie­ni­ņu cie­tu, ne­elas­tī­gu, un re­zul­tā­tā asins­ri­te pa­slik­ti­nās, tā­pēc cie­nī­ja­ma ve­cu­ma ļau­dīm ir lie­lāks arī ap­sal­dē­ju­mu risks.

Ja ro­kas un kā­jas salst pa­stā­vī­gi, gan zie­mā, gan va­sa­rā, tad, ie­spē­jams, vai­nī­ga ve­ģe­ta­tī­vā ner­vu sis­tē­ma, kas pa­stā­vī­gi uz­tur asins­va­dus sa­šau­ri­nā­tus. Tā­dā ga­dī­ju­mā ir īpa­ši sva­rī­gi ro­kas un kā­jas tu­rēt sil­tu­mā, jo sa­lša­na ti­kai vei­ci­na pro­blē­mas tā­lā­ku at­tīs­tī­bu, un, pro­tams, jā­kon­sul­tē­jas ar ār­stu.

Ie­nā­kot no auk­stu­ma sil­tu­mā

Sil­tu­mā asins­va­di­ņi at­kal ātr­āk vai lē­nāk pa­pla­ši­nās. Ir fak­to­ri, kas to ka­vē, pie­mē­ram, augsts stre­sa lī­me­nis, kas uz­tur asins­va­du spas­tis­ku re­ak­ci­ju, vai arī nei­ro­cir­ku­la­to­ra dis­to­ni­ja, kad asins­va­du re­ak­ci­jas ir ne­vien­mē­rī­gas un va­ja­dzīgs il­gāks laiks, lai asins­va­du di­ametrs at­kal iz­lī­dzi­nā­tos, bet tik­mēr asins plūs­ma ir trau­cē­ta.

At­sil­stot ro­kās un kā­jās jū­ta­ma tir­pša­na. Tad jā­uz­velk vai­rā­kas sil­tas ze­ķes, jā­kus­ti­na kā­jas un ro­ku pirk­sti, jā­dzer silts šķid­rums, lai in­ten­si­fi­cē­tu asins­ri­ti, pa­pla­ši­nā­tu pe­ri­fē­ros asins­va­dus un audiem at­kal pie­plūs­tu skā­bek­lis. No­sa­lu­šas ro­kas ne­jūt tem­pe­ra­tū­ru, tā­pēc tās ne­va­jag likt pie kar­stas krāsns, tā var ap­de­dzi­nāt ādu.

Ja āda ir sar­ka­na, īpa­ša pa­ma­ta uz­trau­ku­mam nav, bet ja tā kļu­vu­si bā­la vai – vis­slik­tā­ka­jā ga­dī­ju­mā – bal­ta, kas no­zī­mē, ka asins­ri­te ir pār­trauk­ta; un ja pirk­stu ga­li ir ne­ju­tī­gi, tad cie­tu­sī ķer­me­ņa da­ļa uz­ma­nī­gi jā­ie­tin sau­sā drē­bes ga­ba­lā, jā­ie­dzer silts šķid­rums un jā­mek­lē ār­sta pa­lī­dzī­ba. Ne­kā­dā ga­dī­ju­mā ne­drīkst ma­sēt.

Sa­lša­na kā sli­mī­bas pa­zī­me

Pa­stā­vī­gi sa­lsto­šas plauk­stas un pē­das var lie­ci­nāt arī par no­piet­nām sli­mī­bām, kas pra­sa kva­li­fi­cē­tu ār­stē­ša­nu. Vien­mēr auk­stas ro­kas ir cil­vē­kiem ar Rei­no sin­dro­mu, kad ir ie­dzimts ne­pie­tie­kams asins­va­du dau­dzums ro­kās, asins­va­du blī­vums audos ir ma­zāks, līdz ar to tī­ri ana­to­mis­ki nav ie­spē­jams pie­gā­dāt asi­nis pie­tie­ka­mi. Sma­ga pro­blē­ma ir skle­ro­der­mi­ja – sli­mī­ba, ku­ras gai­tā au­to­imū­nu pro­ce­su dēļ tiek bo­jā­ti saist­au­di un stip­ri trau­cē­ta arī asins­ri­te. Pe­ri­fē­rās asins­ri­tes pro­blē­mas kā­jās rak­stu­rī­gas cu­ku­ra di­abē­ta slim­nie­kiem, jo pa­stā­vī­gi pa­aug­sti­nāts cu­ku­ra lī­me­nis asi­nīs stip­ri bo­jā asins­va­du sie­ni­ņas, pie­de­vām ie­spē­ja­mi arī ju­ša­nas trau­cē­ju­mi, tā­pēc di­abē­ta pa­cients var kā­ju sa­lša­nu ne­maz ne­just. Jā­kon­sul­tē­jas ar ār­stu gan tad, ja ro­kas un kā­jas sāk pa­stip­ri­nā­ti salt, gan arī tad, ja cil­vēks ne­jūt auk­stu­mu si­tu­āci­jā, kad nor­mā­li va­ja­dzē­tu to just. Tas pats at­tie­cas uz ga­dī­ju­miem, kad ro­kas un kā­jas ir ne vien vē­sas, bet arī pa­stā­vī­gi sa­svī­du­šas slap­jas.

Kā sev pa­lī­dzēt ik­die­nā

Re­gu­lā­ri vei­cot asins­va­du tre­ni­ņu, asins­va­du re­ak­ci­jas ar lai­ku var pa­da­rīt sta­bi­lā­kas. Vien­kāršs pa­ņē­miens ir ro­ku un kā­ju kontra­stvan­ni­ņas, pār­mai­ņus ie­grem­dē­jot plauk­stas un pē­das auk­stā un kar­stā ūde­nī, lie­kot asins­va­di­ņiem te sa­rau­ties, te iz­ples­ties.

Asins­va­du sie­ni­ņu stip­ri­nā­ša­nai un pe­ri­fē­rās asins­ri­tes ve­se­lī­bas uz­tu­rē­ša­nai var lie­tot div­dai­vu gin­ka pre­pa­rā­tus, kas pa­līdz sa­gla­bāt op­ti­mā­lu asins­va­du to­nu­su un uz­la­bo asins­va­dus iz­klā­jo­šo šū­nu stā­vok­li. Zi­nāt­nis­ki pie­rā­dīts, ka gin­ka ak­tī­vās vie­las – fla­von­gli­ko­zī­di un ter­pēn­lak­to­ni – spēj sta­bi­li­zēt šū­nu mem­brā­nas, sek­mē skā­bek­ļa un gli­ko­zes iz­man­to­ša­nu, vei­ci­na sma­dze­ņu viel­mai­ņas pro­ce­sus, tiem pie­mīt anti­ok­si­dan­ta īpa­šī­bas un spē­ja po­zi­tī­vi ie­tek­mēt asins­ri­ti ko­pu­mā. No­der arī ziv­ju eļ­ļa un za­ļās tē­jas eks­trakts.

Ik­die­nā jā­val­kā pie­tie­ka­mi sil­ti, brī­vi, ēr­ti un el­po­jo­ši ap­avi, ie­tei­ca­mas kok­vil­nas ze­ķes.

Ja cil­vē­kam ir kā­ju vē­nu pro­blē­mas, tās jā­ri­si­na lai­kus – jā­do­das uz kon­sul­tā­ci­ju pie fle­bo­lo­ga, kurš veiks dia­gnos­ti­ku un ie­teiks pie­mē­ro­tā­ko ār­stē­ša­nu.

Ie­tei­ku­mi auk­stam lai­kam:

 Cik vien ie­spē­jams, jā­cen­šas ap­ģēr­bties pie­mē­ro­ti lai­ka ap­stāk­ļiem.

  • Nav ie­tei­ca­mi ap­spī­lē­ti ap­ģēr­bi un ap­avi, kas ne­ļauj ķer­me­nim brī­vi el­pot; starp ap­ģēr­bu un ādu jā­pa­liek gai­sa slā­nī­tim.
  • Ce­pu­rei jā­no­sedz ausis.
  • Jā­val­kā sil­tas ze­ķes un cim­di.
  • Jā­da­ra viss, lai ne­ļau­tu ap­aviem iz­mirkt. Ik­vie­nam vē­lams sa­gā­dāt arī re­zer­ves zā­ba­ku pār­i.
  • No­nā­kot tel­pās, jā­pār­auj kā­jas – jā­no­velk zā­ba­ki un sil­tās ze­ķes.
  • Ja, uz­tu­ro­ties lau­kā, salst ro­kas un kā­jas, jā­cen­šas kus­tē­ties, lai vei­ci­nā­tu asins­ri­ti.
  • Ro­kas var pa­ber­zēt vie­nu pret ot­ru vai sa­sil­dīt azo­tē, jo tur ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ra ir aug­stā­ka.
  • Lai sa­sil­dī­tos, no­der sil­ta tē­ja.
  • Jā­at­ce­ras, ka ne­var sa­sil­dī­ties, dze­rot al­ko­ho­lu. Al­ko­ho­la rei­bu­mā cil­vēks vairs ne­jūt auk­stu­ma ie­dar­bī­bu un var no­salt.

Svarīgākais